Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
ES regulu izpratne nav vienkāršs uzdevums. Tādēļ to, kādi ģimenes pabalsti un no kurām valstīm pienākas, visprecīzāk konkrētai ģimenei spēs pateikt VSAA darbinieki.
LV portāla infografika
Pabalsti, uz kuriem ģimenei ir tiesības atbilstoši regulai:
Sociālās drošības jautājumu koordinācija ES paredzēta Regulā Nr.883/2004 un īstenošanas Regulā Nr.987/2009. Bezdarbnieka pabalsta un pensijas gadījumā tiek runāts par pakalpojumu eksportu, savukārt attiecībā uz ģimenes pabalstu maksājumiem tiek noteikta kompetence, tas nozīmē, kura valsts ir pirmām kārtām atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu (primārā valsts) un kura valsts šajā ziņā ir sekundārā (piedalās konkrētās ģimenes pabalstu maksājumos ar savu daļu).
Ģimenes pabalstu piešķiršanas kārtību ir svarīgi zināt, ja ģimenes locekļi dzīvo un/vai strādā divās vai vairākās ES/Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs, kā arī Šveicē. Regulas prasības attiecas uz 32 valstīm – 28 ES dalībvalstīm un Norvēģiju, Lihtenšteinu, Islandi, kā arī Šveici. Šīs četras valstis parasti tiek definētas kā EEZ valstis.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Rasma Kalniņa uzsver: ES valstīs atbalsta kopums ģimenēm ir atšķirīgs – pārrobežu maksājumu regulās noteiktais pienākums attiecas uz daļu, bet ne uz visiem pabalstiem, kādus vien ģimenei piešķir valstis atbilstoši saviem nacionālajiem likumiem. Ja ģimenes locekļi dzīvo, strādā dažādās valstīs, tad to, kura valsts, kādos gadījumos un kam maksā ģimenes pabalstus, nosaka valstu sociālās drošības iestādes (jeb kompetentās iestādes). Latvijā kompetentā iestāde ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Šis termins ir svarīgs, jo dažādajās situācijās vienmēr būs jāsaskaras ar nosacījumu – kompetences valsts. Tātad cilvēkiem, kuri kārto ģimenes pabalstus kādā citā valstī, ir jāzina, kura ir VSAA analogā kompetentā iestāde konkrētajā valstī.
Kuri ģimenes pabalsti ir pieejami pārrobežu darba/dzīves situācijā
No VSAA pakalpojumiem ģimenes pabalsti regulas izpratnē ir pieci:
Latvijai galvenā atbildība (pilnā apmērā) piešķirt ģimenes pabalstus ir trijos gadījumos:
Latvijai ir sekundārā atbildība piešķirt ģimenes pabalstus divos gadījumos (veikt starpības piemaksu, ja Latvijas ģimenes pabalsts ir lielāks):
Svarīga ir nodarbinātības valsts
Saskaņā ar regulu jebkura persona var būt apdrošināta tikai vienā ES/EEZ dalībvalstī un saņemt attiecīgo pakalpojumu tikai no vienas valsts. Līdz ar to jānosaka, kura valsts ir atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu gadījumos, kad vienas ģimenes locekļi dzīvo un/vai ir nodarbināti divās vai vairākās ES/EEZ valstīs. Vēl ir jāzina, ka nodarbinātībai tiek pielīdzināts arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī laiks, kamēr tiek saņemts bezdarbnieka pabalsts.
Tā kā parasti darba ņēmējs ir apdrošināts nodarbinātības valstī, arī par ģimenes pabalstu izmaksu parasti ir atbildīga nodarbinātības valsts. Tas nozīmē, ka darba ņēmējam, uz kuru attiecas vienas dalībvalsts tiesību akti, ir tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem saņemt ģimenes pabalstus par saviem ģimenes locekļiem arī tad, ja tie dzīvo citā dalībvalstī.
Piemērs. Toms ir nodarbināts Latvijā. Viņa sieva un viņu divi bērni dzīvo Igaunijā. Sieva nestrādā. Latvija veiks ģimenes pabalstu izmaksu pilnā apmērā, savukārt Igaunija izmaksās starpību, ja ģimenes pabalstu apmērs šajā valstī būs lielāks.
Gadījumos kad nodarbināti ir abi bērna vecāki, par ģimenes pabalstu izmaksu atbildīgo valsti nosaka bērna dzīvesvietas valsts. Ja bērns dzīvo valstī, kurā strādā viens no vecākiem, par pabalsta izmaksu atbildīga ir šī vecāka nodarbinātības valsts. Savukārt otra vecāka nodarbinātības valsts veiks ģimenes pabalstu izmaksu starpības apmērā, ja tās apmērs būs lielāks.
Piemērs. Jana ir nodarbināta Slovākijā. Viņas vīrs Pēteris un viņu bērni dzīvo Latvijā. Pēteris ir nodarbināts Latvijā. Ģimenes pabalstus pilnā apmērā piešķir Latvija. Ja ģimenes pabalstu kopējā summa, kura ģimenei pienākas Slovākijā, pārsniedz pabalstu summu Latvijā, tad Slovākija piemaksā šo starpību.
Kā pieteikties pabalstiem un kārtot dokumentus
Iepriekš minētie piemēri ir situācijas, kādas ģimenei var rasties un kāds kurai dalībvalstij tad ir pienākums maksāt pabalstus. Taču vecākiem ir jākārto formalitātes, jo automātiski tikai tāpēc, ka viens dzīvo vienā valstī, otrs strādā citā valstī, pabalstus nepiešķir un nemaksā ne Latvijā, ne citur.
Formalitāšu kārtošana parasti šķiet vissarežģītākā – kur jādodas, kādi dokumenti nepieciešami, vārdu sakot – ar ko sākt? Personai pašai patiesībā ir ļoti maz pienākumu – jāuzraksta iesniegums, tajā precīzi norādot veidlapās prasītos datus. Pārējo izdara valstu iestādes savstarpējā saziņā.
Rasma Kalniņa skaidro: kad bērniņš piedzimst, mamma VSAA iesniedz pieprasījumus pabalstiem – ģimenes valsts pabalstam, bērna kopšanas un citiem pabalstiem. Piemēram, veidlapā "Iesniegums vecāku pabalsta/bērna kopšanas pabalsta/un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem piesķiršanai" ir jānorāda dati arī par darbu, dzīvesvietu un pabalstu saņemšanu citā ES/EEZ dalībvalstī – gan par māti, gan par tēvu.
Ja kāds no vecākiem strādā citā ES/EEZ valstī, tas uzreiz liek vērtēt, kā ir piemērojama regula par ģimenes pabalstu koordināciju, skaidro R.Kalniņa.
Piemērs. Mamma norādījusi, ka viņa nestrādā, dzīvo ar bērnu Latvijā, bet bērna tēvs strādā Norvēģijā. Šajā gadījumā Latvijai būs sekundārā kompetence. Tas ir - pabalsti Latvijai jāmaksā, ja veidotos starpība starp Norvēģijā piešķiramajiem un Latvijas pabalstiem. Pilnā apmērā Norvēģija maksās ģimenes pabalstus, kādi pienākas ģimenēm šajā valstī, kur strādā bērna tētis.
Lai noteiktu, kādā apmērā mammai ir maksājami ģimenes pabalsti, VSAA nosūtīs pieprasījumu Norvēģijas kompetentajai iestādei (atbilstoši mammas iesniegumam), informējot par to arī mammu.
Ņemot vērā to, ka informācijas aprite starp dalībvalstīm mēdz būt ilgstoša, lai neveidotos situācija, ka ģimene ilgstoši nesaņem pabalstus ne no vienas valsts, regulā ir paredzēti noteikumi par pabalstu provizorisku izmaksu. Šie noteikumi paredz, ka situācijās, kad ir saņemts iesniegums sekundāri kompetentajā valstī un divu mēnešu laikā netiek saņemta informācija no primāri kompetentās valsts par šajā valstī piešķirtajiem pabalstiem, tad sekundāri kompetentā valsts uzsāk pabalstu provizorisku izmaksu. Tādējādi iepriekšminētajā piemērā, ja divu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas netiks saņemta informācija no Norvēģijas kompetentās iestādes par šajā valstī piešķirto pabalstu apmēru, mammai VSAA uzsāks Latvijas ģimenes pabalstu izmaksu pilnā apmērā provizoriski.
"Iesniegums pabalstu piešķiršanai ir jāiesniedz abiem vecākiem, vienam Latvijā, otram – nodarbinātības valstī."
Tātad pabalstu pieprasījums ir jāiesniedz abiem vecākiem, mammai – Latvijā, tētim – Norvēģijā. Jo Norvēģija pabalstu maksās tēvam.
Ja VSAA ir sākusi pabalstu izmaksu un no Norvēģijas saņem informāciju, ka tur tēvam ir piešķirti ģimenes pabalsti, tiek salīdzināts abu valstu pabalstu apmērs un Latvijas ģimenes pabalstu apmērs tiek ierobežots, ņemot vērā Norvēģijas pabalstu apmēru. Ja, piemēram, Norvēģijā pabalstu apmērs ir mazāks, mammai Latvija izmaksās starpību starp Norvēģijas un Latvijas pabalstu. Ja Norvēģijas pabalstu apmērs ir lielāks, piemēram, ģimenes pabalsts Norvēģijā ir 970 Norvēģijas kronu (apmēram 115 eiro), Latvijā – 11,38 eiro, mammai šī pabalsta izmaksu pārtrauks, jo pabalstu visā iespējamajā apmērā saņem tēvs.
Tātad informācija no attiecīgās valsts tiek gaidīta divus mēnešus. Ja tā netiek saņemta, VSAA mammai piešķir visus pabalstus, kas viņai pienākas pēc Latvijas likumiem.
Var gadīties arī tā, ka tēvs nodarbinātības valstī uz ģimenes pabalstiem nebūs pieteicies. Un tādā gadījumā, pat ja varētu rasties tiesības uz papildu maksājumiem, ja tēva darba valstī ģimenes pabalsti ir lielāki nekā Latvijā, ģimene šo papildu atspaidu nesaņems.
Ja vecāks citā valstī saņem pabalstus, bet ar ģimeni Latvijā nedalās
Atbilstoši regulas noteikumiem, ja persona, kurai tiek maksāti ģimenes pabalsti, neizmanto tos ģimenes locekļu uzturēšanai, tad tie var tikt nodrošināti tai personai, kura faktiski uztur ģimenes locekļus. Šādā gadījumā ir nepieciešams personas iesniegums brīvā formā, kurā persona apliecina, ka pati audzina bērnu un nesaņem nekādu atbalstu no pabalsta saņēmēja.
Piemērs. Tēvs ir nodarbināts Lietuvā, bet māte ar bērnu dzīvo Latvijā. Tēvam ir tiesības saņemt Lietuvas ģimenes pabalstus par bērnu, kas dzīvo ar māti Latvijā, taču viņš tos neizmanto bērna uzturēšanai. Tādā gadījumā mātei ir jāraksta iesniegums un VSAA sazināsies ar Lietuvas kompetento iestādi un lūgs izmaksāt ģimenes pabalstus mātei, kas dzīvo Latvijā.
Ja ar bērnu tēvu nav ne attiecību, ne ziņu par viņa gaitām
Protams, būtu ļoti labi, ja vecāki savu bērnu interesēs, pat ja devušies katrs uz citu pusi, tomēr sazinātos, uzturētu normālas attiecības. Diemžēl tā vienmēr nav. Ģimenēs ir dažādas situācijas: piemēram, vecāki ir šķīrušies, māte ar bērniem dzīvo Latvijā, tēvs aizbraucis uz dzīvi citā valstī, vai arī - vecāki nav šķīrušies, tēvs aizbraucis uz citu valsti un vairs par ģimeni neliekas ne zinis, atradis citu otro pusi. Šādas situācijas nereti ir izklāstītas LV portālam iesūtītajās e-konsultācijās saistībā ar nodokļu atvieglojumu piemērošanu, uzturlīdzekļu piedziņu. No tā var secināt, ka ir daudz gadījumu, kad tiesības arī uz ģimenes pabalstiem nav nokārtojamas attiecību problēmu dēļ. Tā kā esam Latvijā, tad runa, protams, ir par darbībām Latvijā. Piemērā tiks paskaidrots par māmiņām Latvijā un tēviem, kas devušies projām. Var būt arī pretēja situācija, taču diemžēl realitāte ir tāda, ka biežāk apzinīguma trūkums raksturīgs vīriešiem.
Ja mamma zina, ka bērna tēvs atrodas kādā konkrētā valstī, lai gan saziņas ar viņu nav un arī atbalsta nav, viņa var vērsties VSAA vai aģentūras Starptautisko pakalpojumu nodaļā ar lūgumu, lai attiecīgās valsts kompetentās iestādes tēvam piešķirto pabalstu maksā mammai Latvijā, kura ir bērna faktiskā audzinātāja.
Latvijas iestādes vērsīsies norādītās valsts kompetentajā iestādē. Taču valsts, kurā tēvs saņem pabalstus, vērtēs situāciju un faktus atbilstoši saviem likumiem. R.Kalniņa teic, ka uz šādiem pieprasījumiem praksē ir atbildes, kurās tēva darbavietas valsts kompetentā iestāde norāda, ka sazinājusies ar tēvu un nav konstatēts, ka viņš neliktos par bērnu ne zinis un ka neuzturētu bērnu.
Var tikai ieteikt bērna vecākiem uzturēt civilizētas attiecības un savstarpēji kontaktēties ar bērna otru vecāku, lai šādu situāciju nav, piebilst speciāliste. Jo arī mammai, ja viņa nestrādā un ja tiks saņemta informācija, ka tēvs ir nodarbināts un saņem pabalstus citā valstī, jārēķinās ar to, ka viņai tiks pātraukta pabalstu izmaksa uz laiku, kamēr tiek kārtotas nepieciešamās formalitātes (nosūtīs pieprasījumu, gaidīs informāciju no otras valsts utt.).
Informācijas precizitāte un paziņošanas pienākums
Lai pieprasītu ģimenes pabalstus, ir jāiesniedz precīzi aizpildīti iesniegumi jebkurā no VSAA nodaļām. Iesniegumu veidlapas ar prasītajiem datiem ir atrodamas VSAA mājaslapā (www.vsaa.lv).
Izbraucot no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi vai uz darbu citā ES/EEZ dalībvalstī, par to ir jāinformē VSAA, uzsver R.Kalniņa. To var izdarīt klātienē – jebkurā VSAA nodaļā, var paziņot vēstulē pa pastu, kā arī iesniedzot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Valsts sociālo pabalstu likuma 19.pants nosaka, ka pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt VSAA par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.
Jā, arī tā ir formalitāte. Ja to neizpilda, diemžēl var nākties saskarties ar sekām. Proti, mainoties situācijai, mainās pabalsta izmaksāšanas noteikumi. Un tas nozīmē – kādā no valstīm, kas ir maksājusi pabalstus, veidosies pārmaksa. Ja valsts nepamatoti būs izmaksājusi lielāku summu nekā pēc normatīvajiem aktiem pienākas, tā šo summu varēs pieprasīt atmaksāt.
"Jāinformē par visām pārmaiņu situācijām, kas ir saistītas ar ģimenes locekļu pārvietošanos, lai nevienā valstī neveidotos pabalstu pārmaksa."
R.Kalniņa stāsta par pieredzi: diezgan daudz problēmu ir ar to, ka cilvēki neinformē VSAA un Latvijā rodas ģimenes pabalstu pārmaksas. Piemēram, pabalsti Latvijā piešķirti 2010.gadā, kad visa ģimene bija Latvijā. Tēvs aizbraucis strādāt uz citu valsti, pieprasījis tajā pabalstus. Taču mamma VSAA to nav paziņojusi. Izveidojusies situācija, ka par vienu un to pašu periodu abas valstis ir maksājušas pabalstus pilnā apmērā. Šajā gadījumā VSAA atprasa Latvijas izmaksāto summu, kuru nevajadzēja maksāt.
VSAA ir jāinformē par visām pārmaiņu situācijām, kas ir saistītas ar ģimenes locekļu pārvietošanos (bērns izbraucis no Latvijas, tēvs vai mamma sācis/sākusi strādāt citā valstī u.c.). Jo līdz ar to mainās pabalstu kompetences valsts. Tāpat ir jāinformē arī citas valsts kompetentā iestāde, ja cilvēks pārtrauc darba attiecības un atgriežas uz dzīvi Latvijā. Pārmaksāto var prasīt atpakaļ (ieturēt) ne tikai mūsu VSAA, bet arī citas valsts kompetentā iestāde, ja pārmaksa ir konstatēta tajā.
Paziņojot par izmaiņām, protams, var būt arī labvēlīga situācija. Ja līdz šim nav bijis tiesību uz kādu pabalstu vai pabalsta starpību, tad tās var tikt izskatītas un piešķirts papildu maksājums. Atkal jau pēc iepriekš raksturotās kārtības – situāciju vērtē VSAA, sūta jaunos/aktuālos datus uz attiecīgo ES/EEZ valsti. Tā lemj par pabalstu maksājumiem. Jāuzsver, ka visas darbības saistībā ar pabalstu tiesībām, ja ģimenes locekļi dzīvo un/vai strādā divās vai vairāk no šīm valstīm, kārto iestāžu darbinieki. Tātad ar kompetentajām iestādēm ir jāsazinās katram pašam.
R.Kalniņa uzsver: ES regula nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ģimenēm ar bērniem, kuras strādā un/vai dzīvo dažādās dalībvalstīs. Kā jau teikts, svarīgs ir nodarbinātības valsts faktors, jo tad cilvēki veic sociālās apdrošināšanas iemaksas nodarbinātības valstī. Taču, ja strādā abi vecāki, jāzina, ka pabalsti pilnā apmērā no abām valstīm nevar tikt saņemti.
Ja kāds no vecākiem jau strādā citā valstī un ģimene nav pieprasījusi iespējamo pabalstu (starpību) no Latvijas, jo nav zinājusi, var griezties ar iesniegumu arī par iepriekšējo periodu. VSAA Latvijas tiesību aktos noteiktos ģimenes pabalstus maksās arī par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no pabalstu pieprasīšanas dienas. Citās dalībvalstīs termiņi var atšķirties – tas ir atkarīgs no katras ES/EEZ dalībvalsts tiesību aktiem, iespējams, ka citās valstīs laika posms, par kuru var prasīt pabalstu par iepriekšējo periodu, ir īsāks vai garāks.
