Nekustamā īpašuma nodokļa grozījumi 2014.gadā

Pagājušajā gadā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" grozījumi izdarīti divas reizes – precizējot atsevišķas normas un ieviešot jaunas, kā arī saistībā ar pāreju uz eiro, konvertējot iepriekš latos noteiktās summas eiro.

Kadastrālās vērtības robežsummas un minimālais maksājums eiro

Ar 2013.gada 19.septembra grozījumiem likuma 3.pantā eiro valūtā pārvērstas summas, kas nosaka, kāda ir nodokļa likme mājokļiem atkarībā no to kadastrālās vērtības:

• 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro (iepriekš 40 000 latu),
• 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro (iepriekš 40 000 latu-75 000 latu),
• 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro (iepriekš 75 000 latu).

Minimālais maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7 eiro (iepriekš 5 lati). Aprēķināto nodokļa summu uzkrāj, kamēr tā pārsniedz 7 eiro, un tad pašvaldība nosūta kopēju maksāšanas paziņojumu par visiem taksācijas gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis uzkrāts.

5.panta 1.²daļā paredzētais mājokļa nodokļa 50% atvieglojums daudzbērnu ģimenēm no aprēķinātās nodokļa summas ir ne vairāk par 427 eiro (300 latiem).

Noteikumi ar nodokli neapliekamiem objektiem

2013.gada 6.novembrī pieņemtie grozījumi likumā precizē nosacījumus nodokļa piemērošanai 1.panta otrajā daļā iekļautajiem neapliekamajiem objektiem.

Grozījums šī panta 6.punktā nosaka: ar NĪN neapliek valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot: dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.

Likuma 6.pants ir papildināts ar prasību: valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis un zeme tā uzturēšanai tiek aplikta ar NĪN, ja attiecīgais nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Pašvaldība valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli un zemi tā uzturēšanai apliek ar nodokli, kā arī pēc attiecīgo trūkumu novēršanas - atbrīvo no aplikšanas ar nodokli, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu. VKPAI līdz 2014.gada 10.janvārim bija jāsniedz pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, pirmreizēju informāciju par tiem valsts aizsargājamiem nekustamiem kultūras pieminekļiem, kuri netiek uzturēti atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.

Likumā definēts: par valsts aizsargājamā nekustamā kultūras pieminekļa izmantošanu saimnieciskajā darbībā nav uzskatāma tā izmantošana kultūras funkciju īstenošanai, izņemot kinoteātrus.

"2014.gada nodoklim gaidāmas korekcijas - ēkām un inženierbūvēm, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām."

No šā gada zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas un inženierbūves ar NĪN neapliks atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam sarakstam. Ar nodokli netiks apliktas ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām, kā arī ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto valsts deleģēto funkciju veikšanai vides aizsardzības jomā - atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam sarakstam.

Tagad šie neapliekamie objekti trijos pielikumos uzskaitīti Ministru kabineta 2014.gada 4.februārī pieņemtajos noteikumos Nr.75 "Noteikumi par vides aizsardzības vajadzībām nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem un atsevišķām ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

Taču šī regulējuma precizēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi jaunus likuma grozījumus, kas Saeimā tiks skatīti steidzamības kārtībā (1.lasījumā izskatīti 13.februārī).

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē šomēnes, spriežot par ierosināto grozījumu projektu un jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību pārstāvji VARAM speciālistiem norādīja uz normatīvo aktu piemērošanas problēmām. Ne vienmēr ir precīzi nosakāma zemes vienības platība - kura ietilpst īpaši aizsargājamā teritorijā un kura ne, līdz ar to precīzi nav piemērojama nodokļa atlaide. Un tagad, kad ir konkrēts saraksts, pašvaldības jo vairāk pievērš lielāku uzmanību platību aprēķināšanai, ja tikai daļa no tām atrodas teritorijā, kur aizliegta saimnieciskā darbība. Tāpat nav skaidrības par vides aizsardzības vajadzībām paredzēto objektu noteikšanas kritērijiem. Tāpēc, lai pašvaldību speciālisti saprastu, kādus objektus no nodokļa atbrīvot, lai sasniegtu nodokļa atlaides mērķi – vides aizsardzību, kā ierosināja LPS padomniece Sanita Šķiltere, tas būtu precīzāk atrunājams ar likuma grozījumiem.

Kas ir NĪN maksātājs?

Likumā precizēts regulējums, kas nosaka NĪN maksātāju. 2.panta pirmā daļa papildināta ar norādi, ka nodokļa maksātājs šajā likumā noteiktos gadījumos ir arī persona, kuras lietošanā ir nekustamais īpašums. Tātad - nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai - šajā likumā noteiktajos gadījumos - lietošanā ir nekustamais īpašums.

NĪN maksātāji (2.pants) par valstij vai pašvaldībai piederošajiem un piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem:

• par valstij piederošo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, NĪN maksā persona, kurai uz likuma pamata noteiktas īpašuma lietošanas tiesības;
• par valstij piekritīgo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda atbilstoši normatīvo aktu prasībām šis īpašums ierakstāms zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piekritīgais nekustamais īpašums nodots valdījumā, NĪN maksātājs ir šī persona;
• par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo īpašumu maksā persona, kurai ar pašvaldības institūcijas lēmumu nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), NĪN maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs);
• par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas NĪN maksājumus iekasē no šo dzīvojamo māju (tās daļu) īrniekiem, nomniekiem vai personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī no dzīvokļu īpašumu tiesiskajiem valdītājiem (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā) ar īres maksas, nomas maksas vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksas starpniecību, iekļaujot NĪN maksājumus attiecīgi īres maksā, nomas maksā vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksā;
• par valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu, kurš atrodas brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un kuru brīvosta vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde nodevusi citas personas lietošanā, maksā attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs;
• par valstij piederošo uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstīto meža zemi un valstij piekritīgo Zemkopības ministrijas personā ierakstāmo meža zemi, kā arī uz šīs zemes esošajām ēkām vai inženierbūvēm, kurām kā lietotājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", maksā valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".

Likmes komersantu izīrētiem dzīvošanai paredzētiem objektiem

Likums nosaka ierobežojumu piemērot samazinātās likmes komersantiem piederošajām dzīvojamām  mājām un dzīvokļiem. Lai varētu turpināt piemērot mājokļu likmi 0,2% līdz 0,6% apmērā, komersantiem, kuru īpašumā ir dzīvošanai paredzēts nekustamais īpašums, tas jāizīrē un jāreģistrē zemesgrāmatā dzīvokļu īres līgumi.

Tas noteikts likuma 3.panta 1.⁷daļā. Komersanta īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošiem objektiem (dzīvojamām mājām, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu) piemērojama mājokļiem noteiktā likme (0,2-0,6%), ja tie ir izīrēti dzīvošanai, ar nākamo mēnesi no īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

Savukārt komersanta īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošiem šāda veida objektiem nodokļa likme ir 1,5%, ja īres tiesības uz šiem objektiem nav nostiprinātas zemesgrāmatā, vai ar nākamo mēnesi pēc tam, kad:

1. dzēsts zemesgrāmatas nostiprinājums par īres tiesībām šajos objektos;
2. izbeidzies zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītais šo objektu īres tiesību termiņš, ja zemesgrāmatā nav iesniegta informācija par īres tiesību termiņa pagarinājumu vai dzēšanu;
3. izbeidzies par šiem objektiem noslēgtais īres līgums, ja tas izbeidzies pirms zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītā īres tiesību termiņa. Šādā gadījumā komersantam ir pienākums viena mēneša laikā pēc līguma izbeigšanās informēt pašvaldību par īres līguma izbeigšanos pirms termiņa.

Likmi 0,2-0,6% apmērā piemēro arī tad, ja līdz 2014.gada 1.jūlijam komersants ir nostiprinājis zemesgrāmatā īres tiesības, kas izriet no īres līgumiem, kuri noslēgti līdz 2014.gada 1.janvārim. Šādā gadījumā pašvaldība veic aprēķinātā nodokļa pārrēķinu un nosūta iesniedzējam jaunu nodokļa maksāšanas paziņojumu.

Nodokļa maksātāja pienākumi – informēt pašvaldību

Likumā ir arī precizēti nodokļa maksātāja pienākumi vairākos gadījumos.

Taču viena no pamatprasībām nav mainīta: ja maksāšanas paziņojums līdz 15.februārim nav saņemts, nodokļu maksātājam par to jāinformē pašvaldība.

Nekustamā īpašuma nodoklis ir maksājams reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā līdz pirmajam maksāšanas termiņam – 31.martam.

"Pašvaldībām 2014.gadā ir tiesības turpināt piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei."

Maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli ir norādīts, pamatojoties uz kurām likuma normām nodoklis ir aprēķināts, maksātāja atbildība par nodokļa samaksu noteiktajā termiņā, kā arī sankcijas, ja tas netiek izdarīts. Piemēram, ja nodokļa daļa nebūs samaksāta noteiktajos datumos, jārēķinās, ka pašvaldība piemēros soda procentus un sodanaudas summa uzrādīsies nākamajā gadā, saņemot nodokļa maksas paziņojumu. Ja nodokļa nomaksa tiks pilnībā ignorēta, jārēķinās ar nodokļu parāda piespiedu piedziņu, ko pašvaldība īstenos ar tiesu izpildītāja starpniecību.

Vairākos gadījumos likums nosaka kādas normas piemērošanu tikai tādā gadījumā, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos, kas publicēti līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim.

Pašvaldībām 2014.gadā ir tiesības turpināt piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei iepriekšējā taksācijas gada līmenī, kā arī noteikt ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus.

Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kuru nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām. Pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām ir pieejami VZD specializētās mājaslapas www.kadastralavertiba.lv  sadaļā "Izmaiņas kadastrālajās vērtībās 2014.gadā".