Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja ir tiesības uz pensiju, tad par apdrošināšanas (darba) stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim pensijas aprēķinam ņem vērā no 1996. gada līdz 1999. gadam aktualizētu vidējo algu valstī, ja kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Piešķirot pensiju no 2016. gada 1. jūlija, šo algu izmantos tikai tajā gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, no kuriem vismaz pieci gadi ir pēc 1996. gada 1. janvāra.
FOTO: Freeimages
Pirms gada pieņemtajos likuma "Par valsts pensijām" grozījumos vairākām normām pārejas noteikumos kā spēkā stāšanās laiks tika noteikts 2016. gada 1. jūlijs. Atsevišķas normas ir tikai precizētas. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz pensijas sākuma kapitāla aprēķinam piemērojamo 1996.–1999. gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem, kā arī tiek ieviests labvēlīgāks nosacījums cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem piešķirta vecuma pensija.
30 gadu stāžs, kurā vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996. gada
Latvijā individuālās iemaksas pensijai reģistrē kopš 1996. gada. Tikai pēc gadiem 20 pensijā dosies cilvēki, kuriem viss pensijas kapitāls būs katram konkrēti uzskaitīts, tātad tie būs tie, kuri darba gaitas uzsāka 1996. gadā.
Kopš Latvijas jaunās pensiju sistēmas izveides visu laiku ir pārejas periods, jo cilvēkiem, kuri tagad dodas pensijā, tiek ņemts vērā un novērtēts arī darba stāžs un tam pielīdzinātie periodi (obligātais dienests, studijas, darbs kolhozā u. c.) pirms 1996. gada, lai aprēķinātu katram pensijas kapitālu tajos gados. Likumā "Par valsts pensijām" noteikts: stāžu (un tam pielīdzinātos periodus) līdz 1996. gadam novērtē ar individuālo darba algu no 1996. līdz 1999. gadam. Tā kā tajā laikā daudziem cilvēkiem darba nebija un daudziem arī algas bija niecīgas (minimālā alga, piemēram, 1996. gadā bija 38 lati), likums paredz aizsardzības mehānismu cilvēkiem ar ilgu apdrošināšanas (darba) stāžu.
Likuma grozījumu anotācijā skaidrots: Pārejas periodā apdrošināšanas periods līdz 1995. gadam (ieskaitot) tiek kreditēts ar pensijas sākuma kapitālu, kas atkarīgs no personas 48 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas laikā no 1996. līdz 1999. gadam un apdrošināšanas stāža līdz 1995. gadam (ieskaitot). Likuma pārejas noteikumu 33. punkts paredz piemērot atvieglojumu pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, t. i., personām, kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī laikā no 1996. līdz 1999. gadam vai vispār nav bijusi, ņemama vērā 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī šajā periodā.
Ņemot vērā, ka no 1996. gada ir uz individuālām sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta sistēma, tad, lai aizsargātu savus nodokļu maksātājus, kuri, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, nodrošinājuši pensijas izmaksas tā laika pensionāriem, iepriekš minēto atvieglojumu paredzēts piemērot tām personām, kuras kaut nelielu laiku devušas arī savu ieguldījumu jaunajā pensiju sistēmā.
"Cilvēkiem, kuri pensijā dodas tagad, ja ir tiesības uz labvēlīgu nosacījumu pensijas sākuma kapitāla aprēķinam, 30 gadu stāžā jau ir stāžs arī pēc 1996. gada."
Pašreiz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniedz 1953. gadā dzimušie, kuriem apdrošināšanas stāžs līdz 1996. gadam ir apmēram 23–25 gadi. Tātad lai šīm personām varētu piemērot pensijas sākuma kapitāla atvieglojumu (lai kopējais stāžs būtu 30 gadi), viņām jau tagad jaunajā sistēmā būs uzkrāti vismaz 5–8 gadi. Līdz ar to šīs personas neskars jaunais nosacījums.
Savukārt personām, kurām kopējais apdrošināšanas stāžs arī būs 30 gadi, bet no tiem pieci gadi nebūs uzkrāti pēc 1996. gada, vecuma pensija tiks piešķirta atbilstoši vispārīgiem nosacījumiem, bet nepiemērojot pensijas sākuma kapitāla atvieglojumu. Minētās izmaiņas varētu skart tikai tās personas, kuras ilgu laiku nav dzīvojušas Latvijā un tagad lielā vecumā deklarējas Latvijā, un lūdz piešķirt vecuma pensiju, anotācijā paskaidro likuma grozījumu izstrādātājs Labklājības ministrija.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Ināra Ļuta norāda: Grozījumi paredz, ka personas sākuma kapitālu varēs aprēķināt no valstī noteiktās aktualizētās apdrošināšanas iemaksu algas laika periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam tikai tad, ja personas apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, no kuriem pēc 1996. gada 1. janvāra jābūt vismaz pieciem gadiem. Tas ir jauns nosacījums, lai pensijas sākuma kapitāla aprēķinā varētu piemērot vidējo algu valstī, ja pašas personas alga ir mazāka par algu valstī (2016. gadā piešķirot pensiju, tā ir 793,42 eiro).
Ja invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija
Būtisks grozījums likumā attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti. Grozījumu anotācijā ir izklāstīts: Likuma pārejas noteikumu 19. punkts nosaka, ka invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai. Invaliditātes grupas atkārtotas noteikšanas gadījumā, ja invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par vienu mēnesi, vecuma pensijas izmaksa (arī invaliditātes pārtraukuma laikā) turpināma iepriekšējā apmērā. Praksē ir bijuši gadījumi, kad personas ar smagu invaliditāti nokavē, aizmirst vai citu iemeslu dēļ nepagūst veikt invaliditātes ekspertīzi (pagarināt invaliditātes termiņu) mēneša laikā, tomēr pēc invaliditātes ekspertīzes invaliditātes grupa tiek pagarināta. Tas norāda, ka arī invaliditātes pārtraukuma laikā cilvēks nav bijis vesels, viņam tikai viena mēneša laikā nav bijusi iespēja atkārtoti veikt invaliditātes ekspertīzi.
No 1. jūlija stāsies spēkā likuma pārejas noteikumu 19. punkta jaunā redakcija, kas pagarina vecuma pensijas apmēra izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā. Kā skaidro I. Ļuta, invaliditātes pārtraukuma laiks ir mainīts no viena mēneša uz četriem mēnešiem, saglabājot invaliditātes pensijas apmēru vecuma pensijai.
Precizētas vairākas citas normas
2016. gada 1. jūlijā stājas spēkā vēl vairākas normas, kurām, kā norāda VSAA speciāliste, nav būtiskas ietekmes uz to piemērošanu, taču ir svarīga to sakārtošana, salāgošana ar citiem normatīvajiem aktiem.
Ar grozījumiem ir precizēta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība invaliditātes pensijas aprēķināšanai. Aprēķinot vidējo iemaksu algu, ņems vērā arī mēnešus, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai (grozījums likuma 16. pantā "Invaliditātes pensijas aprēķināšana").
Ar grozījumiem arī noteikts, ka personai nav tiesības saņemt priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju tajā laikā, kad tā saņem bezdarbnieka pabalstu (32. pants "Valsts pensijas izmaksāšanas kārtība" papildināts ar 13. daļu, nosakot: Ja vecuma pensiju piešķir pirms šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, tās izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr vecuma pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu).
No 1. jūlija likumā (33. pantā) noteikts, ka pārmaksāto avansa summu no personas atgūst atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu.
