Par retām augu sugām priecāsimies, tās neiznīcinot

Dabas pētnieki ir izteikušies, ka daudzas sugas vēl tikai gaida savus atklājējus. Līdz ar to tuvākajos gados ik pa laikam ziņās varēsim lasīt par līdz šim Latvijā nereģistrētu sugu konstatēšanu vai jaunatklātām īpaši aizsargājamo sugu atrašanās vietām. Jaunatklājumi notiek speciāli rīkotās ekspedīcijās un arī nejauši, veicot kādu citu uzdevumu. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamentā norāda, ka ekspedīcijas organizē galvenokārt zinātnieki un nevalstiskās organizācijas pamatdarbības vai projekta ietvaros. Jaunas sugas vai īpaši aizsargājamo sugu vietas tiek konstatētas arī, izstrādājot dabas aizsardzības plānus, veicot inventarizācijas u.tml. procesu laikā.

Retās sugas iekļauj īpašos sarakstos

Latvijā sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzību nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums. "Īpaši aizsargājamās sugas ir tādas augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugas, kas Latvijā ir apdraudētas, izzūdošas, retas vai sastopamas savdabīgās vietās. Ir arī ierobežoti izmantojamās aizsargājamās sugas. Šo sugu augus un dzīvniekus drīkst iegūt tikai ierobežotā daudzumā – tik daudz, lai neapdraudētu attiecīgās sugas saglabāšanos," skaidro DAP Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza.

Pastāv divi aizsargājamo sugu saraksti: īpaši aizsargājamo sugu saraksts un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts. Tajos iekļautās sugas nosaka MK noteikumi Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu". Piemēram, īpaši aizsargājamo sugu sarakstā ir 26 zīdītāju sugas un 95 putnu sugas, bezmugurkaulnieku un augu vēl vairāk.

Lai sarakstos iekļautu jaunu sugu vai esošo izslēgtu no sarakstiem, ir jāveic grozījumi MK noteikumos. Jaunas sugas iekļaušanai tiek rakstīts priekšlikums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, turklāt pieteikumam ir jābūt zinātniski pamatotam. Sugas tiek aizsargātas, tās netraucējot, neiznīcinot un nebojājot. Lai aizsargātu kādu sugu, tā ne vienmēr jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. DAP speciālisti uzsver, ka sugu aizsardzībai var noteikt ierobežošanas pasākumus uz laiku – aizliegumu iegūt dabā, noteikt lielāku lieguma laiku vai īstenot tamlīdzīgus pasākumus. Arī sugu izslēgšanai no saraksta jābūt zinātniski pamatotai.

"Daudzas sugas vēl tikai gaida savus atklājējus."

Runājot par sugu aizsardzību, sabiedrībā vairāk zināma ir Sarkanā grāmata. To apliecina arī DAP pārstāve Inese Pabērza, norādot, ka tai vairāk ir vēsturiska un informatīva loma, ne juridiska. Latvijas Sarkanā grāmata veidojusies 20.gs. 70.gados, 1980.gadā to apstiprināja, iekļaujot retas un iznīcībai pakļautas sugas. Vēlākajos gados tajā iekļautas jaunas sugas, citas izslēgtas.

Sugu saglabāšanā un aizsardzībā svarīga ir sabiedrības izpratne un apziņa, ka šīs vērtības ir saglabājamas un arī glābjamas, nepietiek tikai ar normatīvo regulējumu. I.Pabērza norāda: "Dabas aizsardzības pārvalde pēdējos gados arvien vairāk resursu iegulda, lai sabiedrību izglītotu dabas aizsardzībā, t.sk. īpaši aizsargājamo sugu apsaimniekošanā. Darbojas dabas izglītības centri, dabas objektos tiek ierīkota atbilstoša informatīvā infrastruktūra."

Reto sugu aizsardzībai tiek īstenotas arī īpašas programmas. Šobrīd šādas programmas darbojas Rīgas Zooloģiskajā dārzā, Nacionālajā Botāniskajā dārzā gan pamatdarbības, gan projektu ietvaros, piemēram, 2014.gadā Latgales Zooloģiskajā dārzā īstenotas programmas par gludenās čūskas, purva bruņurupuča un sarkanvēdera ugunskrupja sugu.

Par iznīcināšanu draud bargs sods

Darbības, kuras aizliegts veikt ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, augiem, sēnēm un ķērpjiem, uzskaitītas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. un 12. pantā.

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, visās to attīstības stadijās ir aizliegta:

1. jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana;
2. apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana;
3. apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana, ligzdu pārvietošana, putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas;
4. vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;
5. turēšana nebrīvē, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, piedāvāšana vai turēšana pārdošanai vai apmaiņai (minētās darbības aizliegtas arī ar beigtiem putniem, kā arī ar jebkurām viegli atpazīstamām šo putnu daļām vai izstrādājumiem no tiem);
6. putnu dzīvotņu piesārņošana, kaitējuma nodarīšana tām vai citāda putnu traucēšana.

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai to daļām visās attīstības stadijās ir aizliegta:

1. lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana;
2. savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

Īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt tikai izņēmumu gadījumos, saņemot attiecīgu atļauju no DAP. Izņēmuma gadījumi ir noteikti Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14.pantā, piemēram, savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas interesēs. Līdz ar to sugu iegūšana savas ziņkāres pēc vai ar vēlmi Jāņu vainagā ievīt bezdelīgactiņu, jumstiņu gladiolu vai kādu citu aizsargājamu augu ir aizliegta un sodāma – sastopot retās sugas, par tām jāpriecājas ar acīm.

Atbildība par nodarīto kaitējumu aizsargājamām sugām paredzēta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā.

Sods par normatīvajos aktos noteikto sugu aizsardzības prasību pārkāpšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78.pantu fiziskām personām ir no 15 līdz 700 eiro, juridiskām personām – no 70 līdz 1400 eiro. Naudas sods pienākas arī par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu.

"Sarkanajai grāmatai ir vēsturiska un informatīva loma, ne juridiska."

Par īpaši aizsargājamo dzīvnieku ķeršanu, turēšanu vai iznīcināšanu vai par augu, sēņu vai ķērpju iegūšanu, turēšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, tāpat par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu, bojāšanu, ja tiek radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Šādu soda mēru paredz Krimināllikuma 115.pants.

DAP Pierīgas reģionālā administrācijas informācija liecina, ka aizvadītajā gadā par pārkāpumiem sugu un biotopu aizsardzībā sodītas trīs personas.

Dabas aizsardzības speciālisti norāda, ka īpaši aizsargājamām sugām vislielākos draudus rada aktīva dzīvotņu iznīcināšana un arī pretēja darbība – pilnīga biotopu un dzīvotņu neuzturēšana.

Atbildība par saglabāšanu gulstas arī uz zemes īpašnieku pleciem

Zemes īpašniekiem, kuru privātīpašumā atrodas retās sugas, ir ierobežotas iespējas veikt saimniecisko darbību un vienlaicīgi jāuzņemas atbildība par to saglabāšanu. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.pants nosaka vairākus pienākumus zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem, piemēram, veicināt sugu daudzveidības saglabāšanu, ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu. Tomēr, kā norāda DAP, sabiedrība ir ļoti pasīva šādas informācijas sniegšanā.

"Ja sugas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, saimnieciskās darbības ierobežojumus nosaka aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas attiecināmi uz visām aizsargājamām teritorijām. Turklāt aizsargājamām teritorijām var būt katrai savi īpaši individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas paredz noteiktus ierobežojumus un aizliegumus konkrētajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Saimnieciskās darbības ierobežojumi aizsargājamās teritorijās ir dažādi, galvenokārt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, aizliegumi vai ierobežojumi darbībām, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, piemēram, pļavas apmežošana, būvniecības ierobežojums vai aizliegums, minerālmēslu un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegums u.c. Daudzas iecerētās darbības realizējamas, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju," skaidro DAP.

Reto sugu aizsardzībai tiek veidoti arī mikroliegumi – teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Mikroliegumos jāturpina saimniekot, neiznīcinot un netraucējot aizsargājamās sugas un nebojājot vietas, kur tās sastopamas.