Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pieteikties kredītu dzēšanai var tie studiju un studējošā kredīta ņēmēji, kuriem ir izsniegts kredīts ar valsts galvojumu ar kredītiestādes finansējumu vai kredīts no valsts budžeta līdzekļiem.
Kā informē Studiju un zinātnes administrācijas Studiju kreditēšanas daļas vecākā referente Ināra Svikle, studiju kredītu piešķiršana no valsts budžeta līdzekļiem tika uzsākta 1999.gadā, bet kredītlīgumi ar studējošajiem tika slēgti līdz 2001.gada 31.jūlijam. Savukārt ar 2011.gada maiju jau tika noformēti kredīti, kurus ar valsts galvojumu izsniedza kredītiestādes.
I.Svikle apstiprina, ka uz kredīta dzēšanas procesa uzsākšanu persona var pretendēt pēc studiju beigām un tikai tad, kad uzsākts darbs konkrētā specialitātē un institūcijā atbilstoši savai izglītībai. Ja kredīta ņēmējs darba saistības beidz, tad dzēšanas process tiek pārtraukts.
Studiju un studējošā kredīta dzēšana, kas izsniegts kredītiestādē ar valsts galvojumu
Uz tiem studiju un studējošo kredītiem, ko ar valsts galvojumu izsniegušas kredītiestādes no 2011.gada maija, attiecas vienoti MK noteikumi Nr.2200 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu". To 57.punkts noteic, ka uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt tie kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem:
Vienlīdz 57.punkts paredz arī to, ka profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuru pārstāvji var pretendēt uz kredītu dzēšanu, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.
Pēc tam ministrijas nosūta sarakstu augstākās izglītības iestādēm, kuras sagatavo sarakstā minētos speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, kurās atrodas sarakstā norādītās darbavietas. Valsts un pašvaldību institūcijas, kuru darbavietas ir minētas sarakstā, izsludina konkursu uz speciālistu vietām.
Profesiju saraksts un speciālistu skaits katru gadu var mainīties, un uz kredītu dzēšanu var pretendēt tikai tie, kuru profesijas ir pārstāvētas šajā izveidotajā sarakstā. Līdz ar to, kā apstiprina I.Svikle, var būt gadījumi, kad kredīta ņēmējs saņem atteikumu, un tas var būt saistīts ar to, ka personas pārstāvētā profesija tajā gadā nav apstiprināta. Tomēr nav izslēgts variants, ka tā persona, kas nav saņēmusi apstiprinājumu kredīta dzēšanas procesam vienreiz un atbilst citiem kritērijiem, piesakoties citu gadu, var tomēr iegūt iespēju dzēst kredītu.
Ja kredīta ņēmēja pamata darbavieta ir iekļauta sarakstā un iesniegums tiek apstiprināts, tad kredītus dzēš, ievērojot nosacījumus, kas noteikti 67.punktā:
Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam. Tas attiecas gan uz to kredītu, kas jāatmaksā desmit, gan to, kas piecu gadu laikā.
Atbilstoši noteikumu 72.punktam kredīti, kredītu procenti un līgumsodi tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.
Papildus šiem nosacījumiem studējošo kredītu ir iespējams dzēst arī tādā gadījumā, ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni. Tādā gadījumā pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Studējošā kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā. To paredz noteikumu 71.punkts.
Papildus kredīts var tikt dzēsts no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, ja kredīta ņēmējs pēc augstskolas absolvēšanas ir sekmīgi apguvis virsnieka vai virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā; ieguvis leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa dienesta pakāpi un noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem; vai arī studiju laikā augstskolā speciālās militārās apmācības kursa ietvaros ir apguvis virsnieka pamatkursu vai virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursu un saskaņā ar līgumu pilda dienestu Zemessardzē vai ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.
Studiju un studējošā kredītu dzēšana, kas piešķirti no valsts līdzekļiem
Ja kredīts piešķirts no valsts budžeta līdzekļiem, tad uz tā dzēšanu attiecas MK noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem", kā arī MK noteikumi Nr.445 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts". Princips, pēc kāda tiek izvēlētas specialitātes, kuru pārstāvji var pretendēt uz kredīta atmaksu, ir identisks (iekļaujot arī iespēju, ka kredītu var dzēst no Aizsardzības ministrijas iedalītiem līdzekļiem). Tieši tāpat arī no valsts budžeta līdzekļiem izsniegts kredīts tiek dzēsts, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.1
Atbilstoši MK noteikumu Nr.219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem" 42.punktam pēc kredīta ņēmēja pieteikuma apstiprināšanas par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 10% no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no normālā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.
Papildus tam uz studējošā kredīta dzēšanu var pretendēt tad, ja kredīta ņēmējam (arī viņa laulātajam) kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā piedzimst vai tiek adoptēts bērns. Noteikumi ir tādi paši kā gadījumā, ja kredīts ir ar valsts galvojumu — 30% apmērā no neatmaksātās kredīta summas (par katru bērnu).2
Kur jāpiesākas, lai pretendētu uz kredīta dzēšanu?
Lai pretendētu uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, Studiju un zinātnes administrācijā ir jāiesniedz:
Kredīta ņēmējs pieteikumu iesniedz pēc konkursa rīkošanas attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā, jo tā rezultātā tiek izvirzīta tā persona, kura pretendēs uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajā gadā. Konkursa nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka konkursa izsludinātājs (valsts vai pašvaldības institūcija), paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā.4
Ja kredīta ņēmējs kļūst par pirmās vai otrās grupas invalīdu, tad kredītu, kas ņemts no kredītiestādes ar valsts galvojumu, var dzēst, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā kredītiestādē, kas administrē izsniegto kredītu, un uzrādot invalīda apliecību. Savukārt, ja kredīts ņemts no valsts budžeta līdzekļiem, tad pieteikums jāiesniedz un invalīda apliecība jāuzrāda Studiju un zinātnes administrācijā.5
Ja kredīta ņēmējs grib samazināt studējošā kredītu ar valsts galvotāju sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju, tad pieteikums jāiesniedz attiecīgajā kredītiestādē, kas administrē izsniegto kredītu, uzrādot bērna dzimšanas apliecību un pēc attiecīgās augstākās izglītības iestādes beigšanas iegūto diplomu.
Ja uz studiju kredīta dzēšanu nevar pretendēt, pastāv iespēja gūt nodokļu atvieglojumus par tā maksāšanu. Par to varat lasīt LV portāla skaidrojumā.
1Kredīta dzēšana citos gadījumos.
2Turpat.
4Turpat
