No 2016.gada Latvijas Goda ģimenes apliecībai „3+ Ģimenes karte” var pieteikties arī ģimenes, kuru aprūpē ir trīs un vairāk bērnu, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
To paredz pagājušā gada 26.novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paplašina līdzšinējo daudzbērnu ģimeņu definīcijā noteikto personu loku. Turpmāk par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.
Audžubērni un aizbilstamie – līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai
Tāpat kā līdz šim, daudzbērnu ģimenes bērnu skaitā var tikt ieskaitīti arī audžubērni (audžuģimenē ievietoti bērni) un aizbilstamie (aizbildnībā nodotie bērni), bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņi sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, vai ģimenē pieņemtais bērns turpina izglītoties.
Šādos gadījumos bērna piederība ģimenei ir terminēta ar bāriņtiesas lēmumu, uz kā pamata bērns tiek ievietots vai izņemts no audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes. Turklāt atšķirībā no Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteiktā vecāku pienākuma uzturēt bērnu līdz laikam, kad tas pats var sevi apgādāt, attiecībā uz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem normatīvie akti neparedz pienākumu audžuģimenei un aizbildnim turpināt gādāt par šiem bērniem pēc to pilngadības sasniegšanas.
Goda ģimenes programma tiks turpināta un pilnveidota
Minētie grozījumi arī paredz turpināt un pilnveidot uzsākto darbu pie atbalsta sistēmas veidošanas daudzbērnu ģimenēm. 2015.gada 31.decembrī noslēdzās pirms diviem gadiem uzsāktais pilotprojekts, kā ietvaros tika izveidota Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte". Līdz pilotprojekta noslēgumam Goda ģimenes apliecību saņēmuši 14096 daudzbērnu ģimeņu vecāki – tā ir tikai neliela daļa no kopējā daudzbērnu ģimeņu skaita Latvijā. Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, 2014.gadā Latvijā bija aptuveni 33024 daudzbērnu ģimenes ar trīs un vairāk bērniem līdz 18 gadiem.
Apliecība kalpoja ne tikai kā daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošs dokuments, bet nodrošināja iespēju saņemt dažāda veida atvieglojumus pakalpojumiem, kurus sniedza pilotprojektā iesaistītās valsts un pašvaldību iestādes, kā arī vairāk nekā 150 privātie uzņēmēji, kuri brīvprātīgi pievienojās atbalsta programmai. Atbalsta programmas ietvaros tika izveidota interneta mājaslapa www.godagimene.lv, kur tiek apkopota informācija par pieejamo atbalstu, atvieglojumiem un atlaidēm daudzbērnu ģimenēm.
"Karte derīga tikai valstī atzīta personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas gadījumā."
Lai gan kartes piedāvātās iespējas tikušas daudz kritizētas kā niecīgas un lielai daļai ģimeņu neizdevīgas vai nevajadzīgas1, pilotprojekta īstenotājas SIA "Hannu Pro" veiktajā aptaujā 2015.gada septembrī par kartes lietošanas paradumiem, finansiālo ietaupījumu, kādu daudzbērnu ģimeņu budžetam sniedz kartes izmantošana, un tās lietotāju viedokli par kartes noderīgumu 94% vecāku pauda viedokli, ka šāda karte būtu noderīga viņu ģimenei arī nākotnē, augsti vērtējot iepriekšminētās datubāzes un komunikācijas platformas izveidi, kas kļuvis par ērtu saziņas veidu daudzbērnu ģimenēm, kur apmainīties ar viedokļiem un pieredzi.
Daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmu reglamentē MK noteikumi
Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas iekļaušana Bērnu tiesību aizsardzības likumā nozīmē arī to, ka turpmāk tās īstenošana un pilnveide pilnībā nodota valsts institūcijas - Sabiedrības integrācijas fonda ziņā. Šī gada 15.janvārī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.15 "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"" īstenošanas kārtība", kas nosaka daudzbērnu ģimenes apliecības piešķiršanas, izmantošanas, kā arī anulēšanas gadījumu kārtību.
Atbilstoši MK noteikumiem fonds atbalsta programmas ietvaros ne tikai nodrošina karšu izsniegšanu, bet veic arī citus pasākumus daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanā:
Kas var pieteikties "3+ Ģimenes kartei"
"3+ Ģimenes karti" var saņemt persona, ja tā aprūpē vai kopā ar laulāto aprūpē vismaz trīs bērnus, to skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esošus bērnus un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Bērnu skaitā neieskaita bērnus, par kuriem personai ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
Viens no priekšnoteikumiem, lai "3+ Ģimenes karti" varētu izsniegt daudzbērnu ģimenes loceklim, ir tāds, ka tās, laulātā un bērnu deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta atrodas Latvijas Republikā, izņemot gadījumu, ja bērns izglītību iegūst ārvalsts izglītības iestādē.
"Karti var saņemt katra Latvijā dzīvojoša persona, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērnu," apstiprina fonda pārstāve Dace Zariņa. Parasti viena daudzbērnu ģimene, kurā laulātajiem ir trīs un vairāk kopīgi bērni, var pieteikties divām "3+ Ģimenes kartēm" – viena mammai, bet otra tētim.
Ja bērni nav kopīgi vai vecāki nav reģistrējuši laulību
Šeit varētu rasties neskaidrības, vai ģimene, kurā ir trīs un vairāk bērnu, tai skaitā bērni, kas dzimuši mātes vai tēva iepriekšējās attiecībās, atbilst kritērijiem, lai saņemtu Goda ģimenes apliecību. Situācijas mēdz būt ļoti atšķirīgas, un izšķiroša nozīme var būt apstāklim, vai vecāki, kuri kopīgi audzina bērnus, savas attiecības ir reģistrējuši oficiāli, jo Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktā daudzbērnu ģimenes definīcija izriet no Civillikuma 2014.panta, kurā noteikts: pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie atrodas nedalītā saimniecībā.
Piemēram, ja ģimeni ir izveidojusi divu bērnu māte ar vīrieti, kuram arī ir divi bērni no iepriekšējās laulības, abi kopīgi rūpējas par četriem bērniem. Tomēr fakts, ka nevienam no vecākiem nav izveidota tiesiska saikne ne vienam ar otru, ne ar dzīvesbiedra bērniem, liedz pretendēt uz daudzbērnu ģimenes statusu, jo, pārbaudot personas datus Iedzīvotāju reģistrā, atklāsies, ka katram atsevišķi aprūpē ir tikai divi bērni, bet ziņu par laulāto nav.
1.piemērs
Laulātajiem nav kopīgu bērnu, bet mātei ir trīs bērni no iepriekšējām attiecībām – katram bērnam ir cits bioloģiskais tēvs. "3+ Ģimenes karte" pienākas gan mātei, gan viņas laulātajam, kurš nav šo bērnu bioloģiskais tēvs, bet rūpējas par šiem bērniem, un viņi visi dzīvo vienā mājsaimniecībā.
2.piemērs
Ģimenē aug trīs bērni. Vecāki ir laulāti. Divi bērni laulātajiem ir kopīgi, bet viens bērns mātei piedzimis iepriekšējās attiecībās. Abi laulātie ir tiesīgi saņemt "3+ Ģimenes karti".
3.piemērs
Laulātajiem ir viens kopīgs bērns. Taču vīram ir vēl divi bērni no iepriekšējām attiecībām, kuri dzīvo atsevišķi pie savas mātes. "3+ Ģimenes karti" var saņemt tikai laulātais, kā aprūpē faktiski ir trīs bērni, ja vien viņam nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
4.piemērs
Ģimenē aug trīs bērni. Vecāki nav precējušies. Divi bērni ir kopīgi, bet viens mātei piedzimis iepriekšējās attiecībās. Mātes faktiskajā aprūpē ir trīs bērni, un viņa var saņemt "3+ Ģimenes karti". Viņas kopdzīves partneris karti saņemt nevar, jo attiecības nav oficiāli reģistrētas.
5.piemērs
Ģimenē aug trīs bērni. Vecāki nav precējušies. Viens bērns kopīgs. Katram no vecākiem ir pa vienam bērnam no iepriekšējām attiecībām. Ne viena, ne otra vecāka faktiskajā aprūpē nav trīs bērnu. Līdz ar to neviens no vecākiem nevar pretendēt uz "3+ Ģimenes karti".
Kā pieteikties Goda ģimenes kartei?
Iesniegumu par kartes piešķiršanu var iesniegt:
Ja ģimenē ir pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu un turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, iesniegumam pievieno izziņu no izglītības iestādes, kas to apliecina. Ja izglītības iestāde atrodas ārvalstī, izziņai pievieno dokumenta tulkojumu valsts valodā, ievērojot Ministru kabineta noteikumos Nr.291 noteikto kārtību, kādā apliecina tulkojumu valsts valodā. "Pietiks, ja tās izsniegto izziņas oriģinālu iesniedz, pievienojot dokumenta tulkojumu valsts valodā, apliecinot tulkojuma pareizību, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām," paskaidro SIF pārstāve. Apliecinājuma uzrakstā ir ar drukātiem burtiem norādīts "TULKOJUMS PAREIZS", tulka (personas, kas tulko) vārds, uzvārds un personas kods, paraksts, apliecinājuma vietas nosaukums un datums.
Karti nosūtīs pa pastu
Aptuvenais laiks, kādā iespējams saņemt Goda ģimenes apliecību, ir viens līdz pusotrs mēnesis, jo pieteikuma veidlapā norādītā informācija tiks rūpīgi pārbaudīta un salīdzināta ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.
"Kartes, kuras izsniegtas ar derīguma termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim, ir derīgas līdz 2016.gada 31.decembrim."
Atbilstoši MK noteikumiem, saņemto pieteikumu izskata un ģimenes datu atbilstību daudzbērnu ģimenes statusam pārbauda 45 dienu laikā no kartes pieprasītāja iesnieguma saņemšanas dienas.
Ja persona atbilst daudzbērnu ģimenes statusam un lēmums par kartes izsniegšanu ir pozitīvs, informācija par tās sagatavošanu un saņemšanas iespējām tiks nosūta elektroniski uz personas norādīto e-pasta adresi. Ja persona nedēļas laikā karti nav saņēmusi, personiski ierodoties fondā, to ierakstītā pasta sūtījumā nosūta pa pastu uz personas deklarēto vai reģistrēto adresi.
Kartes derīguma termiņš
Kartes, kuras izsniegtas ar derīguma termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim, ir derīgas līdz 2016.gada 31.decembrim, ja ģimene joprojām atbilst daudzbērnu ģimenes kritērijiem. To paredz MK noteikumu 35.punkts. Taču, lai agrāk izsniegto "3+ Ģimenes karti" varētu izmantot arī turpmāk, tuvojoties gada beigām, tās turētājam jāaizpilda iesniegums jaunas kartes saņemšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam, fonds karti izsniegs uz trim gadiem, ja personai ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 15 gadiem. Savukārt, ja pieteicējam ir viens vai divi nepilngadīgi bērni, bet pārējie ir pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu, bet iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību Latvijā vai ārvalstīs, karti izsniegs uz vienu gadu, pārbaudot, vai pilngadīgā persona turpina mācības.
Karte ir derīga tikai valstī atzīta personu apliecinoša dokumenta – pases vai personas apliecības – uzrādīšanas gadījumā.
1Piemēram, Edgara Kupča publikācija "Daudzbērnu ģimeņu karte – niecīgas atlaides un labumi, ko citiem nevajag" portālā LSM.LV 2015.gada 3.novembrī.