Pensiju piešķiršanas un izmaksas nosacījumi jaunajos MK noteikumos

Šādu noteikumu nepieciešamība ar grozījumiem tika noteikta likuma "Par valsts pensijām" 28. pantā. Līdz ar to regulēta valsts pensiju - vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas un izdienas pensijas - piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas kārtība, precizējot tos jautājumus, kas netiek noteikti likumā.

Iesniegumu pensijas piešķiršanai persona var iesniegt klātienē (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) vai izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv.

Noteikumos uzskaitīti pensijas piešķiršanai un pārrēķināšanai iesniedzamie dokumenti, kas apliecina tiesības uz attiecīgo pensiju, ja tās piešķiršanai nepieciešamās informācijas nav Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā. Labklājības  ministrija (LM) anotācijā norādījusi, ka pamatā tie ir dokumenti, kas apliecina personas darba un tam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti līdz 1995. gada 31. decembrim jeb līdz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētās uzskaites ieviešanai un saskaņā ar likumu tiek pielīdzināti apdrošināšanas stāžam. Tāpat tie ir dokumenti, kas apliecina izdienas stāžu attiecīgajā profesijā; pensijas pieprasītāja statusu, ja vecuma pensiju pieprasa pēc atvieglotiem noteikumiem; tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju un citi dokumenti.

Personas apdrošināšanas (darba) stāža līdz 1995. gada 31. decembrim apliecinošie dokumenti ir darba grāmatiņa, kolhoznieka darba grāmatiņa, darba līgums, karaklausības apliecība, individuālo darbu apliecinošs dokuments u.c. Ja personai nav saglabāti šie dokumenti, kas pierāda personas darba un tam pielīdzinātos periodus, vai tie ir neprecīzi, tad papildu informācijas avots ir Latvijas vai citu valstu arhīvi (arhīvu izziņas). Lai saņemtu informāciju no arhīva, jābūt precīzai informācijai par personas darba un dzīves gaitām (darba devējiem un to reorganizācijām, darba periodiem pie konkrētā darba devēja, mācību iestādēm un to reorganizācijām, dienesta vietām, personas uzvārdu maiņu u.c.).

Ziņas, kas nav VSAA rīcībā, ir jāsagādā pensijas pieprasītājam pašam. LM norāda, ka jāņem vērā personu skaits, kurām aģentūra piešķir pakalpojumus un aprēķina apdrošināšanas stāžu (2015. gadā piešķirtas 27 408 valsts pensijas un 95 310 bezdarbnieka pabalsti, t.i., vidēji 491 pakalpojums dienā). Līdz ar to uzlikt pienākumu aģentūrai meklēt vēsturisko informāciju par katru konkrētu personu, lai piešķirtu tai valsts pensiju, un atbildību par pieņemto lēmumu, kas balstīts uz šo informāciju, nebūtu ne samērīgi, ne efektīvi.

Noteikumu daļā par pensijas izmaksu noteikts, ka VSAA pensijas izmaksu uzsāk ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc lēmuma pieņemšanas, ja personai ir tiesības uz pensijas izmaksu. Kārtējā mēnesī paredzētās pensijas izmaksā ne vēlāk kā līdz mēneša divdesmit sestajam datumam. Normatīvajā aktā detalizēti regulēti gadījumi, kad pensijas izmaksu pārtrauc, kad atjauno, ja tam ir likumā noteikts pamats, gan vēl virkne jautājumu, kas saistīti ar likumā noteiktajām tiesībām uz valsts pensijām.

Atbilstoši VSAA statistikas datiem 2015. gadā (janvārī–decembrī) valsts pensijas piešķirtas 27 408 personām, tai skaitā:

• 17 047 vecuma pensijas, t.sk. 233 – personām, kuras strādājušas darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, 640 - piecu vai vairāk bērnu un bērna ar invaliditāti vecākiem, 636 – personām ar invaliditāti uz mūžu, 165 – politiski represētām personām, 92 – Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem;
• 8154 – invaliditātes pensijas;
• 1759 – apgādnieka zaudējuma pensijas;
• 595 – izdienas pensijas.