Mācību atvaļinājums. Kad to piešķir?

Mācību atvaļinājumu piešķiršanas kārtību nosaka Darba likuma 157. pants. Tas paredz divu veidu mācību atvaļinājumus – tādu, ko piešķir obligāti, un tādu, ko var piešķirt atkarībā no darba līgumā un koplīgumā noteiktā, kad darbinieks, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē.

Valsts pārbaudījumiem un diplomdarba izstrādei – 20 darba dienas

Darba likums paredz, ka darba devējam obligāti jāpiešķir mācību atvaļinājums valsts pārbaudījumu kārtošanai vai arī diplomdarba izstrādei, un šāda atvaļinājuma ilgums ir precīzi norādīts, proti, 20 darba dienas. Ja ir nepieciešamība, šīs 20 dienas iespējams sadalīt pa daļām.

Valsts pārbaudījums Darba likuma 157. panta izpratnē ir gala eksāmeni, ko studentam var nākties kārtot bakalaura vai maģistra studiju noslēgumā.

Savukārt ar diplomdarbu jāsaprot jebkuru studiju noslēguma darbs, piemēram, bakalaura darbs, maģistra darbs. Taču šī iespēja neattiecas uz darbiem, kas jāraksta studiju laikā, piemēram, referātiem, kursa darbiem.

Obligāto mācību atvaļinājumu darbiniekam piešķir neatkarīgi no laika, ko darbinieks nostrādājis pie darba devēja. Tātad darbinieks var doties mācību atvaļinājumā ar tad, ja nostrādāts, piemēram, tikai mēnesis.

Atvaļinājums citām mācību vajadzībām jāparedz darba līgumā

Darba likums paredz arī iespēju, bet ne darba devēja obligātu pienākumu darbiniekam saņemt mācību atvaļinājumu citām vajadzībām, piemēram, semestra pārbaudījumu kārtošanai (sesijai), mācību prakses iziešanai, lekciju apmeklējumam u.tml. Šim atvaļinājumam nav izglītības līmeņa ierobežojuma, to pastāv iespēja saņemt darbiniekam, neatkarīgi no tā, vai tas mācās vidusskolā, koledžā vai augstskolā.

Taču jāņem vērā, ka darbinieka tiesības uz šādu mācību atvaļinājumu ir katras darbavietas kompetencē. Ja darba līgumā vai koplīgumā šāds mācību atvaļinājuma veids nav noteikts, tad darba devējs tādu var nepiešķirt, skaidro Zaiga Strode, Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja. Tādējādi darba devējs vienojas par šāda atvaļinājuma piešķiršanas kārtību un ilgumu ar katru darbinieku individuāli, noslēdzot darba līgumu, vai arī vispārējā kārtība ir noteikta  darba koplīgumā, sociālo garantiju nolikumā vai citā iekšējā normatīvajā aktā.

Atšķirībā no obligāti piešķiramā mācību atvaļinājuma, ko piešķir neatkarīgi no laika, ko darbinieks nostrādājis pie darba devēja, ja mācību atvaļinājumu piešķir sesijas kārtošanai atbilstoši darba līgumam vai koplīgumam, tad darba devējs  ir tiesīgs noteikt, cik ilgu laiku darbiniekam jānostrādā, lai tas varētu uz šādu mācību atvaļinājumu pretendēt. Piemēram, nosakot, ka mācību atvaļinājumu darbinieks var paņemt tikai tad, ja nostrādājis pusgadu.

Kā mācību atvaļinājumu pieteikt?

Lai saņemtu atvaļinājumu, piemēram, diplomdarba izstrādāšanai vai aizstāvēšanai, darbiniekam jāraksta iesniegums darba devējam, kuram tiek pievienota mācību iestādes izsniegta izziņa par to, ka personai jāizstrādā un jāaizstāv diplomdarbs vai jākārto valsts eksāmeni.

Zaiga Strode skaidro, ka Darba likums neaizliedz piešķirt mācību atvaļinājumu diplomdarba izstrādāšanai arī tādam darbiniekam, kas atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā.

"Izmantojot savas Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktās tiesības augstskolas noteiktajā kārtībā pārtraukt un saglabāt studijas, persona saglabā studējošā statusu, jo akadēmiskā atvaļinājuma laikā netiek eksmatrikulēta no augstskolas. Līdz ar to darba devējam, izvērtējot faktisko situāciju un atvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, ir tiesības pieņemt lēmumu par mācību atvaļinājuma piešķiršanu darbiniekam, kurš mācību iestādē izmanto akadēmisko atvaļinājumu," norāda Z. Strode.

Darba devējs izvēlas, vai saglabāt atalgojumu

Daudziem strādājošajiem studentiem noteikti aktuāls būs jautājums par to, vai, ejot mācību atvaļinājumā, viņiem saglabās darba algu.

Darba likuma 157. pants dod darba devējam iespēju izvēlēties – vai atvaļinājuma laikā darbiniekam saglabāt algu, vai ne. Z. Strode skaidro, ka šis jautājums darba devējam ir jānosaka iekšējā normatīvajā aktā. Un darba devēja lēmumam par to, vai darbinieka algu saglabāt vai ne, ir jāattiecas uz visiem darbiniekiem.

Piemēram, pie darba devēja ir nodarbināti divi studenti, kas abi ir lūguši tiem piešķirt mācību atvaļinājumus, jo izstrādā diplomdarbus. Ja darba devējs vienam piešķir mācību atvaļinājumu ar algas saglabāšanu, tad tāds pats atvaļinājums jāpiešķir arī otram darbiniekam. Nav pieļaujams, ka algu saglabā tikai vienam no darbiniekiem.

Valsts un pašvaldību darbiniekam citi noteikumi

Papildus jānorāda, ka nedaudz cita situācija ir ar tiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuru atalgojumu regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Saskaņā šī likuma 44. panta pirmo daļu darbiniekam var piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un likumā noteiktajā kārtībā piemaksas.

Z. Strode skaidro, ka mācību atvaļinājumu piešķir, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (arī tādēļ, lai varētu sagatavoties šiem pārbaudījumiem, izstrādāt un aizstāvēt bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu). To piešķir, ja darbinieks (amatpersona) nepārtrauc darba pienākuma pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā.

Turklāt saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 44. panta otro daļu, ja amatpersonai (darbiniekam) tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj, tai var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām mācību gadā semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei, saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un likumā noteiktajā kārtībā piemaksas.

Mācību atvaļinājumu nepārceļ slimības dēļ

Var rasties situācija, ka topošais absolvents, strādājot pie sava diplomdarba, ir saslimis. Tādā gadījumā aktuāls ir jautājums, vai mācību atvaļinājumu var pagarināt?  VDI pārstāve Z. Strode norāda, ka Darba likums neparedz darba devējam pienākumu pagarināt vai pārcelt mācību atvaļinājumu darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Par neuzrakstītu diplomdarbu sekas nedraud

Dzīvē gadās visādi – darbinieks paņem mācību atvaļinājumu, bet diplomdarbs tā arī paliek melnraksta formā noslēpts kādā no datora mapēm.

Vai tādā gadījumā viņam iestājas kāda atbildība pret darba devēju par veltīgi izšķiesto mācību atvaļinājumu? Z. Strode mierina: gadījumā ja darbinieks neaizstāv diplomdarbu vai nenokārto valsts eksāmenus, saskaņā ar Darba likumu darbiniekam materiālā, disciplinārā vai cita veida atbildība pret darba devēju neiestājas.