Par AS „Hansabanka” pieredzi (banka ir uzvarējusi 2005. gadā un šī gada izsolē par tiesībām izsniegt un apkalpot studiju un studējošo kredītus), sadarbojoties ar Latvijas studentiem, stāsta bankas Jauniešu segmenta vadītāja Ieva Cerava:
|
"Kredītsaistību pildīšanas rādītāji ir labi, kavētāju skaits ir ļoti neliels, turklāt pārsvarā tie ir gadījumi, kad kavējumi dažādu iemeslu dēļ ir tikai dažu dienu robežās. Turklāt pēdējos gados arī tie ir samazinājušies, acīmredzot pieaugot gan jauniešu, gan kopējam sabiedrības informētības un izglītotības līmenim par kredītattiecībām.
Visbiežākais kavējumu iemesls ir procentu nemaksāšana par paņemto studējošā kredītu. Atšķirībā no studiju kredīta, procenti par studējošā kredītu studentam ir jāmaksā katru mēnesi, sākot no paša pirmā kredīta izmantošanas mēneša. Iespējams, ka studenti aizmirst par šo kredītu atšķirību.
Viens no galvenajiem ieteikumiem kā jebkura veida līgumattiecībās ir pievērst lielāku uzmanību kredītu līgumu noteikumiem, vairāk izmantot mūsdienu iespējas, sekojot līdzi saviem kredītu maksājumiem - Internetbanka, Mobilā banka (iespēja saņemt atgādinošos SMS par notikušiem vai nenotikušiem maksājumiem). Gadījumā, ja mainās kredīta ņēmēja maksātspēja, protams, ieteicams laikus sazināties ar banku - kopā mēs atradīsim risinājumu! Jautājumus par studentu kredītu var uzdot Hansabankas speciālistiem, izmantojot īpašo jauniešu tālruņa līniju: 67024500 vai www.open.lv."
Studiju un/vai studējošo kredīta ņēmējiem būtu svarīgi zināt, ka pastāv arī vairākas ņemto kredītu dzēšanas iespējas no valsts budžeta līdzekļiem. Galvenokārt šī iespēja attiecināma gadījumā, ja kredīta ņēmējs (atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai) kļūst par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā Ministru kabineta attiecīgajam gadam apstiprinātajās profesijās. Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmējs, kurš saņēmis studiju un/vai studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saskaņā ar kādiem no šiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem:
- 29.05.2001 MK Noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”,
- 29.05.2001 MK Noteikumi Nr. 220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”,
- 23.10.2001 MK Noteikumi Nr. 445 „Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts”.
Pieteikumus kredītu dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem kredīta ņēmējs var iesniegt pēc studiju programmas, kuras apguvei ņemts kredīts, pabeigšanas un konkursa izsludināšanas attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā, kurā absolvents ir nodarbināts. Konkursa nosacījumus un darbinieka vērtēšanas kritērijus nosaka konkursa izsludinātājs (valsts vai pašvaldības institūcija), paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā. Konkursa rezultātā tiek izvirzīts tas kredīta ņēmējs, kurš pretendēs uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajā gadā. Izvirzītos pieteikumus izskata Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un studējošo kredītu dzēšanas komisija pēc attiecīgā gada MK rīkojumu spēkā stāšanās. Šo rīkojumu noteiktā profesiju saraksta un speciālistu skaita ietvaros komisija apstiprina tos kredīta ņēmējus, kuriem attiecīgajā gadā sāks dzēst kredītu pamatsummu. (Detalizēta informācija par valsts un pašvaldību institūcijās strādājošo iespējām pretendēt uz ņemto studiju/studējošo kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem un kredīta dzēšanas kārtību pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda interneta mājas lapā www.sf.gov.lv. )
"Uz kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmējs, kurš atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā kādā no profesijām, kuru sarakstu, kā arī speciālistu skaitu katru gadu ar rīkojumu apstiprina MK."
Uz daļēju studējošo kredīta no valsts budžeta līdzekļiem vai studējošo kredīta no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu dzēšanu var pretendēt sakarā ar bērna piedzimšanu kredīta izmaksas vai atmaksas laikā. Gan studiju, gan studējošo kredīta (no valsts budžeta un kredītiestādes līdzekļiem) pamatsumma, kredīta procenti, kā arī līgumsods tiek dzēsti gadījumā, ja kredīta ņēmējs miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.
Kā norit kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem vai kredītiestādes līdzekļiem, skaidro AS „Hansabanka” speciāliste I.Cerava
Par studiju kredīta dzēšanas mehānismu no valsts budžeta līdzekļiem stāsta Ieva Cerava: „ Studenti visus dokumentus iesniedz Studentu fondā, banka šajā procesā nepiedalās. Mēs saņemam no Studentu fonda pārskatus, kuriem studentiem tiek dzēsti kredīti no Valsts budžeta līdzekļiem. Pārskati bankai tiek nosūtīti reizi vai divas reizes mēnesī.
Saņemot šādu pārskatu, mēs mainām atmaksas grafika nosacījumus (respektīvi, anulējam pamatsummas grafiku, jo turpmāk students maksās tikai procentus. Tad SF ieskaita naudu starpkontā, no kura mēs samazinām studentu kredīta summas saskaņā ar iesniegto pārskatu. Katram studentam kredīta dzēšana notiek vienu reizi gadā. Ja students ir pārtraucis strādāt valsts iestādē, SF mūs informē un mēs atjaunojam pamatsummas grafiku.
Kopumā sadarbība vērtējama kā veiksmīga. Runājot par to, kādi varētu būt ierosinājumi, lai uzlabotu procesu, būtu lietderīgāk, ja Studiju fonds vispirms informētu banku par studentiem, kam tiek dzēsti kredīti, un pēc tam pašus studentus. Tad mēs varētu sniegt klientiem vēl labāku servisu.”
