Īstenojot Tieslietu ministrijas ieceri, vairāk nekā trīs reizes tiks saīsināts laiks, kādā vecāks vai aizbildnis, kura aprūpē ir bērns, varēs saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus bērna uzturam.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Šobrīd, lai persona, kuras ikdienas aprūpē atrodas bērns, varētu saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), ja otrs bērna vecāks vai abi vecāki t.s. alimentus nemaksā vai maksā, bet mazākā apmērā par Ministru kabineta noteikto minimālo1, vispirms jāpierāda, ka uzturlīdzekļu piedziņa no bērna likumiskā apgādnieka nav iespējama.
Ievērojot pašreizējo kārtību, valsts garantētos uzturlīdzekļus no UGF var saņemt tie vecāki, kuri:
Ja vienošanās par uzturlīdzekļiem vai tiesas spriedums netiek pildīts vispār vai uzturlīdzekļi tiek maksāti nepietiekamā apmērā, nenodrošinot valstī noteikto minimālo summu, piedzinējam jādodas pie notāra, pie kura tika noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem, vai uz tiesu, kurā tika veikta tiesvedība, ar lūgumu izsniegt izpildu rakstu. Tālāk izpildu raksts ir jānodod piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš veic attiecīgas darbības, lai izvērtētu uzturlīdzekļu piedziņas piespiedu kārtā iespēju. Ja piedziņa nav iespējama vai arī uzturlīdzekļus nevar piedzīt valsts noteiktajā minimālajā apmērā, tiesu izpildītājs pēc piedzinēja lūguma izsniedz atzinumu UGF administrācijai un persona, kuras aprūpē ir bērns, var lūgt UGF izmaksāt valsts garantētos uzturlīdzekļus.
Nenoliedzami, tas ir laikietilpīgs un cilvēkam bez juridiskām zināšanām pietiekami sarežģīts process. Pat ja viss notiek raiti un bez aizķeršanās, pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, no prasījuma brīža līdz dienai, kad uzturlīdzekļu saņēmēja kontā tiek ieskaitīta nauda no UGF, paiet vismaz deviņi mēneši.
Pāreja uz administratīvo procesu
Lai risinātu samilzušo problēmu un mazinātu administratīvo slogu personai, kura vēlas saņemt uzturlīdzekļus, Tieslietu ministrija kopā ar UGF administrāciju ir izvērtējusi iespējamos risinājumus un piedāvā uzturlīdzekļu saņemšanas kārtību ievērojami mainīt.
Sarežģītā un laikietilpīgā procesa vietā piedāvātais risinājums paredz iespēju saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, ar iesniegumu uzreiz vēršoties UGF administrācijā, tādējādi apejot līdzšinējo vajadzību sniegt prasību tiesā un spriedumu nodot piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Pēc iesnieguma saņemšanas UGF administrācija pieprasītu informāciju parādniekam par likumā noteiktā vecāku pienākuma izpildi, dodot iespēju iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka uzturlīdzekļi tiek maksāti, vai iesniegt citu informāciju, kas ietekmē uzturlīdzekļu pieprasītāja tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Izvērtējot no parādnieka saņemto informāciju, viena mēneša laikā UGF administrācija pieņemtu lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda līdzekļiem, kā arī informētu parādnieku par uzlikto pienākumu izdarīt uzturlīdzekļu un likumisko procentu iemaksu fondā un iespēju noslēgt administratīvo līgumu ar UGF administrāciju. Jaunā kārtība ļautu uzturlīdzekļus izmaksāt arī gadījumos, kad vecāka dzīvesvieta nav zināma vai atrodas citā valstī.
"No prasījuma brīža līdz dienai, kad uzturlīdzekļu saņēmēja kontā tiek ieskaitīta nauda no UGF, paiet vismaz deviņi mēneši."
Paralēli tam tiktu saglabāta arī esošā kārtība un tiesības vērsties tiesā – gan attiecībā uz jau esošajām Fonda administrācijā iesniegtajām lietām, kā arī gadījumos, kad pastāv strīds par aprūpi vai iesniedzējs vēlēsies no parādnieka saņemt alimentus lielākā apmērā, nekā noteicis Ministru kabinets.
Taču lielākajā daļā lietu par uzturlīdzekļu piedziņu nepastāv strīds, pat ja viens no vecākiem tā gribētu domāt. Tā kā Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikts vecāku pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus Ministra kabineta noteiktajā minimālajā apmērā katram bērnam neatkarīgi no vecāka iespējām un mantiskā stāvokļa, tiesa nevar noteikt uzturlīdzekļu apmēru mazākā apmērā par Ministru kabineta noteikto minimālo, un tādējādi šādās prasībās pēc būtības strīds nav iespējams un lieki apgrūtināt tiesu ar lietas izšķiršanu nav nepieciešams.
Individuāla pieeja parādnieku spējai maksāt
Kā norāda UGF administrācijas direktors Edgars Līcītis, izstrādājot likumprojektu, ir padomāts arī par vecākiem, kuri vēlas maksāt uzturlīdzekļus un rūpēties par saviem bērniem, bet dažādu dzīves apstākļu dēļ šobrīd nodrošināt valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru nespēj. Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļu piedziņas kārtība tiktu pielāgota katram parādniekam, ņemot vērā konkrētos apstākļus.
"Piemēram, ja bērna tēvs šobrīd var maksāt tikai 10 eiro mēnesī, parādniekam dos iespēju ar UGF administrāciju noslēgt administratīvo līgumu par individuāli noteiktu kārtību, kādā tas turpmāk administrācijai veiks uzturlīdzekļu un likumisko procentu pakāpenisku atmaksu. Plānots, ka līdz ar šāda līguma noslēgšanu un pildīšanu tiktu apturēts likumisko procentu pieaugums un ziņas par uzturlīdzekļu parādnieku netiktu publiskotas," par iecerēto stāsta E.Līcītis. Turklāt, noslēdzot līgumu ar UGF administrāciju, parādniekam tiktu dota iespēja ietaupīt izdevumus, kas saistīti ar tiesu darbiem un sprieduma izpildes izdevumiem.
Savukārt parāda piedziņas darbības tiktu veiktas tikai tādā gadījumā, ja nebūs noslēgts administratīvais līgums un ja parādniekam faktiski konstatēta manta, uz kuru vēršama piedziņa. Tādējādi tiktu nošķirti tie parādnieki, kuri izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma, no tiem, kuri nespēj nodrošināt uzturlīdzekļus bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
Jaunās kārtības plānotie ieguvumi
Īstenojot Tieslietu ministrijas piedāvāto risinājumu, vienlaikus tiktu atrisinātas vairākas samilzušas problēmas:
Valsts garantētie uzturlīdzekļi līdz 19 gadu vecumam
Turpinot darbu pie uzturlīdzekļu regulējuma pilnveidošanas, tiek vērtēta arī iespēja par valsts garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, ja bērns turpina iegūt vidējo izglītību vispārizglītojošā vai profesionālajā mācību iestādē. Šobrīd izmaksas no UGF fonda tiek veiktas līdz brīdim, kad bērns kļūst pilngadīgs neatkarīgi no tā, vai jaunais cilvēks turpina mācības.
"Pašlaik sanāk tā, ka 18 gadu vecumu sasniegušais bērns joprojām turpina mācīties vidusskolas pēdējā klasē un valsts garantētos uzturlīdzekļus vairs nevar saņemt. Šī netaisnība ir jānovērš!" uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Tomēr jāņem vērā, ka minētā priekšlikuma ieviešanas iespējas lielā mērā ir atkarīgas no pieejamā finansējuma. Tāpēc tieslietu ministrs neslēpj gandarījumu, ka šī gada 1.jūnijā uzsāktā uzturlīdzekļu parādnieku publiskošana ir vainagojusies ar ievērojamu progresu regresa kārtībā piedzīto uzturlīdzekļu apjoma pieaugumā, kam pateicoties būtu iespējams bez papildu budžeta finansējuma nodrošināt valsts garantētos uzturlīdzekļus arī bērniem, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu un turpina iegūt vidējo izglītību.
Līdztekus likumprojektā iekļauts priekšlikums uzturlīdzekļus izmaksāt tikai gadījumos, kad bērns dzīvo un mācās izglītības iestādē Latvijā, proti, valstī, no kuras budžeta līdzekļiem uzturlīdzekļi tiek maksāti.
Iniciatīva vēl jāiesniedz izskatīšanai Saeimā
Tieslietu ministrijas izstrādātie priekšlikumi ievērojami mainītu valsts garantēto uzturlīdzekļu saņemšanas kārtību, tāpēc tās ieviešanai izstrādāts jauns Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums. Kad plānotās izmaiņas varētu tikt ieviestas, pašlaik grūti prognozēt, taču tieslietu ministrs Dz.Rasnačs ir apņēmības pilns paveikt visu nepieciešamo, lai jaunais regulējums tiktu precizēts, iesniegts Saeimā un izskatīts pēc iespējas ātrāk.
Likumdošanas iniciatīva ir guvusi konceptuālu atbalstu arī trīs Saeimas komisiju - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas - kopsēdē 18.septembrī, kas ļauj cerēt, ka tai netrūks nepieciešamais Saeimas vairākuma atbalsts.
1Ministru kabineta noteikumi Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru" atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai paredz katra vecāka pienākumu neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa nodrošināt katram savam bērnam ne mazāk par minimālo uzturlīdzekļu apmēru līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu sasniegšanai ir 25% no valstī noteiktās minimālās algas (2015.gadā tie ir 96 eiro mēnesī), savukārt bērniem līdz 18 gadu sasniegšanai – 30% no minimālās algas jeb 108 eiro mēnesī 2015.gadā.