Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Informāciju par ES valstīm meklē "valstu katalogā"
Izvēloties valsti, kurā varētu studēt, studētgribētājam ir jāskatās, lai studijas notiktu valodā, kurā topošais students ir spējīgs studēt, iesaka Ilze Astrīda Jansone, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Karjeras atbalsta departamenta vecākā programmas speciāliste. "Izplatīts ir uzskats, ka visur var studēt angļu valodā. Lai arī daudzviet Eiropā piedāvā studijas angļu valodā, taču studiju programmu izvēle ir ierobežota, un ļoti iespējams, ka daļa no studiju procesa tomēr noritēs konkrētās valsts valodā. Jāņem vērā, ka prakse, ja tā ir paredzēta studiju ietvaros, notiek vietējos uzņēmumos, un no studenta-praktikanta var tikt sagaidītas pietiekamas šīs valsts valodas zināšanas," par iespējamām grūtībām brīdina VIAA pārstāve.
Jāņem vērā, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņi citās ES valstīs tiek pielaisti pie studijām atbilstoši tādām pašām prasībām kā vietējie studenti un visiem tiek piemērotas arī tādas pašas studiju maksas. Savukārt ārpus ES Latvijas pilsoņi ir ārzemju studentu statusā, kas var nozīmēt paaugstinātu studiju maksu un papildu administratīvās prasības, skaidro Ilze Astrīda Jansone.
Ja jaunietis izvēlējies studēt kādā no ES valstīm, tad ļoti noderīgs ir VIAA mājaslapā pieejamais valstu katalogs, kur ir iespējams uzzināt svarīgāko informāciju par izglītību, dzīvošanas izmaksām katrā no Eiropas Savienības valstīm. Vairāk informācijas var iegūt arī Eiropas Komisijas portālā PLOTEUS.
Studējot ārpus ES, jārēķinās ne tikai ar lielāku mācību maksu, bet ļoti iespējams, ka būs nepieciešama arī vīza. Informāciju par studiju iespējām ārpus ES var meklēt UNESCO mājaslapā.
Svarīgi pārliecināties par akreditāciju
Meklējot un izvēloties piemērotu augstskolu, arī ārvalstīs jāvadās pēc līdzīga principa kā Latvijā. Pirmkārt, jāpārbauda, vai augstskola ir akreditēta - tātad, vai augstskola un interesējošā studiju programma ir valstiski atzītas. Par citiem augstskolas izvēles kritērijiem var kalpot šādi aspekti:
"Jāņem vērā, ka Latvijā pastāvošais jēdziens "budžeta vietas" ir specifisks un nav attiecināms uz citām valstīm. Citās valstīs studijas ir par maksu vai bez maksas, mēdz būt arī kvotu sistēma. Turklāt bieži vien studētgribētājiem šķiet, ka studēt citur ir lētāk un labāk, taču jāņem vērā visi aspekti. Ja arī netiek prasīta studiju maksa, tomēr pastāv reģistrācijas maksa, izdevumi par mācību līdzekļiem, uzturēšanās izdevumi, kā arī ceļa izdevumi. Tas viss kopā var ievērojami pārsniegt Latvijas studenta dzīves dārdzību," skaidro VIAA pārstāve Ilze Astrīda Jansone.
Jāpievērš uzmanība dokumentiem, ko pieņem augstskola
Lielākajā daļā gadījumu Latvijā iegūta vispārējā izglītība citās valstīs tiek atzīta, tomēr tālredzīgi būtu par šo jautājumu laikus pārliecināties. Uzņemšanas prasības var atšķirties pat vienas augstskolas dažādām programmām. Tāpēc neskaidrību gadījumā jāsazinās ar augstskolas ārlietu departamentu un/vai konkrēto fakultāti. Parasti augstskolu mājaslapās ir norādes, kur saņemt konsultāciju par iestāšanās procesu.
Gadījumā ja iepriekš Latvijā ir iegūta augstākā vai profesionālā izglītība, tad var būt, ka cita valsts prasa šo izglītību vai kvalifikāciju atzīt. Informāciju par ārvalstu izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu citās valstīs var iegūt konkrētās valsts nacionālajā diplomatzīšanas informācijas centrā ENIC/NARIC. Valstīs, kurās nav ENIC/NARIC, informāciju parasti var iegūt šīs valsts Izglītības ministrijā.
Studijām ārzemēs var saņemt valsts galvotu kredītu
Arī tie topošie studenti, kas par mācību vietu ir izvēlējušies ārzemju augstskolu, var saņemt studējošo vai studiju kredītu ar valsts galvojumu. Uz kredītu var pretendēt jebkurš students, kas ir Latvijas Republikas pilsonis vai kuram ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase un kurš sekmīgi apgūst attiecīgās valsts akreditētas studiju programmas.
Studiju kredītu var saņemt gan pilna, gan nepilna laika studējošie. Kredīta apmērs nepārsniedz ārvalstu augstskolas noteikto maksu par studijām. Studiju kredīta summu kredītiestāde pēc kredīta ņēmēja pieprasījuma var izmaksāt kredīta ņēmējam vai ieskaitīt augstākās izglītības iestādes kontā reizi gadā.
Savukārt studējošā kredītu var saņemt tikai pilna laika studenti, un to izmaksā par 10 mēnešiem gadā (izņemot jūliju un augustu). Kredītu ieskaita studenta kontā, bet procenti par studējošā kredītu ir jāmaksā katru mēnesi. Banka šo procentu maksājumu ietur automātiski no ikmēneša kredīta izmaksas. Šāds kredīts var būt noderīgāks gadījumā, ja paredzēts mācīties valstī, kur studijas ir par brīvu, bet pašam jāsedz uzturēšanās maksa, piemēram, Vācijā, Dānijā.
"Ja arī netiek prasīta studiju maksa, tomēr pastāv reģistrācijas maksa, izdevumi par mācību līdzekļiem, uzturēšanās izdevumi, kas var ievērojami pārsniegt Latvijas dzīves dārdzību, kā arī ceļa izdevumi."
Studējošā kredīta apmērs tiek noteikts, vadoties pēc uzturēšanās izmaksām attiecīgajā valstī. Piemēram, Lielbritānijā tie ir 860 eiro mēnesī, Vācijā 607 eiro, Dānijā 858 eiro u.c. Kredīta apmēri ir noteikti MK noteikumu Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" 1.1 pielikumā.
MK noteikumu 18.1 punkts nosaka arī kopējo kredīta apjomu, ko valsts ar savu galvojumu var piešķirt studijām ārvalstīs - vienam studējošajam vienas studiju programmas apguvei līdz 21344 eiro, bet vairāku studiju programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā 28458 eiro.
Pieteikumus studiju kredītam studijām ārvalstīs var iesniegt Studiju un zinātnes administrācijā Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, Rīgā, LV-1050.
Studējošajiem, kuri vēlas saņemt kredītus studijām ārvalstīs, jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas komisijai kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs šādi dokumenti:
Papildus var iesniegt:
Iesniegtajiem dokumentiem jābūt valsts valodā vai tiem jābūt pievienotam tulkojumam valsts valodā.
Komisija izskata kredīta pieprasījumus un tiem pievienotos dokumentus 30 dienu laikā pēc to saņemšanas.
Iespējas pielīdzināt svešvalodu eksāmenus
Tiem skolēniem, kas pēc skolas pabeigšanas plāno mācības turpināt ārzemēs, noteikti būs nepieciešams arī nokārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu, kas pierāda to valodu zināšanas, piemēram, IELTS, TOEFL angļu valodā.
No pagājušā gada septembra spēkā ir MK noteikumi Nr.543 "Noteikumi par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā", kas nosaka to, kādā kārtībā starptautisku svešvalodas pārbaudījumu var pielīdzināt svešvalodas centralizētajam eksāmenam un līdz ar to nekārtot atbilstošo svešvalodas eksāmenu.
Lai varētu pielīdzināt starptautisko pārbaudījumu centralizētajam eksāmenam svešvalodās, jāatbilst šādiem kritērijiem:
Tomēr jāņem vērā, ka, lai aizstātu eksāmenu, rezultātiem jābūt zināmiem vismaz mēnesi pirms dienas, kad būs jākārto centralizētais eksāmens.
Vairāk informācijas LV portāla skaidrojumā "Kā aizstāt svešvalodas eksāmenu ar starptautisku pārbaudījumu".
Pirms izlemt – kārtīgi apdomā!
Cilvēkam ir tendence optimistiski domāt, ka "citur zāle ir zaļāka", taču patiesība ne vienmēr ir tik rožaina. Katrai valstij ir augstākās izglītības sistēma, kas atbilst tās tradīcijām un darba tirgum. Jārēķinās ar to, ka, studējot citā valstī, tiks apgūta terminoloģija un tehnoloģijas, kas atšķirsies no Latvijā pieņemtajām. Tas var zināmā mērā nākotnē apgrūtināt darba iespējas Latvijā, ja vien nozares terminoloģija nav cieši saistīta ar attiecīgo svešvalodu.
Valsts izglītības attīstības aģentūra ir izstrādājusi interneta vietni http://brauktvainebraukt.lv/". Šajā vietnē var izpildīt dažādus uzdevumus, kas palīdzēs izšķirties par labu tam, kur mācīties. Iespējams, ka kādam saistošāka būs arī mācību mobilitāte Erasmus+ ietvaros. Par to vairāk informācijas šeit.
