Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Grozījumus Saeimā pieņēma šā gada 24.aprīlī. Likums "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" stājās spēkā 28.maijā. Jaunajām likuma normām ir vairāki atšķirīgi spēkā stāšanās termiņi. Uz LV portāla jautājumiem par jaunajām normām atbildes sniedza Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti.
Patērētāja tiesības nepieņemt preci, neizdarot pasūtījumu
Likuma 4.panta (Patērētāja izvēles brīvība un griba) 3.daļa nosaka, ka patērētājam nav pienākuma pieņemt preci vai pakalpojumu un samaksāt cenu vai citu pakalpojumu, ja prece ir piegādāta vai pakalpojums sniegts, patērētājam neizdarot pasūtījumu. Šī norma papildināta ar vēl vienu noteikumu: ja patērētājs neatbild uz šādu pasūtījumu, tas nenozīmē, ka viņš pasūtījumam piekrīt.
Šis pants papildināts arī ar vairākām jaunām daļām – ceturto, piekto un sesto daļu.
PTAC speciālisti skaidro: ceturtajā daļā ir noteikts, ka pirms līguma noslēgšanas pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs prasa patērētāja skaidri paustu piekrišanu jebkuram maksājumam papildus samaksai, kas paredzēta par līguma galveno saistību. Ja tāda nav saņemta vai patērētājam nav nodrošinātas iepriekš aktivizētas izvēles iespējas, kuras patērētājam ir jānoraida, lai nebūtu jāveic papildu maksājumi, tad patērētājam ir tiesības saņemt šāda papildu maksājuma atmaksu.
Tātad patērētājam nav pienākuma veikt pārdevēja pieprasītos maksājumus, ja pārdevējs nav pienācīgi sniedzis informāciju par preces cenu vai citām papildu izmaksām, par patērētāja pienākumu veikt apmaksu, kā arī, ja pārdevējs nevar pierādīt, ka ir saņēmis nepārprotamu patērētāja gribas izteikumu veikt pasūtījumu/ slēgt līgumu.
Piektajā daļā noteikts: ja pakalpojuma laikā ir nepieciešamība veikt papildu darbu, par ko nav bijusi vienošanās ar patērētāju, pakalpojuma sniedzējs prasa patērētāja skaidri paustu piekrišanu papildu darbam. Ja pakalpojuma sniedzējs nav saņēmis patērētāja skaidri paustu piekrišanu šādam papildu darbam, tad patērētājam nav pienākuma maksāt par papildu darbu.
"Preces zuduma un bojājuma risks pāriet patērētājam ar brīdi, kad patērētājs vai viņa pārstāvis ieguvis preci valdījumā. "
Sestajā daļā noteikts: pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums, nododot preci patērētājam, nodrošināt viņam iespēju apskatīt vai pārbaudīt preci. Ja patērētājam šāda iespēja netiek nodrošināta, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka nodošanas brīdī precei nebija trūkumu.
Kā skaidro PTAC, tieši šādās situācijās preces pārbaudi veic paši patērētāji, saņemot preci (jo pārdevējs šādās situācijās parasti nav klāt). Patērētājiem būtu jārēķinās ar to, ka preces pārbaude atteikuma tiesību periodā ir veicama tikpat lielā mērā, kā to būtu iespējams izdarīt veikalā. Pretējā gadījumā, pārsniedzot minētās robežas, pārdevējs varētu vērsties pret patērētāju ar prasību par preces kvalitātes un vērtības samazinājuma atlīdzinājumu.
Likums uzliek pienākumu pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam pirms līguma noslēgšanas prasīt no patērētāja skaidri paustu piekrišanu jebkuram maksājumam papildu samaksai, kas paredzēta par līguma galveno saistību – kā komisijas maksājumiem, ieskaitot, piemēram, regulāros patēriņa kredīta administrēšanas maksājumus. Ja šāda skaidri pausta patērētāja piekrišana netiks saņemta vai nebūs nodrošinātas izvēles iespējas, kuras patērētājam jānoraida, lai nebūtu jāveic papildu maksājumi, patērētājam tiks radītas tiesības prasīt šāda papildu maksājuma atmaksu. Arī par papildu darbu pakalpojuma sniegšanas laikā patērētājam būs tiesības nemaksāt, ja viņš nebūs piekritis šādam papildu darbam un maksai par to.
PTAC vērš uzmanību uz to, ka tagad likuma 30.1panta pirmā daļa paredz, ka preces zuduma un bojājuma risks pāriet patērētājam ar brīdi, kad patērētājs vai viņa pārstāvis ieguvis preci valdījumā.
Jauni noteikumi par netaisnīgu līgumu pastiprina patērētāja aizsardzību
Likuma 6.pants (Netaisnīgi līguma noteikumi) papildināts ar vairākām jaunām normām. Šā panta trešā daļa nosaka: līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.
Ar grozījumiem 3.daļu papildina vairāki punkti (13.-18.), kuri pastiprina patērētāja aizsardzību, proti, par netaisnīgu līgumu liecinās arī šādi noteikumi, kas:
PTAC norāda, ka likuma 6.pants paredz arī atsevišķus šī panta punktu izņēmumus (5.punkts, 8.punkts, 12.punkts).
Kreditēšanas līgumi
Likuma 8.pants (Patērētāja kreditēšana) ar grozījumiem papildināts ar 1.4daļu, nosakot: par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem uzskatāmi arī tādi pakalpojumi, kuru ietvaros no patērētāja tiek pieņemta patērētāja lieta pārdošanai vai glabāšanai un samaksa par lietu tiek veikta lietas nodošanas brīdī, ja līgumā paredzētas patērētāja tiesības atkāpties no līguma, par to paredzot maksu.
PTAC skaidro: tie ir lombardu "pelēkā zona" (runa lielākoties ir par komisijas veikaliem) – tie, kuri nesaņēma licences un lombarda līgumu vietā sāka piedāvāt šādus te atpakaļpirkuma vai glabāšanas līgumus, kuros pieņem no patērētājiem ķīlas, it kā tās nopērkot vai uzglabājot, bet vienlaikus piedāvājot tās patērētājiem atpirkt (izpirkt), par to paredzot papildu maksu.
Ja konstatējam, ka šādi slēpti tiek sniegti kredīti, tad uzraugām. Ir bijuši arī mūsu lēmumi šādās lietās – esam uzlikuši gan sodus, gan lieguši tiesības šādu uzņēmumu valdes locekļiem turpmāk ieņemt padomes (ja tāda izveidota) un/vai valdes locekļu amatus komercsabiedrībās finanšu pakalpojumu jomā uz 12 mēnešiem. Tādējādi tiek plānots apkarot šo tirgū sastopamo praksi, piebilst PTAC.
Ierobežojumi, lai cilvēks neuzņemtos pārmērīgas saistības
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē, ka likuma grozījumi nosaka - turpmāk kredīta devējam būs pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī personai piešķirt kredītu tikai pēc pārliecināšanās par patērētāja spēju nomaksāt kredītu.
PTAC ir izstrādājis vadlīnijas "Patērētāju spējas atmaksāt kredītu novērtēšana kredītu devējiem, kas neatbilst kredītiestādes statusam", saskaņā ar kurām kredīta devējs ir tiesīgs piešķirt kredītu tikai tad, kad ir pārliecinājies par patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kredītu piešķirot tādā apmērā, kas nodrošina ik mēnesi patērētāja rīcībā pietiekamu līdzekļu atlikumu pēc visu esošo un plānoto kredītsaistību izpildīšanas. Šo vadlīniju mērķis ir noteikt pamatprincipus maksātspējas izvērtēšanas procedūrai, norādīt ieteicamo informācijas apjomu un saturu, kuru kredīta devējam ir nepieciešams saņemt no patērētāja vai iegūt pašam (atkarībā no kredīta veida), kā arī sniegt priekšlikumus un ierosinājumus darbībām, kuras kredīta devējam būtu nepieciešams veikt, lai pienācīgi izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt saņemto kredītu pirms katra jauna kreditēšanas līguma noslēgšanas, līguma pārjaunojuma vai esošajā līgumā noteiktās kredīta summas būtiskas palielināšanas.
Vadlīnijās iestrādātā metode patērētāja spējai atmaksāt kredītu noteikšanai: patērētājam ar neto ienākumiem, kas nav augstāki par valstī noteiktās minimālās algas apmēru, visu kopējo kredīta maksājumu apmērs mēnesī jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt 10-20% no ienākumu apmēra mēnesī.
"Patērētāju kreditētājiem būs jāzina, kādas ir kredītņēmēja iespējas atdot naudu. "
Ja kredīta devējs izmanto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņā sniegto informāciju, aptuveno neto ienākumu apmēru var noskaidrot, no bruto ienākumu summas atskaitot 31%. Ar neto ienākumiem, kas nepārsniedz 70% no minimālās algas apmēra, šī attiecība nedrīkst pārsniegt 10%.
Patērētājam, kura neto ienākumi ir lielāki par valstī noteiktās minimālās algas apmēru, bet nepārsniedz trīs minimālo algu kopsummu, kredītsaistību kopējais ikmēneša apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no ikmēneša ienākumiem, savukārt, ja patērētāja ienākumi ir virs trīs valstī noteikto minimālo algu kopsummas apmēra mēnesī, kopējo kredītsaistību attiecība pret ienākumiem varētu būt 40% un atsevišķos gadījumos arī vairāk.
Patērētājam, kurš ir veiksmīgi sadarbojies ar kredīta devēju, proti, vismaz vienu reizi ir saņēmis un bez būtiskiem kavējumiem (piemēram, līdz 30 dienām un ne biežāk kā 3 reizes gadā) atmaksājis kredītu kredīta devējam, nākamais kredīts, kas nav būtiski lielāks (līdz 30%) par iepriekš izsniegto kredīta summu, ja no pēdējā patērētājam izsniegtā kredīta dienas nav pagājuši vairāk nekā 6 mēneši (nepārsniedzot tam noteikto maksimālo ikmēneša limitu), varētu tikt piešķirts, paļaujoties tikai uz patērētāja sniegto informāciju par tā finansiālo situāciju, proti, ir pietiekami, ja patērētājs apliecina, ka viņa finansiālā situācija nav mainījusies, vai arī norāda, kas ir mainījies kopš pēdējā kredīta saņemšanas, vadlīnijās noteikto izklāsta PTAC.
Izmaiņas distances līguma un atteikšanās noteikumos
Likuma 12.pants tagad nosaka atteikuma tiesības attiecībā uz distances līgumu un līgumu, kas noslēgts ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas.
PTAC skaidro: atteikuma tiesības saskaņā ar 12.pantu ir tiesīgi izmantot tikai patērētāji un tikai gadījumā, kad noslēgts distances līgums vai ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas noslēgts distances līgums.
Svarīgi ir tas, ka atteikuma tiesību noteikumi lielā mērā ir līdzīgi gan distances, gan līgumu, kas noslēgts ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas, gadījumos. Vispārīgā gadījumā patērētājs ir tiesīgs izmantot atteikuma tiesības 14 dienu laikā no preces piegādes dienas vai līguma noslēgšanas dienas (pakalpojumu gadījumā). Ja patērētājam nav sniegta obligātā pirmslīguma informācija vai atteikuma veidlapa, tad atteikuma tiesības patērētājs ir tiesīgs izmantot gada laikā vai 14 dienu laikā no brīža, kad attiecīgā informācija vēlāk ir tikusi sniegta.
Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pirms līguma noslēgšanas ir pienākums informēt patērētājus par atteikuma tiesībām, tai skaitā informējot par atteikuma tiesību neesamību, ja atteikuma tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav izmantojamas.
Izmantojot atteikuma tiesības, patērētājs ir tiesīgs atteikties no visa pasūtījuma kopumā, bet nevis no kāda atsevišķa pasūtījuma objekta.
Likumā noteiktās atteikuma tiesības patērētāji nevar izmantot gadījumos, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos norādītajiem atteikuma tiesību izmantošanas izņēmumiem.
Atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā patērētājam ir pienākums pierādīt, ka patērētāja atteikums ir nosūtīts atteikuma tiesību izmantošanas termiņā. Ja atteikuma tiesību termiņš beidzas dienā, kas nav oficiālā darba diena, proti, ir brīvdiena vai valsts svētku diena, tad termiņš netiks nokavēts, ja atteikums tiks nosūtīts nākamajā sekojošajā darba dienā.
Atteikuma veidlapas vai paziņojuma par atteikuma tiesību izmantošanu nosūtīšana termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, kas izriet no distances līguma vai līguma, kas noslēgts ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas, vai no saistībām noslēgt šādus līgumus, ja piedāvājumu izteicis patērētājs.
Patērētāja pienākums atteikuma tiesību izmantošanas (distances līguma) gadījumā - uz sava rēķina nodot preci atpakaļ pārdevējam, ja vien pārdevējs sākotnēji nav piedāvājis to atgādāt pats. Atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā patērētājam ne vēlāk kā 14 dienu laikā no atteikuma nosūtīšanas pārdevējam ir jānosūta prece atpakaļ pārdevējam. Ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas noslēgta distances līguma gadījumā pārdevējam ir pienākums pašam veikt preces atgādāšanu no patērētāja, ja prece sava rakstura dēļ nav nosūtāma pa pastu.
Pārdevēja pienākums atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā – ne vēlāk kā 14 dienu laikā no atteikuma saņemšanas atmaksāt patērētājam atpakaļ patērētāja veikto pirkuma maksu, tai skaitā veiktās piegādes standartizmaksas. Patērētājam ir jārēķinās ar to, ka pārdevējs ir tiesīgs neveikt atmaksu, kamēr prece nav nodota atpakaļ vai nav iesniegti to nosūtīšanu apstiprinoši pierādījumi.
Pakalpojumu līgumu gadījumā, ja pakalpojuma sniegšana pirms atteikuma tiesību periodā beigām ir uzsākta un pilnībā pabeigta un patērētājs par to iepriekš ir informēts, atteikuma tiesības nav izmantojamas. Savukārt, ja pakalpojuma sniegšana pirms atteikuma tiesību perioda beigām ir uzsākta ar patērētāja piekrišanu un iepriekš par to patērētāju informējot, bet nav pabeigta, tad pakalpojuma sniedzējam ir tiesības ieturēt proporcionālu samaksu par sniegto pakalpojumu.
Atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā patērētājs ir atbildīgs par preces vērtības samazināšanos, ja prece izmantota citā nolūkā, nevis preces rakstura, īpašību un darbības noskaidrošanai. Patērētājs nav atbildīgs par preces vērtības samazināšanos, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav viņu informējis par atteikuma tiesībām patērētāju tiesību aizsardzības regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
PTAL 12.panta grozījumi attiecībā uz distances līguma atteikšanās tiesību noteikumiem paredz noteiktus termiņus, kuros patērētājs un pakalpojuma sniedzējs realizē savas likumiskās tiesības.
Laika brīdi, no kura uzsākas likuma 12.pantā noteikto atteikuma tiesību izmantošanas perioda skaitījums, nosaka MK 2014.gada 20.maija noteikumi Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu".
Atteikuma tiesību izmantošanas termiņu skaita:
Likumā ir arī virkne citu grozījumu.
