Bērnudārzs bērnu ar infekcijas slimības pazīmēm uzņemt nedrīkst

Lai novērstu situācijas, kad slimi bērni tiek vesti uz pakalpojuma sniegšanas vietu un tādējādi pārējie tiek pakļauti saslimšanas riskam, līdztekus virknei grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr.890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu" (turpmāk - Higiēnas noteikumi), kas stājās spēkā šī gada 12.augustā, ir precizētas un papildinātas arī prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja un izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, rīcībai bērnu saslimšanas ar infekcijas slimībām gadījumos.

Noteikts neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm un utīm

Tāpat kā iepriekš, arī turpmāk atbilstoši Higiēnas noteikumu 13.1.punktam  pakalpojuma sniedzējiem noteikts pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm, izņemot gadījumus, ja tiek pieskatīts viens bērns vai vienas ģimenes bērni vai pakalpojuma sniedzējam ir iespēja nodrošināt slimā bērna izolāciju atsevišķā telpā ar nepārtrauktu ārstniecības personas uzraudzību. Noteikumi papildināti ar prasību turpmāk visos gadījumos bez izņēmuma pakalpojuma sniedzējam neuzņemt bērnu ar pedikulozi jeb utainību.

Pienākums neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm jau tika iekļauts Higiēnas noteikumu sākuma redakcijā, kas stājās spēkā pagājušā gada 1.janvārī. Prasība zināmā mērā bija atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem komunikācijā ar bērnu vecākiem, jo līdz tam nācās paļauties vien uz pašu vecāku godaprātu un sapratni, ka apslimušu bērnu uz bērnudārzu nevajadzētu vest. Taču arī jaunā norma nebija risinājums, jo raisīja virkni jautājumu par prasības piemērošanu dažādās situācijās.

Piemēram, definējot infekcijas slimības pazīmes, ar kādām bērnu nedrīkst uzņemt pakalpojuma sniegšanas vietā, netika ņemts vērā, ka infekcijas slimībām raksturīgie simptomi, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai klepus, ne vienmēr nozīmē, ka bērns tiešām saslimis ar lipīgu slimību. Šādā veidā mazuļiem, kurus piemeklējuši, piemēram, alerģiska rakstura simptomi, ievērojot Higiēnas noteikumu prasības, varēja liegt apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Vecāki savukārt bija neapmierināti ar to, ka bērnudārzos pastāv grūtības savlaicīgi nošķirt inficētos bērnus no veselajiem, kādēļ saslimšanas gadījumi joprojām konstatēti ļoti bieži.

Iekšējie kārtības noteikumi noteiks pakalpojuma sniedzēja un vecāku rīcību

Lai novērstu neizpratni par Higiēnas noteikumu prasību piemērošanu un veicinātu vecāku un pakalpojumu sniedzēju atbildīgu pieeju bērnu veselības stāvokļa izvērtēšanā, ar grozījumiem Higiēnas noteikumos ir pieņemta obligāta prasība bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu (juridiskām personām), līdz 2016.gada 1.janvārim izstrādāt iekšējās kārtības noteikumus, kuros skaidri paredzēta bērnudārza darbinieku un bērnu vecāku rīcība saslimšanas ar infekcijas slimībām gadījumos. Mērķis ir novērst situācijas, kad slimi bērni tiek vesti uz pakalpojuma sniegšanas vietu un tādējādi pārējie bērni tiek pakļauti saslimšanas riskam.

"Aicinām vecākus iztēloties, kā viņi jūtas, kad kāds cits vecāks neapdomīgi atved saslimušu bērnu uz dārziņu un tādējādi inficē citus. "

Līdz minēto kārtības noteikumu izstrādei pakalpojuma sniedzējiem jānodrošina, ka pakalpojuma sniegšanas vietā netiek uzņemti bērni ar infekcijas slimības pazīmēm, par to savlaicīgi informējot vecākus.

Savukārt fiziskām personām jeb auklēm, kas sniedz uzraudzības pakalpojumu mazāk kā pieciem bērniem ārpus to dzīvesvietas, atbilstoši Higiēnas noteikumu 15.¹ punktā teiktajam pietiks ar individuālu un savlaicīgu vecāku informēšanu par infekcijas slimības pazīmēm - caureju, vemšanu, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelti, paaugstinātu (virs 37,5 °C) ķermeņa temperatūru, infekciozas izcelsmes izsitumiem (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana) -, ar kādām bērni netiks uzņemti pakalpojuma sniegšanas vietā. 

Kārtības noteikumu izstrāde un mērķis

Detalizēti iekšējās kārtības noteikumi ir nepieciešami higiēnas prasību precizēšanai, jo ne vienmēr bērna paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai klepus var liecināt par infekcijas slimību. Kā jau tika minēts, šiem simptomiem var būt arī alerģisks raksturs. Ja to apstiprina ārsta slēdziens, tam nevajadzētu būt šķērslim apmeklēt izglītības iestādi. "Tādēļ iekšējās kārtības noteikumi ir jāveido ar labu gribu nodrošināt vecāku un pakalpojuma sniedzēja atbildīgu pieeju bērna veselības stāvokļa izvērtēšanai," uzsver Veselības inspekcija.

Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir bērnu vecākiem izskaidrot, kā attiecīgā situācijā, ja bērnam konstatēta kāda no infekcijas slimības pazīmēm, pareizi rīkoties. Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Liesma Kalve norāda: "Ar šiem noteikumiem laikus jāiepazīstina bērnu vecāki un regulāri jābrīdina, kādos gadījumos bērni netiks pieņemti pieskatīšanai."

"Lai dotu atbalstu pakalpojuma sniedzējiem iekšējās kārtības noteikumu izstrādē, kā arī sniegtu visaptverošu informāciju par rīcību bērnu infekcijas slimību gadījumos, pakalpojuma sniedzējiem Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) ir izstrādājis rekomendācijas "Infekcijas slimību profilakse. Ieteikumi bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", kas pieejamas SPKC mājaslapas sadaļā "Infekcijas slimības" > "Ieteikumi skolām un bērnudārziem".  Nepieciešamības gadījumā pakalpojuma sniedzēji varēs saņemt arī SPKC speciālistu konsultācijas.

Svītrota obligāta prasība nodrošināt telpu veselības aprūpei

Tāpat Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka līdz ar grozījumiem Higiēnas noteikumos ir svītrota līdzšinējā prasība nodrošināt speciālu telpu bērnu veselības aprūpei un bērna īslaicīgai izolācijai infekcijas slimības gadījumā. Turpmāk, "ja pakalpojuma sniedzējs  nav paredzējis uzņemt bērnus  ar infekcijas slimības pazīmēm, šādu telpu uzturēšana nav pamatota," skaidro L.Kalve.

Vecākiem jāapzinās, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam nav obligāts pienākums nodrošināt bērnu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu uz vietas iestādē, ja vien pakalpojuma sniedzējs nav paredzējis uzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm. Izņēmums ir pakalpojuma sniegšanas vietas, kurās bērni uzturas visu diennakti – šādiem bērnudārziem arī turpmāk ir jāievēro prasība nodrošināt atsevišķu telpu ar tualeti, biotualeti vai sēdpodu.

"Tomēr, ja pakalpojuma sniedzējs vēlas arī turpmāk nodrošināt ārstniecības personu pieejamību un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērniem, tad pakalpojuma sniegšanas vietā var izveidot ārstniecības kabinetu," norāda Veselības inspekcija. Tādā gadījumā ārstniecības kabinetam ir jāatbilst normatīvo aktu obligātajām prasībām par ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām1 un attiecīgi jāreģistrē Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistrā. 

Konkrētība palīdz savstarpējā komunikācijā ar vecākiem

Kā norāda Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa, prasība izstrādāt iekšējos kārtības noteikumus pirmsskolas izglītības iestādēm pēc būtības nav nekas jauns. Atbilstoši citu Ministru kabineta noteikumu Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" prasībām bērnudārza administrācijai ir jāizstrādā iekšējie drošības noteikumi, tai skaitā paredzot rīcību izglītojamo veselības apdraudējuma gadījumā. 

Vaicāta, kā bērnudārzi līdz šim ievērojuši prasību neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm, D.Kājiņa norāda, ka pamatā tas vienmēr bijis darbs un sarunas ar vecākiem. "Tā tomēr ir vecāku atbildība, tāpēc, pārrunājot šo jautājumu, aicinām vecākus iztēloties, kā viņi justos, kad kāds cits vecāks neapdomīgi atved saslimušu bērnu un tādējādi inficē citus."

Neskatoties uz to, dzīves novērojumi liecina, ka apslimušu bērnu vešana uz bērnudārzu vai citu pieskatīšanas vietu, neņemot vērā centienus šādu paradumu izskaust, joprojām ir ļoti izplatīta problēma. Galvenokārt tāpēc, ka vecākiem ir jādodas uz darbu un slimos bērnus nav, kam pieskatīt. Arī pieaugušie nereti mēdz saslimuši doties strādāt, un tā arvien tiek uzskatīta par normu, lai gan tā nedrīkstētu būt.

Tāpēc D.Kājiņa piekrīt, ka normatīvajos aktos iekļautā prasība izstrādāt iekšējos kārtības noteikumus, kas noteic gan pakalpojuma sniedzēja, gan bērnu vecāku atbildību un rīcību saslimšanas ar infekcijas slimību gadījumos, ir papildu atbalsta punkts savstarpējā komunikācijā. "Ja mēs aicinām vecākus atlikt savus dienas plānus un izvirzīt kā prioritāti sava un pārējo bērnu veselību, tad tas nav tikai tāpēc, ka mēs tā izdomājām, bet abpusēji godprātīgu izturēšanos pret šo jautājumu paredz noteikumi," secina D.Kājiņa.
 

1Obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām".