Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Krīzes gadu negatīvie indeksi samazina jaunās pensijas.
Tiesībsarga priekšlikumi:
Tiesībsarga birojs no 2011.gada 20.septembra līdz 2013.gada 6.jūnijam ir saņēmis vairākus iesniegumus par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) aprēķināto vecuma pensijas mazo apmēru piemērotā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa (kapitāla indeksa) rezultātā. Iesniegumos ir pausts uzskats, ka viens no pensiju sistēmā piemērojamajiem kritērijiem – kapitāla indekss – rada sociālo netaisnīgumu un nevienlīdzību. Jo personas, kuras pensionējušās ekonomiskās un finanšu krīzes laikā ar vienādu veikto apdrošināšanas iemaksu un nostrādāto gadu skaitu, nokļūst daudz nelabvēlīgākā situācijā nekā personas, kuras pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados.
Tiesībsargs šajā situācijā saskata cilvēktiesību pārkāpumu. Valsts ir atzinusi katram cilvēkam tiesības saņemt tādu pensiju, kādu viņš ir nopelnījis ar savām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Atzinumā tiesībsargs konstatējis, ka realitātē pensija tiek aprēķināta mazāka, nekā cilvēks to nopelnījis.
Tiesībsarga pārbaudē konstatēts, ka saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", piešķirot vecuma pensiju, personas pensijas kapitāls (veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) tiek aktualizēts ar īpašu apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, kuru ik gadu aprēķina VSAA, izdalot viena perioda sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu ar iepriekšējā perioda attiecīgo summu. Šī pensiju kapitāla aktualizācija ir vienreizējs pasākums, kuru veic tikai vecuma pensijas apmēra aprēķināšanas brīdī, un tā uz visu atlikušo mūžu ietekmē cilvēka vecuma pensijas apmēru.
No valstī izveidotās sistēmas izriet, ka, ekonomiskās attīstības gados pieaugot sociālo iemaksu veicēju skaitam un darba algai, atbilstoši augsti ir arī pensijas kapitālam piemērojamie kapitāla indeksi (virs skaitļa "1"), līdz ar to arī aprēķinātās pensijas ir lielākas. Savukārt krīzes gados sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus attiecīgajos gados ietekmē negatīvi (indeksi nokrīt zem skaitļa "1"), līdz ar to personai, pensionējoties krīzes gados, samazinās arī piešķirtās vecuma pensijas apmērs.
Pārbaudē izlases kārtībā izvēlētām personām, kuras bija vērsušās pie tiesībsarga, veikts aprēķins par iespējamo pensijas apmēru 2009.gadā (kad piemēroja augsto ekonomiskās izaugsmes gadu indeksu 1,3106) un salīdzināts ar šo iesniedzēju reālo 2011.gadā piešķirto pensiju (kad piemēroja ekonomiskās izaugsmes gadu zemāko indeksu 0,7978). Konstatēts: ja iesniedzēju stāžs, sociālās iemaksas un vecums 2009.gadā būtu tāds pats kā lēmuma par vecuma pensijas piešķiršanu pieņemšanas brīdī, t.i., 2011.gadā, tad 2009.gadā vienai no personām saņemtā pensija būtu bijusi lielāka par LVL 108,81, bet otrai - par LVL 48,07. Citiem vārdiem sakot, 2009.gadā pensija būtu bijusi attiecīgi par 21% un 24% lielāka, nekā 2011.gadā piešķirtā.
Tādējādi tiesībsargs ir atzinis, ka minētā valsts sistēma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes vairākām normām.
Tiesībsarga priekšlikumi:
Atzinumu tiesībsargs ir iesniedzis Saeimai un Ministru kabinetam.
Ierēdņu, politiķu un pensionāru viedokļi atšķirīgi
Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, pensionāru pārstāvju viedokļus uzklausīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš uzsvēra, ka kapitāla koeficientu piemērošana rada neobjektivitāti pensiju aprēķināšanā, proti, vairāki tūkstoši cilvēku ieguvuši nepamatoti lielu pensiju, bet kopš 2010.gada gandrīz 80 tūkstoši jauno pensionāru daļu savu pensiju ir pazaudējusi. Tāpēc iespējami ātri jāpieņem grozījumi likumos, lai izslēgtu tāda neobjektīva mehānisma darbību. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri ir pazaudējuši daļu no pensijas, tas jārisina 2015.gadā - jākompensē krīzes ietekmē sarukušās pensijas.
Viena no dīvainākajām situācijām, kas labi atspoguļo indeksa ne visai saprātīgo dabu, ir situācija ar priekšlaicīgo pensionēšanos. Pat tiem cilvēkiem, kas izmantoja iespēju noformēt priekšlaicīgo pensiju divus gadus pirms pilnā pensijas vecuma (bet nesaņemt to un turpināt strādāt), aprēķinātā pensija ir lielāka nekā tiem, kas turpināja strādāt, sasniedzot gan lielāku vecumu, gan līdz ar to palielinot pensijas kapitālu.
Kā deputātiem skaidroja pensionāre Ilze Stariņa, tātad cilvēks ieguva par 30 procentiem lielāku pensiju, par diviem gadiem mazāk strādājot un par diviem gadiem mazāk maksājot iemaksas pensijas kapitālā.
Viņa un vēl vairāki pensionāri iebilst pret savu tiesību aizskārumu un ir gatavi savu taisnību aizstāvēt Satversmes tiesā.
Savukārt Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, izklāstot situāciju ar indeksiem, citēja Satversmes tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka pensiju pirmā līmeņa kontekstā privātpersonai nav piešķirtas tiesības prasīt identificējamu daļu, bet tā var cerēt, ka saņems tādu materiālo atbalstu, kas būs atkarīgs no apstākļiem, kādi pastāvēs laikā, kad būs jāsaņem pensija. Šīs sistēmas pensijas ir pamatotas ar tā saukto kolektīvā nodrošinājuma principu, un tās nevar piešķirt, izvērtējot individuālo ieguldījumu. Šajā gadījumā neveidojas tiesības uz noteiktu summu, jo tā ir pakļauta svārstībām, tajā skaitā tiesiskajam regulējumam. Turklāt pēc tam, kad pensija personai ir piešķirta, persona iegūst aizsargājamu paļāvību uz to, ka pensijas izmaksa noteiktā apmērā arī tiks saglabāta.
"Krīzes un pēckrīzes pensionāri tiek sodīti uz visu atlikušo mūžu."
To Satversmes tiesa teikusi par pensiju pirmo līmeni, piebilda LM pārstāve. (Citāts no sprieduma 2009.gada 21.decembrī lietā Nr.2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012.gadam" 2.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam un 3.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam".- Red.)
I.Jaunzeme informēja, ka LM izvērtē stabilizācijas instrumentu, ko sauc par kapitāla indeksu, un vērtē visu periodu, sākot no tā saucamajiem izaugsmes gadiem. Vienlaikus tiekot izvērtēta situācija, ka 50 procentiem personu, kuras pensionējušās šajā periodā, ir dotēts [pensijas] sākumkapitāls. Tas nozīmē, ka personas, kas pensionējās šajā laikā, par ko ir tiesībsarga atzinums (no 2011. līdz 2013.gadam) 50% gadījumu sociālās iemaksas nebija veiktas tādā apmērā, lai nodrošinātu tāda apmēra pensijas, kādas viņām ir piešķirtas.
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norādīja, ka problēma jāvērtē ļoti nopietni, analizējot ne tikai to cilvēku situāciju, kuri pensijā devušies krīzes laikā, bet visu kapitāla indeksa piemērošanas sistēmu kopumā. Sociālās politikas plānotājiem būs jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē. Piemēram, vai šī indeksa svārstību koridors nav pārāk liels un tā ietekme uz pensijas apmēru neadekvāti liela? Vai un kā vislabāk kompensēt neiegūto pensiju tiem cilvēkiem, kuriem aprēķināta mazāka pensija negatīvā kapitāla indeksa dēļ? Kāds būtu optimāls kapitāla pieauguma mehānisms?
Par šiem jautājumiem komisijā jūnijā paredzēts diskutēt atkārtoti.
Komisija nolēma uzdot Labklājības ministrijai veikt aprēķinus un izstrādāt iespējamos priekšlikumus atbilstoši tiesībsarga atzinumā izteiktajām rekomendācijām.
Pensijas kapitāla aktualizācija
LV portāls vairākkārt ir skaidrojis indeksa noteikšanas principus un tā ietekmi uz piešķirto pensiju. Sistēma ir sarežģīta, un cilvēks pats diez vai spēj izprast visas tā piemērošanas nianses.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir skaidrojusi: personas 1.līmeņa pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā, tiek aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus.
Apdrošināšanas iemaksu algas indekss jeb kapitāla indekss ir kārtējā un iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecība. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība". Saskaņā ar šiem noteikumiem VSAA katru gadu aprēķina kapitāla indeksu, ņemot vērā divu gadu apdrošināšanas iemaksu algu attiecību valstī.
Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai kapitāla indeksu noteica Labklājības ministrija.
Kapitāla indekss tiek noteikts, lai aktualizētu apdrošinātās personas dzīves laikā uzkrāto pensijas kapitālu. Aktualizējot pensijas kapitālu, tas tiek reizināts ar attiecīgajiem kapitāla indeksiem. Pensijas kapitāla aktualizācija tika uzsākta 1998.gadā, kad pirmo reizi tika noteikta attiecība starp 1997. un 1996.gada ienākumiem, no kuriem bija veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas valstī.
1997.gada indekss 1,03 tiek izmantots, lai aktualizētu 1996.gadā uzkrāto pensijas kapitālu. Nākamais 1998.gada indekss 1,12 veidojās no 1998. un 1997.gada ienākumu attiecības. Šis indekss tiek izmantots, lai aktualizētu 1996.gada (kas jau aktualizēts ar indeksu 1,03) un 1997.gada pensijas kapitālu. Arī turpmāk katru gadu tiek noteikti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā divu gadu apdrošināšanas iemaksu algu attiecību.
Līdz šim laikam ir noteikti šādi kapitāla indeksi:
1997.gadam - 1,03;
1998.gadam - 1,12;
1999.gadam - 1,117;
2000.gadam - 1,069;
2001.gadam - 1,0835;
2002.gadam - 1,0453;
2003.gadam – 1,1645;
2004.gadam - 1,1754;
2005.gadam - 1,1712;
2006.gadam - 1,2333;
2007.gadam – 1,3593;
2008.gadam – 1,3106;
2009.gadam – 0,9622;
2010.gadam – 0,7978;
2011.gadam – 0,9945;
2012.gadam – 1,0618;
2013.gadam – 1,0758.
Ekonomiskās izaugsmes gados kapitāla indeksi ir lielāki par 1, kas ievērojami palielināja personu uzkrāto pensijas kapitālu. Savukārt kapitāla indeksi 2009., 2010. un 2011.gadam ir mazāki par 1, jo tos ietekmēja ekonomiskā situācija un finanšu krīzes gadi, kuros valstī samazinājās gan sociāli apdrošināto personu skaits, gan vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas attiecīgi samazināja apdrošināšanas iemaksu algu summu un personu pensijas kapitālu. Normatīvie akti neparedz, ka pensijas kapitāls nav jāaktualizē, ja kapitāla indekss ir mazāks par 1.
Labklājības ministrijas provizoriski veiktie aprēķini liecina, ka krīzes periodā negatīvā kapitāla indeksa aizstāšana ar indeksu "1" prasītu aptuveni 45 miljonus latu. No tā var secināt, ka tik lielu summu, pateicoties krīzes gadu negatīvajiem indeksiem, jau ir izdevies ietaupīt uz piešķirto pensiju rēķina.
Tiesībsarga atzinumā un aprēķinos norādīts, ka negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši pensionāri, kas ir pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā. Kopā tie ir 68 019 cilvēki (2010.gadā – 33 348, 2011.gadā – 23 166, 2012.gadā – 11 505). Krīzes gadu indeksi ir samazinājuši arī pensijas kapitālu 15 953 cilvēkiem, kas pensionējās 2013.gadā.
Ja pensijas kapitāla indeksa aprēķināšana netiks koriģēta, krīzes gadu negatīvie indeksi ietekmēs arī turpmāk piešķiramās pensijas.
