Valdība tiesībsargam pauž nodomu izslēgt negatīvo kapitāla indeksu pensiju aprēķināšanai

LV portāls jau rakstīja, ka tiesībsarga valdībai un Saeimai iesniegtajā atzinumā pierādīts, ka cilvēki, kuri pensionējās krīzes ietekmes gados, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā pensionāri ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensijā devās līdz 2009.gadam (ieskaitot) un kurus līdz ar to neskāra 2009., 2010. un 2011.gadam noteiktie negatīvie kapitāla indeksi, kuru piemērošana samazināja pensijas tiem, kas pensionējās, sākot ar 2010.gadu.

Tiesībsarga atzinumā uzsvērts, ka pensijas kapitāla aktualizācija ir vienreizējs pasākums, kuru veic tikai vecuma pensijas apmēra aprēķināšanas brīdī, un tā uz visu atlikušo mūžu ietekmē cilvēka vecuma pensijas apmēru.

Ministru kabinetā 13.maija sēdē izskatītajā atbildes projektā tiesībsargam par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko sagatavojusi Labklājības ministrija (LM),  skaidrota pensiju sistēmas būtība, ekonomiskās situācijas ietekme uz pensiju, vērtēta pensiju sistēmas atbilstība Satversmei, kā arī sniegti priekšlikumi iespējamiem risinājumiem.

Kapitāla indeksa saistība ar inflācijas ietekmi

Atbildē norādīts, ka katrs cilvēks pensijas kapitālu krāj visa darba mūža garumā. Lai tas laikposmā līdz pensijas piešķiršanai nezaudētu savu vērtību, to aktualizē, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algu indeksus jeb kapitāla indeksus.

Pensijas kapitāla aktualizēšanas un pensijas kapitāla indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, t.i., saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 23.marta noteikumiem Nr.205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība".

Pensiju sistēmas pārzinātāji atzīst: vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas mērķis ir ilgtermiņā pasargāt to no inflācijas ietekmes, kā arī nodrošināt tā reālu pieaugumu, vienlaikus sekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju.

Jau jauno pensiju sistēmu veidojot un ņemot vērā valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, tika nolemts pensijas kapitāla aktualizācijai piemērot faktiskās apdrošināšanas iemaksu algu summas izmaiņas valstī. Šāds pensijas kapitāla indekss, atspoguļojot gan valsts demogrāfiskās, gan ekonomiskās attīstības tendences (sociālo iemaksu veicēju skaita un algu izmaiņu tendences), darbojas kā sistēmas finanšu attīstības automātisks stabilizators. Palielinoties ieņēmumiem, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, attiecīgi lielāks ir ikgadējais piemērojamais pensijas kapitāla indekss un līdz ar to arī valsts uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem, savukārt šiem ieņēmumiem samazinoties, ikgadējais indekss ir mazāks par nulli, kas attiecīgi samazina tobrīd valsts uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem. 

Pensiju apmēru palielina algas korekcijas

LM sagatavotajā valdības atzinumā tiesībsargam norādīts: pārejas periodā finansiāli papildus tiek atbalstītas personas, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī, t.i., pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996.-1999.) tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan vidējā alga valstī.  2014.gadā vidējā aktualizētā iemaksu alga valstī laikā no 1996. līdz 1999.gadam ir 691,90 eiro, kas ir pieaugusi vairāk nekā četras reizes (ikgadējo pensijas kapitāla indeksu piemērošanas rezultāts).

2014.gada 1.februārī to uzskaitē esošo vecuma pensiju saņēmēju skaits, kuru pensiju aprēķinā piemēroti negatīvie pensijas kapitāla indeksi, bija 80,6 tūkstoši. Vairāk nekā pusei jeb 41,5 tūkst., aprēķinot vecuma pensijas apmēru, ir piemērots atvieglojums pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanā. Ja tāda nebūtu, tad pensijas apmērs būtu stipri zemāks nekā piešķirtais. Dati atspoguļoti atbildei pievienotajā pielikumā.

[MK atbildē tiesībsargam nav informācijas par to, ka šo atvieglojuma principu pensijas aprēķināšanai piemēroja arī tiem, kas pensionējās pirms krīzes. Likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 33.punkts šādu pretimnākšanu nosaka visiem, ja darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Šī norma likumā iekļauta 2002.gada 1.janvārī ar grozījumiem, un sākotnēji atvieglojumu paredzēja līdz 2010.gadam. Tagad ar jaunākajiem (3.aprīļa) likuma grozījumiem iepriekš līdz 2015.gada 31.decembrim pagarinātais termiņš no likuma pārejas noteikumiem ir izslēgts. Likumā nav normas, kas noteiktu, ka šo atvieglojumu piešķir tikai tad, kad pensijas aprēķināšanai jāpiemēro kapitāla negatīvais indekss.]

Rīcības iespēju atkarība no fiskālās disciplīnas

MK atgādina Fiskālās disciplīnas likumā prasīto, ka vidēja termiņa budžeta ietvara likumos turpmākajiem trim gadiem tiek noteikti koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi, kurus var pārsniegt tikai šī likuma 5.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" ir noteikti maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi šiem gadiem. Līdz ar to jebkāds izdevumu palielinājums bez kompensējošiem pasākumiem nozīmētu, ka pieļaujamie valsts budžeta izdevumi tiktu pārsniegti.

Valdība tiesībsarga zināšanai uzskaita vairākas savas rīcības iespējas, lai nodrošinātu, ka netiek pārkāpti Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumi un trim gadiem noteiktie  maksimāli pieļaujamie budžeta izdevumi:

• vienlaikus ir jāsagatavo likumprojekts vai likumprojekti, kas paredz valsts budžeta izdevumu pieauguma kompensēšanu;
• jāatliek šī jautājuma izskatīšana līdz laikam, kad tiek izstrādāts 2015.gada valsts budžeta likumprojekts un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", izvērtējot to kontekstā ar pieejamajiem finanšu resursiem;
• jālemj par šo jautājumu tajā brīdī, kad valsts makroekonomiskā situācija ir labāka, nekā plānots, un koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus var palielināt saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 5.panta otro daļu.

Vērtējot tiesībsarga atzinumā minētās neatbilstības Satversmei, valdības atbildes vēstulē ir arī norādīts: neskatoties uz vecuma pensijas kapitāla aktualizāciju ar ikgadējiem indeksiem, jebkurā gadījumā netiek skartas personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā apmērā, kas tiek nodrošināts atbilstoši likuma [Par valsts pensijām] 12.panta otrajai daļai un Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumiem Nr.924 "Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru".  

[Noteikumi Nr.924 nosaka: vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs 2014.gadā ir 64,03 eiro mēnesī. Pensijai-pabalstam piemēro koeficientu atkarībā no apdrošināšanas stāža. Ja stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem, koeficients ir 1,1.]

Ko ar negatīvo indeksu mēģinās darīt

Valdība tomēr piekrīt tiesībsarga uzskatam, ka jādomā par mehānismu, kas ierobežotu straujus šo indeksu "lēcienus" vai "kritienus". Kā viens no risinājumiem varētu būt, ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais pensijas kapitāla indekss ir mazāks par koeficientu 1, tad pensijas kapitāla aktualizācijai piemērojams koeficients 1. Nākamo gadu, kas seko pēc gadiem, kuros pensijas kapitāla indeksācijai aprēķinātais indekss bijis mazāks par 1, pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātie indeksi tiek aizstāti ar koeficientu 1 līdz brīdim, kamēr iepriekšējo negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums ir vienāds ar 1.

Pēc LM aprēķiniem, ja no 2009.gada noteiktie pensijas kapitāla indeksi tiktu aizstāti ar koeficientu 1 bez atpakaļejoša perioda kompensācijas, papildus nepieciešamie līdzekļi speciālajā budžetā pirmajā ieviešanas gadā būtu ap 45 milj. eiro. Papildus izmaksas būs nepieciešamas arī turpmākajos gados, līdz kamēr pensiju saņems pensionāri, kuriem pensijas kapitālu ietekmēja 2009.-2011.gada indeksi.

"Vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas mērķis ir ilgtermiņā pasargāt to no inflācijas ietekmes."

Priekšlikuma ieviešanai būtu nepieciešami 10 mēneši, un pārrēķinu iespējams veikt ne ātrāk kā 2016.gada 1.janvārī. Pārrēķinot pensijas apmēru, būs jāņem vērā arī iepriekšējo divu gadu indeksācijas, t.i., vairums gadījumos kompensējamais apmērs būs jāsamazina ar pensijas apmēra pieaugumu indeksācijas rezultātā.

Skaidrojot atbildi tiesībsargam, labklājības ministrs Uldis Augulis norāda: "Kā jau esmu uzsvēris, piekrītu, ka viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijuši un ir nelabvēlīgākā situācijā, jo viņu pensijas aprēķinātas uz mūžu. Tāpēc jāpalīdz tiem pensionāriem, kuriem krīzes ietekmē ir mazākas pensijas. Vienlaikus jāveic izmaiņas likumā "Par valsts pensijām", paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus indeksus, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem."

Ministrs norāda, ka paralēli jāstrādā pie stabilizācijas mehānisma, kas ierobežotu straujus šo indeksu lēcienus vai kritienus.   Savukārt, vērtējot finanšu pieejamības kontekstā, kā viens no iespējamiem risinājumiem krīzes laikā aprēķināto pensiju kompensēšanai varētu būt pensiju apmēra pārrēķināšana tām pensijām, kurām piemērots negatīvs kapitāla indekss. Tādējādi, piemēram, turpmāk minētie pensionāri saņemtu pensiju, kurai piemērots pozitīvs kapitāla indekss.

Uzziņa. Pensijas kapitāla aktualizācija

Kapitāla indekss tiek noteikts, lai aktualizētu apdrošinātās personas dzīves laikā uzkrāto pensijas 1.līmeņa kapitālu. Aktualizējot pensijas kapitālu, tas tiek reizināts ar attiecīgajiem indeksiem.

Kapitāla indeksi

Tiesībsarga atzinumā norādīts, ka negatīvo indeksu piemērošanas dēļ ir cietuši pensionāri, kas ir pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā; kopā tie ir 68 019 cilvēki (2010.gadā – 33 348, 2011.gadā – 23 166, 2012.gadā – 11 505). Krīzes gadu negatīvie indeksi ir samazinājuši arī pensijas kapitālu 15 953 cilvēkiem, kas pensionējās 2013.gadā.

Par nožēlu, krīzes gadu negatīvie indeksi ietekmēs arī turpmāk piešķiramās pensijas.