Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Piedziņas vēršana uz fiziskas personas nekustamo īpašumu
Jaunākās izmaiņas Civilprocesa likuma 570.pantā skar piedziņas vispārīgos noteikumus attiecībā uz piedziņas vēršanu uz fiziskās personas mantu. Panta papildinājums noteic, ka piedziņas vēršana uz parādnieka – fiziskās personas - nekustamo īpašumu pieļaujama tikai tajā gadījumā, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt. Vienlaikus šāda kārtība nav attiecināma uz tādu parādu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu, piedziņu.
Tādējādi jaunie grozījumi līdz ar citām izpildu procesa regulējošām tiesību normām zvērinātam tiesu izpildītājam noteiks pienākumu, pirms uzsākt piedziņas vēršanu uz parādniekam piederošu nekustamu īpašumu ikvienā izpildu lietā:
Sagaidāms, ka veiktās izmaiņas nodrošinās nepieciešamo līdzsvaru starp piedzinēja tiesībām uz prasījuma apmierinājumu un parādnieka tiesību ievērošanu, izvēloties tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kurš nerada parādniekam nesamērīgu viņa interešu aizskārumu.
Citāda pastāvīgo šķīrējtiesu reģistrācija un darbība
Jauno CPL grozījumu mērķis ir veicināt šķīrējtiesu darbības kvalitāti, ļaujot procesa dalībniekiem gūt pārliecību, ka lietu izskata šķīrējtiesnesis, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām, proti, tam ir nevainojama reputācija, tas ir ieguvis augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kam ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi likumā uzskaitītie ierobežojumi.
Tādējādi turpmāk ir noteikts pienākums pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteikt kārtību, kādā pārbaudāma un apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība likumā noteiktajām prasībām, un pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniegt reglamenta grozījumus Uzņēmumu reģistram.
Ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments paredz šķīrējtiesnešu saraksta izveidi, tad pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2014.gada 15.jūlijam likumā ir paredzēts pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā jānorāda šķīrējtiesneša vārds un uzvārds. Šim šķīrējtiesnešu sarakstam dibinātājam ir jāpievieno apliecinājums, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst likumā noteiktajām prasībām, un dokumenti, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju. Arī gadījumā, kad ir notikušas izmaiņas šķīrējtiesnešu sarakstā, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no izmaiņu veikšanas ir paredzēts pienākums Uzņēmumu reģistram iesniegt precizēto šķīrējtiesnešu sarakstu un iepriekš minētos dokumentus.
Ja likumā noteiktajos termiņos pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs minētos pienākumus neizpildīs, Uzņēmumu reģistrs līdz 2014.gada 15.septembrim saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par šķīrējtiesu reģistru" būs tiesīgs lemt par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.
Papildus jānorāda, ka, ja puses būs vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, bet pastāvīgā šķīrējtiesa tikusi izslēgta no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, puses varēs vienoties par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja šāda vienošanās netiks panākta, strīds būs izskatāms rajona (pilsētas) tiesā.
