Kas var pieteikties studiju/studējošā kredīta dzēšanai?

Katru gadu Izglītības un zinātnes ministrijai veido sarakstu ar profesijām, kuru pārstāvji var pretendēt uz studiju un studējošā kredīta dzēšanu. Šogad ir arī noteikts termiņš – 10.decembris, līdz kuram jāiesniedz pieteikums par 2014.gadu. Tomēr pieteikumus var sūtīt visu gadu – tie, kurus Studiju un zinātnes administrācija saņems pēc minētā datuma, tiks noglabāti atsevišķi un piedalīsies konkursā par atmaksu 2015.gadā.

Dzēšana gan paredzēta tikai tiem kredītiem, kas ņemti no valsts budžeta vai ar valsts galvojumu. Kredītus, kam valsts studiju laikā pati maksā procentus, ir iespēja saņemt jau kopš 1999.gada. Divus gadus kredītus valsts izmaksāja no sava budžeta, bet no 2001.gada pārgāja uz sistēmu, ka kredītus izsniedz banka, bet valsts tiem ir galvotājs.

Kādi ir nosacījumi, lai uzsāktu dzēšanu?

Studiju un zinātnes administrācijas (SZA) Studiju kreditēšanas daļas vecākā referente Ligita Vrubļevska skaidro, ka, piesakoties šobrīd, kredīta dzēšana tiks uzsākta par 2015.gadu. Tas nozīmē: ja es esmu darbinieks kopš 2011.gada, tad, saņemot apstiprinājumu par atmaksu, kredītu sāks dzēst no 2015.gada, jo iepriekšējos procentus esmu nomaksājis pats. Līdzīgi arī nākamajos gados.

Tādējādi pieteikums jāiesniedz šogad, bet maksājumu bankas saņems nākamgad un līdz ar to arī dzēsīs nākamā gada kredīta maksājumu. To, ko ņēmējs ir samaksājis pats pirms tam, viņš atpakaļ nesaņems, tomēr summa pakāpeniski samazināsies. "Tādējādi samazināsies arī kredīta procenti, jo mazāka būs summa, no kuras kredītu rēķina," norāda SZA pārstāve.

Lai pieteiktos kredīta dzēšanai, jābūt šādiem nosacījumiem:

• kredīts izsniegts ar valsts galvojumu, vai kredīts ir no valsts budžeta līdzekļiem;
• ir pagājis vismaz gads kopš studiju beigšanas (tātad jāsāk kredīts arī atmaksāt);
• ir pagājis vismaz gads, kopš strādāts konkrētajā amatā, kas atbilst studiju jomai;
• darba likme ir ne mazāka kā pusslodze.

Pretendenti tiek izvēlēti konkursa kārtībā. Ir nozares, kurām ir noteiktas prioritātes jeb kuru profesiju pārstāvjiem konkursā ir privilēģijas. L.Vrubļevska norāda: ja prioritātes nav, tad konkursā kā priekšrocība visticamāk kalpos laiks, kas nostrādāts amatā, respektīvi, jo ilgāk pretendents strādā savā darbavietā, jo lielākas iespējas viņam saņemt atmaksu par atlikušajiem gadiem.

Kredītu dzēšanu regulē šādi normatīvie akti:

• MK noteikumi Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu";
• MK noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem";
• MK noteikumi Nr.445 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts".

Par studiju un studējošā kredīta dzēšanas normatīvo regulējumu var lasīt LV portāla skaidrojumā "Studiju un studējošā kredīta dzēšana".

Kas var pieteikties studiju un studējošā kredīta dzēšanai?

Uz kredīta dzēšanu saistībā ar profesiju parasti var pretendēt darbinieki:

• valsts un pašvaldību institūcijās;
• ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta;
• nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā;
• privātās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Konkrēts speciālistu saraksts tiek izdots katru gadu ar atsevišķu rīkojumu. Uzsvars mēdz mainīties. Sarakstu Izglītības un zinātnes ministrija veido kopā ar citām ministrijām un pašvaldībām, tāpēc izvēle lielā mērā ir atkarīga no tautsaimniecības vajadzībām. Piemēram pagājušogad 50% no sarakstā iekļautajiem kredīta ņēmējiem bija skolotāji.

No 2014.gada kredītu sāks atmaksāt 406 studiju kredīta ņēmējiem un 200 studējošā kredīta ņēmējiem. L.Vrubļevska norāda, ka konkurss dažās profesijās var būt liels. Piemēram, ierēdņu amatos, kas pretendē uz kredīta apmaksu ir vismaz divi vai trīs kandidāti.

Atbilstoši MK rīkojumam Nr.655 "Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem" un MK rīkojumam Nr.656 "Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem" studiju un studējošo kredītu, sākot no 2014.gada, var dzēst šādi profesionāļi (iekavās norādīts skaits, cik personas var pretendēt uz dzēšanu katrā no kredītu veidiem):

• izglītības jomas speciālisti – skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi (vispirms dzēš tiem speciālistiem, kuri saņēmuši studiju kredītu izglītības ieguvei, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai) (98 - studiju; 36 – studējošā);
• valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu un valsts vai publiskas personas dibināto zinātnisko institūtu speciālisti – asistenti, lektori (vieslektori), docenti, pasniedzēji, metodiķi (studiju metodiķi), laboranti, vecākie laboranti, laboratoriju vadītāji, zinātniskie asistenti, pētnieki, vadošie pētnieki, inženieri, datortehnikas inženieri, programmēšanas tehniķi, datubāzes analītiķi, sistēmu analītiķi, ekonomisti, galvenie finanšu ekonomisti, finanšu analītiķi, juristi, juriskonsulti, vecākie juriskonsulti (23 – studiju; 34 – studējošā);
• sociālā darba speciālisti - sociālie darbinieki, karitatīvie sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori (vispirms dzēš speciālistiem, kuri saņēmuši studiju kredītu izglītības ieguvei, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai) (65 – studiju; 11 – studējošā);
• kultūras jomas speciālisti – aktieri, režisori, kora mākslinieki, koncertmeistari, orķestra mūziķi, producenti, producenta asistenti, bibliotekāri, vecākie bibliotekāri, galvenie bibliotekāri, bibliotēku vadītāji, muzeju speciālisti, muzeju vecākie speciālisti, krājumu darba speciālisti, izstāžu kuratori, vēsturnieki, muzejpedagogi, pētnieki, izglītības darba nodaļu vadītāji, kultūras namu vadītāji, kultūras namu direktori un viņu vietnieki, kultūras darba organizatori, jauniešu interešu centru vadītāji, jaunatnes lietu speciālisti, deju kolektīvu vadītāji (31 - studiju; 20 - studējošā);
• veselības aprūpes speciālisti šādā prioritārā secībā: medicīnas māsas, specialitāšu ārsti, ārsta palīgi, vecmātes, biomedicīnas laboranti, funkcionālie speciālisti, zobārsti un citi veselības aprūpes speciālisti (vispirms kredītu dzēš speciālistiem, kuru darbavietas atrodas reģionos ārpus Rīgas un Rīgas reģiona) (24 - studiju; 18 - studējošā);
• politikas pārvaldības vecākie speciālisti (referenti, vecākie referenti, eksperti, vecākie eksperti, inspektori, vecākie inspektori), vecākie nodokļu inspektori, galvenie nodokļu inspektori, vecākie muitas uzraugi, vecākie muitas eksperti, speciālisti, vecākie speciālisti, galvenie speciālisti, vecākie ekonomisti, nodaļu vadītāju vietnieki, nodaļu vadītāji, juristi, juriskonsulti, nodaļu priekšnieku vietnieki, valsts drošības iestāžu amatpersonas/darbinieki, izmeklētāji, vecākie izmeklētāji, valsts notāri, kadastra inženieri, psihologi-pedagogi sociālās korekcijas programmās, sabiedrisko attiecību speciālisti, informācijas sistēmu drošības pārvaldnieki, informācijas sistēmu speciālisti, datortīklu administratori (165 – studiju; 81 - studējošā).

Izglītības un zinātnes ministrija savā paziņojumā presei norāda, ka profesijas definētas, ņemot vērā Labklājības, Kultūras, Veselības, Iekšlietu un Vides un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumus, kuros secināts, ka iedzīvotāju aizplūšana un dzīves vides kvalitātes atšķirības pašvaldībās rada problēmas kvalificētu speciālistu piesaistei darbam reģionos. Vērā tika ņemts tas, cik lielā mērā konkrēto profesiju pārstāvju valstī trūkst, kāda ir to darba samaksa un cik liels amata pienākumu veikšanai ir nepieciešamo zināšanu apjoms.

Prioritāte veselības jomā tiem, kas strādā ārpus Rīgas un tās reģiona

Attiecībā uz veselības aprūpes speciālistiem šogad ir iekļauts papildu nosacījums: studiju kredītu dzēšanā priekšroka ir tiem speciālistiem, kuru darbavietas atrodas reģionos ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. Šāds nosacījums pievienots, lai mazinātu nevienlīdzību starp ārstniecības pakalpojumu pieejamību Rīgā un reģionos. Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka 2013.gada 1.janvārī Rīgā strādāja 4295 ārsti, bet Latvijas reģionos (pilsētās un novados) tikai 2651 ārsts jeb  62% no Rīgā nodarbināto ārstu skaita.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija secinājusi, ka iedzīvotāju aizplūšana un dzīves vides kvalitātes atšķirības pašvaldībās rada problēmas kvalificētu speciālistu piesaistei publisko fizisko pakalpojumu sniegšanai, īpaši attālākās teritorijās. Veidojas loģiska ķēde – speciālisti brauc prom mazo darba iespēju un algu dēļ, bet citi iedzīvotāji – jo viņiem vairs nav pieejami kvalificēti publisko fizisko pakalpojumu speciālisti.

Kā pieteikties kredīta dzēšanai?

Lai pretendētu uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, Studiju un zinātnes administrācijā ir jāiesniedz:

• pieteikums kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem;
• izziņa par kredīta ņēmēja pamata darbavietu;
• pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas iegūtā diploma kopija.

Pēcāk pretendentam ir jāgaida apstiprinājums par to, ka viņš ir izturējis konkursu. Ja apstiprinājums saņemts, tad Studiju un zinātnes administrācija ieskaita tā gada visu maksājumu bankā un kredīta ņēmējam pašam nekas nav jādara. L.Vrubļevska skaidro, ka var gadīties situācija, ka dzēšana ir apstiprināta, tomēr banka vienalga pieprasa maksājumu. Tādā gadījumā pašam ir jāsamaksā prasītā summa un jāpaziņo SZA, jo, kā norāda vecākā referente, tad lielā pretendentu apjoma dēļ gadās. Tad SZA sazinās ar banku un ieskaita naudu, bet kredīta ņēmējs savukārt saņem savu iemaksu atpakaļ.

Jāpiebilst, ka papildus uz studējošā kredīta dzēšanu var pretendēt arī tad, ja kredīta ņēmējam (arī viņa laulātajam) kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā piedzimst vai tiek adoptēts bērns. Tie ir 30% no neatmaksātās kredīta summas (par katru bērnu). Gan studiju, gan studējošā kredīta (no valsts budžeta un kredītiestādes līdzekļiem) pamatsumma, kredīta procenti, kā arī līgumsods tiek dzēsti gadījumā, ja kredīta ņēmējs miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

Ja kredīta ņēmējs kļūst par pirmās vai otrās grupas invalīdu, tad kredītu, kas ņemts no kredītiestādes ar valsts galvojumu, var dzēst, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā kredītiestādē, kas administrē izsniegto kredītu, un uzrādot invalīda apliecību.

Ja piedzimis vai adoptēts bērns, tad pieteikums jāiesniedz attiecīgajā kredītiestādē, kas administrē izsniegto kredītu, uzrādot bērna dzimšanas apliecību un pēc attiecīgās augstākās izglītības iestādes beigšanas iegūto diplomu.

Kā norisinās kredīta dzēšana?

Kredīta dzēšana notiek pakāpeniski:

• ja kredīts jāatmaksā 10 gadu laikā, tad par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 10% no kopējās kredīta summas;
• ja kredīts jāatmaksā piecu gadu laikā, tad par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 20% no kopējās kredīta summas.

Pēcāk katru gadu ar izziņu no darba ir jāinformē SZA par to, ka darba attiecības turpinās. Tāpat administrācija uzreiz ir jāinformē arī par slodzes izmaiņām un par to, ka darba attiecības tiek beigtas. L.Vrubļevska norāda: "Ja darbavietu maina tās pašas jomas ietvaros, tad kredīta dzēšana turpinās, par to tikai jāinformē. Ja joma ir mainīta, tad dzēšana tiek pārtraukta. Tomēr, ja darbinieks kādu laiku pastrādājis citur, bet sapratis, ka vēlas atgriezties savā vecajā darbavietā, tad viņam atkal jānostrādā tur gads un viņš var iesniegt izziņu no darbavietas, tad dzēšana atkal atsākas."