Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumā noteikts atbrīvojums no līdzšinējā pienākuma deklarēt algota darba ienākumus, kas gūti kādā no ES dalībvalstīm.
FOTO: Freeimages
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20. panta "Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi" papildinājums paredz, ka deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot tikai algota darba ienākumiem, kas gūti kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Likums grozīts, jo VID informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli patlaban jau saņem no ES dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros, paskaidrots grozījumu anotācijā.
Likumā noteiktais deklarēšanas atbrīvojums netiek attiecināts uz nodokļu maksātājiem, kas ienākumus gūst ne ES dalībvalstīs, arī gadījumos, kad ienākumi gūti valstīs, ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Tas saistīts ar to, ka obligātā automātiskās informācijas apmaiņas sistēma tiešo nodokļu jomā un datu apmaiņa tiek nodrošināta tikai starp ES dalībvalstīm. Savukārt prasība par informācijas apmaiņu ar valstīm, ar kurām ir noslēgta konvencija, nav obligāta. Līdz ar to VID informāciju par Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem saņem ne no visām valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgta konvencija.
Savukārt likuma pārejas noteikumi papildināti ar 123. punktu, kas paredz: "Sākot ar 2016. gada 1. maiju, no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) līdzfinansētā projekta Nr. VS/2015/0206 "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" ietvaros elastīgā bērnu uzraudzības pakalpojuma līdzfinansējuma veidā darbinieka gūtos ienākumus, ja darbinieks strādā nestandarta darba laiku un piedalās minētajā projektā."
Šis atbrīvojums iekļauts likumā pēc Labklājības ministrijas priekšlikuma. Ministrija kā koordinators projektu īsteno sadarbībā ar Jelgavas, Rīgas un Valmieras pilsētu pašvaldībām un biedrību "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts". Pamatojot savu priekšlikumu, ministrija norādījusi – projekta mērķis ir attīstīt bērnu aprūpes pakalpojumus vecāku, kuri strādā nestandarta darba laiku (t. i., darbdienās līdz plkst. 8 un pēc plkst.18, kā arī brīvdienās), bērniem līdz septiņu gadu vecumam. Projekta finansējums ir viens miljons eiro (80% ES nauda, 20% no valsts pamatbudžeta). Subsidētie bērnu aprūpes pakalpojumi tiks nodrošināti 10 mēnešus no 2016. gada maija ar mērķi pakāpeniski pāriet uz privāto (darba devēja un darba ņēmēja) finansējumu un/vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, ja projekta ietvaros darba devējs subsidētu darbiniekiem bērnu uzraudzības pakalpojumu, tas būtu interpretējams kā darba devēja piešķirtais labums, ienākumi, kas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ministrija minējusi vairākus argumentus, kāpēc nebūtu lietderīgi aplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas saistīti ar elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma subsidēšanu saviem darbiniekiem: projekts ir eksperimentāls, viens no tā mērķiem ir attīstīt šādu subsidēšanas praksi u. c.
