Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Aizsargātajās un īpašā statusa teritorijās iespējas veikt darbības, kas ietekmē ainavu, ir ierobežotas, turklāt to veikšanai jāsaņem atbildīgo iestāžu atļaujas.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Ratificējot Eiropas ainavu konvenciju 2007.gadā, Latvija ir apņēmusies izstrādāt un īstenot ainavu politiku – veikt pasākumus ar mērķi nodrošināt ainavu aizsardzību, pārvaldīšanu un plānošanu. Īstenojamie pasākumi skar plašu jomu klāstu: kultūru, vidi, lauksaimniecību, sociālo un saimniecisko politiku.
Latvija ir izstrādājusi Ainavu politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam – politikas dokumentu, kas paredz rīcības ilgtspējīgas ainavu attīstības nodrošināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd ir galvenā atbildīgā institūcija ainavu politikas jautājumos. Ainavu pārvaldība – darbības, kas nodrošina regulāru ainavu kopšanu ar mērķi virzīt un harmonizēt sociālo, vides un ekonomisko procesu radītās pārmaiņas, ir starpdisciplināra joma un skar arī citu ministriju kompetencē esošos jautājumus.
"Ainavai piemīt arī ekonomiskā vērtība."
Ainavai bez dabas daudzveidības, ekoloģiskās, vizuālās un kultūrvēsturiskā vērtības piemīt arī ekonomiskā vērtība. Prasmīgi izmantojot ainavu kā resursu, var veicināt teritorijas ekonomisko attīstību, piemēram, attīstot tajā tūrisma objektu.
Pamatnostādnēs Latvijas ainava nākotnē tiek saredzēta kā vienots dabas un kultūras mantojums, kuram vērtība ir gan pilsētas, gan lauku vidē, un ir ikviena Latvijas iedzīvotāja un valsts identitātes pamats, kā arī viens no mūsu starptautiskās atpazīstamības elementiem. Nākotnes redzējumā ainava ir resurss, kuru, prasmīgi izmantojot, var uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, veicināt valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību.
Ainavu pārvaldība notiek trīs līmeņos
Latvijas ainavu pārvaldība iedalāma trīs līmeņos, un katrā no tiem pieņemtie lēmumi tiešā vai netiešā veidā ietekmē ainavas izmaiņas:
Jāatzīmē, ka izmaiņas ainavā nav jāuztver kā negatīvs process. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Dr. geogr. Anita Zariņa atzīmē: "Ir ainavu vērtību aizstāvji, kas baidās no kaut kā jauna un mēģina noturēt un saglabāt veco, bet ainavas ir īpašas ar to, ka tās mainās. Ainavas vērtība bieži vien pieaug no tā, ka ainava nav "iekapsulēta" kādā laika posmā, tai neļauj aizaugt, ka tajā darbojas cilvēks un šo ainavu izkopj, un tā ir pieejama."
Ainavu pārvaldība nacionālā līmenī ir saistīta ar valsts iestāžu pieņemtajiem lēmumiem, dažādu dokumentu izstrādi un normatīvo regulējumu. Kā piemēru var minēt likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", kas nosaka platības, kuras atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Savukārt likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" paredz, ka, būvējot jaunu ceļu, veicams plānoto darbību ietekmes uz vidi novērtējums, ietverot arī novērtējumu uz ainavām.
Reģionālajā līmenī ainavu pārvaldību īsteno pieci plānošanas reģioni, ietverot ainavu aspektus plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentos un sniedzot ieteikumus vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.
Ainavu pārvaldību vietējā līmenī nodrošina gan dažādas praktiskas aktivitātes ainavu kopšanā, gan dažādām ainavas ietekmējošām rīcībām veidojot tiesisko ietvaru.
Tiesiskais ietvars ainavas ietekmējošām rīcībām tiek nodrošināts, pašvaldībām izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas un citus dokumentus, piemēram, saistošos noteikumus par konkrētu ainavisku teritoriju un objektu izmantošanas un apsaimniekošanas kārtību. Vietējā līmenī ainavu kvalitātes uzlabošanā liela nozīme ir sabiedrības līdzdalībai, dodot savu ieguldījumu gan publiskās telpas, gan privāto teritoriju ainavu kvalitātes uzlabošanā.
"Pēdējos gados mainās sabiedrības izpratne par ainavu un tās vērtību. "
Turpmākā ainavu saglabāšanā un attīstībā būtiski ir kompetenti speciālisti uz vietas pašvaldībās. Tieši vietējā līmenī tiek pieņemti lēmumi par teritoriju, kurām nav noteikts īpašs statuss nacionālā mērogā, attīstību tuvākā nākotnē, piemēram, atļaujot vai liedzot apbūvi. Lēmuma pieņēmējiem jāspēj saskatīt ainavas un tajā esošo objektu potenciālu ne tikai šajā mirklī, bet arī nākotnē un tajā pašā laikā sabalansēt ekonomiskās intereses ar ainavas vērtību saglabāšanu.
Ainavu politikas pamatnostādnēs atzīmēts, ka pašlaik vietējo pašvaldību pieeja ainavu aspektu ietveršanai teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Aizputes novada teritorijas plānojumā ir izdalītas ainaviski vērtīgas teritorijas, kurās saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem nav atļauta vēja elektrostaciju būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve. Savukārt Rēzeknes novada teritorijas plānojumā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteiktas īpašas nozīmes ainavu telpas, ainaviskie ceļi, to posmi, kā arī prasības izdalīto teritoriju ainavu aizsardzībai un pārvaldībai.
Ainavas valsts aizsardzībā
Vairāki Latvijas normatīvie akti paredz, ka īpašām teritorijām ir valsts aizsardzība. Saistoši ir arī Eiropas Savienības normatīvie akti un citi starptautiskie dokumenti, piemēram, UNESCO Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.
Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" aizsargā un saglabā dabas daudzveidību, tajā skaitā savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas. Tas tiek darīts, nosakot aizsargājamās teritorijas – dabas rezervāta, nacionālā parka, biosfēras rezervāta, dabas parka, dabas pieminekļa, dabas lieguma, aizsargājamās jūras teritorijas vai aizsargājamo ainavu apvidu – statusu. Arī likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" aizsargā kultūrvēsturiskas ainavas, kas ir komplekss nekustamais kultūras piemineklis, tāpat Aizsargjoslu likums, kas paredz aizsardzības zonas ap dabas objektiem un kultūras pieminekļiem, aizsargājot ainavu, kurā objekts iekļaujas.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) speciālists Aivars Igals skaidro: "Vienam punktveida objektam apkārt ir apmēram 84–86 hektārus liela aizsardzības zona. Palielinoties objekta teritorijai, tā aizsardzības zona arī paplašinās." Šajā teritorijā būvniecību, mežsaimniecisko darbību un citas darbības drīkst veikt tikai ar VKPAI atļauju. Kultūras pieminekļi ir objekti, kas izceļas ainavā, tādēļ ir svarīgi, kas ir šo objektu uztveres leņķī, piebilst A.Igals.
"Ainavas ir īpašas ar to, ka tās mainās."
Aizsargātajās un īpašā statusa teritorijās iespējas veikt darbības, kas izmaina ainavu, ir ierobežotas, turklāt to veikšanai jāsaņem atbildīgo iestāžu atļaujas. Šāda kārtība ainavu pasargā no zemes īpašnieku patvaļīgas rīcības un neatgriezeniskām izmaiņām.
Teritoriju vai objektu īpašais statuss tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem vai atbildīgās ministrijas rīkojumu. Piemēram, deviņu Latvijas aizsargājamo ainavu apvidu statusu nosaka MK noteikumi Nr.69. Atsevišķi MK noteikumi Nr.235 izstrādāti arī īpaši aizsargājamajai kultūrvēsturiskajai teritorijai "Abavas ieleja", kas ir kultūras pieminekļu komplekss ar sevišķu kultūrvēsturisku, zinātnisku un māksliniecisku vērtību. Savukārt ar Kultūras ministrijas rīkojumu objektus iekļauj Valts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Ainava mums ir apkārt, tāpēc tajā notiekošās pārmaiņas, kuru iniciatori lielā mērā esam mēs paši, nepaliek nepamanītas. Ainavu veidojošie elementi ir trausli un zūdoši, neapdomīga rīcība ainavā var radīt neatgriezeniskas pārmaiņas. Tādēļ ikviena sabiedrības locekļa pienākums ir novērtēt šo dabas un kultūras mantojuma daļu un ar savu rīcību tam nekaitēt. Ainavu pētniece A.Zariņa novērojusi, ka pēdējos gados mainās sabiedrības izpratne par ainavu un tās vērtību, ainavas arī vairāk tiek koptas. Kā atzīsts A.Igals, ja sabiedrībā nebūs izpratnes par ainavas vērtību, normatīvais regulējums nespēs tās pasargāt no iznīcināšanas.
