Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdztekus pašreiz likumā noteiktajiem pienākumiem nodrošināt ar dzīvokli maznodrošinātos, bāreņus un citus sociāli atbalstāmos, pašvaldībām būs tiesības izīrēt dzīvokļus arī pašvaldības attīstībai nepieciešamiem kvalificētiem speciālistiem.
LV portāla infografika
Dzīvokļu palīdzības likumā, kas pašreiz paredz tiesības saņemt no pašvaldības īres dzīvokli daudzās sociāli kritiskās situācijās, noteiks vēl vienu atbalstāmo grupu – kvalificētus speciālistus.
Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" Saeimā tiek gatavoti pieņemšanai trešajā, galīgajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 1.martā, izskatot darba grupas priekšlikumus, tika spriests, ka atsevišķas iecerētās normas vēl ir precizējamas, lai likumā atļauto iespēju pašvaldības varētu izmantot racionāli un atbilstoši. Taču jaunās priekšrocības arī nedrīkstētu nonākt nesamērīgā pretrunā ar šī likuma būtību – atbalstu maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kuru situācijai, lai būtu tiesības uz palīdzību, ir stingri kritēriji.
Likums pašreiz nosaka daudzus palīdzības veidus un vienlaikus noteikumus, kas un kad šo palīdzību var saņemt. Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana nekavējoties paredzēta personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā. Virkne personu nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, piemēram, maznodrošināta persona ar invaliditāti; bērni bāreņi; maznodrošinātas politiski represētās personas; maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas u.c. Pašvaldības var nodrošināt iedzīvotājus ar dzīvojamo telpu arī vispārējā kārtībā.
Likuma grozījumu projekts paredz jaunu nodaļu "Dzīvojamo telpu izīrēšana speciālistiem", nosakot, ka pašvaldībai piederošo vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kurai pašvaldības dome noteikusi kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt:
Pašvaldība, izvērtējot pašvaldības attīstības programmā ietvertās nozares (rīcības virzienus, jomas u.c.) un ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītos pārvaldes uzdevumus, ar saistošajiem noteikumiem nosaka, kādās darbības nozarēs vai kādu pārvaldes uzdevumu veikšanai nepieciešami kvalificēti speciālisti. Tātad pašvaldība dzīvokli speciālistam varēs izīrēt tad, ja šāds speciālists ir nepieciešams pašvaldības attīstības programmā ietvertā attīstības nozarē. Attīstāmās nozares ir noteiktas katras pašvaldības attīstības plānā.
Projektā pašreiz paredzēts, ka pašvaldība nav tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam, ja speciālistam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder dzīvojamā telpa.
Kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam, pašvaldība noteiks saistošajos noteikumos.
Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar kvalificētu speciālistu varēs slēgt uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. Izbeidzoties dzīvojamās telpas īres līguma termiņam, pašvaldībai būs tiesības lemt par īres līguma pagarināšanu.
Šķērslis speciālistam – attālums uz darbu viena novada robežās
Komisijā diskusija izraisījās par paredzēto liegumu izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam, ja viņam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pašam pieder dzīvojamā telpa/dzīvoklis. Taču, kā tika minēts piemēros par novadiem, cilvēkam varētu būt mājoklis, bet tas ir tālu no iespējamās darbavietas, jo dažs novads ir izstiepts vairāku desmitu kilometru garumā, sabiedriskais transports kursē reti, laikus darbā nevar nokļūt. Piemēram, tāds esot Ogres novads, kurā ir grūtības nokļūt ar sabiedrisko transportu līdz darbavietai un atpakaļ mājup.
Piemēru minēja arī komisijas priekšsēdētāja biedrs deputāts Juris Šulcs: ja skolotājs dzīvo Pūrē, bet viņš ir vairāk vajadzīgs Sēmē, viņš nevar tur aizbraukt bez pārsēšanās. Viņaprāt, vajadzētu uzticēties pašvaldībām lemt par izņēmumiem arī šādās situācijās.
Tika minēti arī citi grūti pārvarama attāluma piemēri: Smiltene un Palsmane, Cēsis un More.
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs saistībā ar paredzēto ierobežojumu norādīja, ka pašreiz kategoriskā norma [speciālistam nevar piešķirt pašvaldības dzīvokli, ja viņam šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder dzīvojamā telpa], iespējams, varētu būt pieļāvīgākā redakcijā, taču, viņaprāt, atsevišķi gadījumi varētu būt kā izņēmumi, taču tos nevajadzētu iekļaut likumā kā sistēmu, jo tad var apiet likumu, piebilstot, ka "daudzi cilvēki mūsdienās brauc uz darbu desmitiem kilometru un neviens viņiem to nekompensē".
"Grūtdieņiem būs rindās jāsaspiežas, jo pašvaldība no kopējā dzīvojamā fonda piešķirs dzīvokļus arī nepieciešamajiem speciālistiem."
Tiesa, attiecībā uz šī likuma līdz šim ietverto mērķauditoriju – sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām – ir strikti nosacījumi – pašvaldība var atteikt palīdzību piecus gadus pēc tam, kad cilvēks ir devis piekrišanu privatizēt savu īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu; piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli; ja personas īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa; arī tad, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus.
Deputāti vairākkārt uzsvēra, ka jauno regulējumu gaida pašvaldības, kurām ļoti nepieciešami speciālisti, tāpēc, ja pēc grozījumu pieņemšanas praksē atklāsies nepilnības likuma piemērošanā, speciālistu piesaistei paredzētajā regulējumā izdarīs izmaiņas. Šo likuma grozījumu iniciatori arī ir deputāti, vairāki – no reģionu pašvaldībām.
Kā likumā domāts?
Pirms vēl likuma grozījumi nav pieņemti trešajā lasījumā, LV portāls lūdza deputātiem komentāru par dažiem jautājumiem.
Kas ir likumā minētais kvalificētais speciālists?
S.Dolgopolovs: Šajā likumā tas nav definēts. Ir likumi, kas nosaka speciālista kvalifikāciju, tas ir Darba likums un Profesiju klasifikators, izglītības likumi.
Piemēram?
S.Dolgopolovs: Piemēram, ja mēs runājam par speciālistiem šā likuma izpratnē. Ir vajadzīgs būvvaldes speciālists, kas ir celtniecības eksperts, kas var veikt apsekojumu, var rakstīt atzinumus projektiem. Katrā novadā ir jābūt šādiem speciālistiem, normatīvie akti to prasa. Bet katrā novadā to nav. Ja gribat izveidot būvvaldi, ir jāpieaicina speciālisti, lai nebūtu problēmu ar celtniecību, ar remontiem utt. Pašvaldībai ir vajadzīgi plānotāji, attīstības plānotāji, citi speciālisti. Tas izriet no to autonomajām funkcijām, kas ierakstītas likumā "Par pašvaldībām". Taču katru gadījumu nosaka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem, kurus izvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ja ministrija saskatīs, ka tie speciālisti nevar būt uzskatāmi par pašvaldībai vajadzīgiem kvalificētiem speciālistiem, saistošie noteikumi netiks apstiprināti.
J.Šulcs: Mēs runājam par to, ka ir attiecīgā novada attīstības programma, kuras īstenošanai trūkst kvalificētu speciālistu. Runa nav par jebkuru kvalificētu speciālistu, kuram dos dzīvokli. Tāpēc izvērtē, kur nepieciešami kvalificēti speciālisti, un pašvaldību saistošie noteikumi ir pamats, lai viņiem piešķirtu dzīvokli.
Vai šāda dalīšana neslēpj riskus, ka dzīvokļi tiks vietējai varai pietuvinātiem cilvēkiem, radiem, draugiem, kā jau tas Latvijā mēdz būt?
J.Šulcs pret šādu jautājuma uzstādījumu ir kategorisks: tad labāk vispār neko nedarīt. Pašvaldībai jārūpējas, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Atnāk investors, viņš gribētu uzbūvēt rūpnīcu, bet, ņemot vērā rūpnīcas specifiku, viņam būs vajadzīgi divi trīs kvalificēti speciālisti. Strādnieki būtu, bet kvalificētu speciālistu trūkst.
Kāpēc kvalificētam speciālistam nav naudas noīrēt sev mājokli, bet cilvēkam, kas strādā mazkvalificētu darbu, pelna daudz mazāk, par jumtu sev un ģimenei virs galvas pašam jāgādā?
S.Dolgopolovs: Pašvaldībai ir jābūt motivācijas iespējām, lai piesaistītu jauno speciālistu, kam kvalifikācija ir, bet nav dzīvesvietas, jo viņš, piemēram, līdz šim ir dzīvojis pie vecākiem. Veselības ministrs tagad vēlas, lai jaunie ārsti brauc uz reģioniem. Bet vai viņš ir domājis – kur viņi dzīvos, kādu algu saņems?
J.Šulcs: Likumā ir noteikts līguma termiņš – trīs gadi. Ja ir nepieciešams piesaistīts speciālists, viņam pēc šī laika perioda pašam jārūpējas par sevi. Nav tā, ka pašvaldība piešķir šo dzīvokli uz mūžu. Un tas nav nekas jauns. Zviedrijā arī ir tukši dzīvokļi, kuri paredzēti jauniem, vajadzīgiem speciālistiem. Viņiem dzīvokli uz laiku izīrē, bet pēc tam cilvēks būvē sev māju vai pērk sev īpašumu. Taču uz īsu termiņu, lai piesaistītu speciālistu, viņam iedod šo dzīvokli. Tā ir šo jauno normu būtība.
