Zikas vīruss ir Flaviviridae tipa vīruss, ko pirmo reizi atklāja rēzus pērtiķiem Ugandā 1947.gadā. Līdz pirmajiem slimības uzliesmojumiem 2007. un 2013.gadā Zikas vīrusu uzskatīja par relatīvi vieglu slimību, kuras ietekme uz cilvēka veselību plašāk pētīta netika un joprojām nav zināma.
Taču pēdējā gada laikā vīruss strauji izplatās, un tā izplatība konstatēta jau 25 pasaules valstīs. Atsevišķi Zikas vīrusa gadījumi reģistrēti Dānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, ceļotājiem atgriežoties no slimības skartajiem reģioniem. Tāpēc Pasaules Veselības organizācija pauž bažas, ka saslimstība ar Zikas vīrusu var sasniegt globālus mērogus, turklāt pašlaik pret šo slimību nav specifisku zāļu vai izstrādātas vakcīnas.
Kā izplatās Zikas vīruss
Zikas vīruss tiek pārnests uz cilvēku ar inficēta Aedes ģints oda kodienu. Slimībai raksturīgi simptomi – drudzis un izsitumi - parādās pāris dienas pēc inficēta oda koduma. Daļai slimnieku novēro arī acs gļotādas iekaisumu, locītavu sāpes, vemšanu. Simptomi parasti ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Smagākos gadījumos ir nepieciešama hospitalizācija.
Ir sastopami diva veida Aedes ģints tipa odi. Lielākoties Zikas vīruss izplatās ar Aedes aegypti sugas odu palīdzību (skat. infografiku), kuri sastopami tropiskos un subtropiskos reģionos. Taču vīrusu var izplatīt arī t.s. Āzijas tīģermoskīts (Aedes albopictus), kurš var pārziemot un izdzīvot vēsākos klimata apstākļos.
Lai gan Aedes tipa odi ir vāji lidoņi un nespēj nolidot tālāk par 400 metriem, tos iespējams netīši pārvadāt, piemēram, automašīnas bagāžas novietnēs, paslēpušos starp augu stādiem u.tml. Ja jaunajā vidē ods ir spējīgs izdzīvot, pastāv teorētiska iespēja Zikas vīrusa tālākai izplatībai.
"Pastāv iespēja, ka tūristi, atgriežoties dzimtenē, vīrusu „atved” arī pie mums."
Informācija par Zikas vīrusa izplatību Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) mājaslapā liecina, ka slimība arvien straujāk izplatās Dienvidamerikas valstīs – Brazīlijā un Kolumbijā. Pirmie gadījumi šogad novēroti Surinamā un Meksikā. Āfrikas kontinentā vīrusslimības uzliesmojumi reģistrēti Gabonā, Ugandā, Centrālāfrikas Republikā, Kaboverdē. Ar Zikas vīrusu iespējams inficēties arī Dienvidaustrumāzijā, kur saslimšanas gadījumi reģistrēti Pakistānā, Indonēzijā, Filipīnās, Malaizijā, Kambodžā un tūristu iecienītajā Taizemē. Kopš 2007.gada slimība sastopama arī vairākās Klusā okeāna salās.
Detalizēta informācija par Zikas vīrusa izplatību un skartajiem reģioniem ir pieejama Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) mājaslapas sadaļā "Health topics" > "Zika virus infection" > "Countries with local Zika transmission".
Latvijas iedzīvotāji ar vīrusu var inficēties ceļojuma laikā
Latvijas iedzīvotāji ar slimību var inficēties, ceļojot uz kādu no Zikas vīrusa izplatības reģioniem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka tūristi, atgriežoties dzimtenē, vīrusu "atved" arī pie mums. Tropu reģionam raksturīgās odu sugas mūsu klimatiskajos apstākļos nav dzīvotspējīgas. Līdz ar to Latvijā Zikas vīruss ar šāda tipa odiem nevar izplatīties, uzsver Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Edīte Tettere.
"Tropu reģionam raksturīgās odu sugas mūsu klimatiskajos apstākļos nav dzīvotspējīgas."
Pat ja inficēts cilvēks ir nonācis Latvijā, viņš nav bīstams apkārtējiem. "Ar Zikas vīrusu nav iespējams inficēties, kontaktējoties ar slimnieku, vidi vai lietojot uzturā kādu pārtikas produktu," skaidro E.Tettere.
Vienlaikus Amerikas Slimību kontroles un profilakses centrs ziņo par atsevišķiem gadījumiem, kad inficēšanās ar Zikas vīrusu, iespējams, notikusi seksuālu kontaktu ceļā.
Tomēr pastāv infekcijas nodošanas risks ar donoru bioloģiskajiem materiāliem. "Tāpēc ceļotājiem, kuri apmeklējuši Zikas vīrusslimības skarto teritoriju, nepieciešams atturēties no asins vai cita bioloģiskā materiāla nodošanas 28 dienas pēc infekcijas skartās teritorijas atstāšanas," norāda SPKC pārstāve.
Lielākais apdraudējums topošajām māmiņām
Lai arī saslimšana ar Zikas vīrusu visbiežāk norit vieglā formā, lielākās bažas saistās ar iespējamajām komplikācijām, kas slimības retās sastopamības dēļ līdz šim netika plašāk pētītas un noskaidrotas. Franču Polinēzijas atbildīgās iestādes ziņo par netipiski strauju saslimšanas ar Gijēna-Barē sindromu (raksturīgs muskuļu vājums līdz pilnīgai ķermeņa paralīzei) pieaugumu, kas sakrita ar Zikas vīrusa un Denga drudža uzliesmojumu laikā 2013.-2014.gadā. Līdzīgus novērojumus fiksē Brazīlijas iestādes saistībā ar Zikas vīrusa izplatīšanos 2015.gadā. Vienlaicīgi Brazīlijā pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis konstatēto mikrocefālijas gadījumu skaits (399) jaundzimušajiem (pataloģija, kurai raksturīgs neattīstīts, mazs galvaskauss un smadzenes).
Pašlaik tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu iespējamo Zikas vīrusa saistību ar mikrocefāliju. Līdz tam ceļojumos uz vīrusa skartajiem reģioniem īpašu piesardzību vajadzētu ievērot grūtniecēm vai sievietēm, kuras plāno grūtniecību.
Ja tomēr braucienu uz vīrusa skartajām valstīm nav plānots atlikt, pasargāt sevi var, izvairoties no odu kodumiem. Sīkāks izklāsts par profilaktiskajiem pasākumiem, apmeklējot vīrusa skartos reģionus, pieejams SPKC mājaslapā.
