Kādas institūcijas var dibināt augstskolas?

Atbilstoši normatīvajiem aktiem augstskolas Latvijā var gan dibināt institūcijas, gan veidot struktūrvienības. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulte Linda Upīte informē: atšķirība ir tajā, ka institūcijas augstskolas parasti dibina ārpus tās, bet struktūrvienības ietilpst augstskolā.

Ir arī atšķirības starp valsts un privātām augstskolām. Valsts augstskolas un universitātes var dibināt ne tikai institūcijas, bet arī iestādes, kas var būt publiskās aģentūras un kuru darbību regulē Publisko aģentūru likums. Tas noteikts Augstskolu likuma 21.pantā. Šīm iestādēm statuss ir augstāks nekā institūcijām, un privātās augstskolas tādas izveidot nevar.

Atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam augstskolas var dibināt šādas institūcijas: zinātniskos institūtus, biedrības, komercsabiedrības, koledžas, nodibinājumus.

Papildus tam var būt noderīgi zināt un nošķirt to, ka izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskolas var veidot arī struktūrvienības. Augstskolu struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar augstskolas satversmi. To uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina augstskolas senāts. Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības arī atvērt bankas apakškontus. Tos veido, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot finanšu līdzekļus un mērķfinansējumu.

Augstskolu struktūrvienības var būt katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūti u.c.

Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa, kā tas ir, piemēram, dibinātām institūcijām un iestādēm.

Latvijas Universitātes pārstāve Gundega Preisa informē, ka LU institūcijas dibina un tajās piedalās saskaņā ar Augstskolu likuma 15.panta noteikumiem un LU Satversmē noteikto kārtību. Lēmumu par konkrētas institūcijas dibināšanu vai piedalīšanos tajā pieņem LU Senāts, tālākās darbības ar institūcijas dibināšanu saistītajiem procesiem organizē un virza rektors kā iestādes vadītājs.

Pētniecība mācību darbam un zinātnei

Augstskolām var būt vairākas ar zinātni un pētniecību saistītas struktūrvienības un arī institūcijas. Pirmkārt, tas ir zinātniskais institūts, ko kā atsevišķu institūciju var dibināt augstskola. Atbilstoši Augstskolu likuma 22.pantam lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Šos institūtus kā publiskās aģentūras var dibināt tikai valsts vai pašvaldības dibināta augstskola. Citas augstskolas zinātnisko institūtu var iekļaut savā struktūrvienībā – atbilstoši Zinātniskās darbības likumam, kas regulē arī šo institūtu darba kārtību. G.Preisa informē, ka LU paspārnē ir izveidoti vairāki institūti - aģentūras. Piemēram, Bioloģijas, Fizikas, Latvijas vēstures, Polimēru mehānikas un citi institūti.

Augstskolas kā savu struktūrvienību var izveidot institūtus, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, zinātniskajām laboratorijām) ar nolūku savu zinātnisko potenciālu izmantot kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību. Piemēram, RTU darbojas Humanitārais institūts, kura mērķis ir nodrošināt RTU studiju programmās ietverto sociāli humanitāro mācību priekšmetu apguvi un sporta aktivitātes studentiem, kā arī īstenot profesionālo mācību iestāžu skolotāju un akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides programmas.

"Saka jau, ka augstskolām neesot mērķis nopelnīt."

Augstskola savā struktūrā var ieskaitīt arī pētnieku grupas un zinātniskās un mācību laboratorijas. Rodas jautājums – kāda ir atšķirība starp šīm struktūrvienībām un institūcijām, piemēram, pētnieku grupu, institūtu un zinātnisko institūtu? L.Upīte norāda: dažādās zinātnes institūcijas un augstskolas struktūrvienības ir statusa jautājums. Pētnieciskās grupas un laboratorijas ir maza pētnieku grupa, kas darbojas augstskolas interesēs. Institūts vairāk nodarbojas tieši ar pētniecību studiju procesa vajadzībām, bet zinātniskais institūts nav saistīts ar studijām augstskolā, tas ir autonoms.

Jāņem vērā, ka institūta funkcijas dažos gadījumos pārklājas ar katedras un fakultātes darbības jomu, kuras arī ir atbildīgas ar mācību procesa nodrošināšanu. L.Upīte norāda, ka starp iepriekšminētajām struktūrvienībām šajās situācijās nav būtiskas atšķirības – būtībā tas ir viens un tas pats. "Tā nevajadzētu būt, ka tādi institūti ir. Tā ir kļūda, kas ieviesusies," norāda IZM pārstāve.

Biedrības un nodibinājumi – cilvēku vai līdzekļu apvienojums vienā

Augstskolas var dibināt biedrības un nodibinājumus, un tos Latvijas Republikā regulē Biedrību un nodibinājumu likums. L.Upīte norāda: lai gan biedrības un nodibinājumus parasti min kopā, tomēr tas nav viens un tas pats. Ar biedrībām mēs saprotam personu apvienības, kur apvienojas publiskas vai privātpersonas. Arī Biedrību un nodibinājumu likums paredz, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

Nereti šādas biedrības pārstāv tieši mākslas nozari. Piemēram, LU tā ir Kultūras, mākslas un izglītības jaunrades biedrība "Juventus", kas dibināta 1993.gadā un kuras sastāvā apvienojušies 19 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Savukārt RTU vīru koris dibinājis biedrību "Gaudeamus" ar mērķi popularizēt vīru koru kustību Latvijā un ārpus tās.

Nodibinājums vai fonds ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. L.Upīte norāda, ka pie nodibinājumiem ietilpst arī prēmijas, kas būtībā ir tie paši fondi ar citu nosaukumu.

Latvijas Universitātē, piemēram, tāds nodibinājums ir LU fonds, kas darbojas kopš 2004.gada. Tā uzdevums ir finansiāli atbalstīt centīgas personas, kas  saistītas ar izglītību, zinātni un kultūru. Pagājušajā gadā fondā tika nodibinātas piecas jaunas stipendijas un rīkots labdarības koncerts ar mērķi atbalstīt LU Lielās aulas ērģeļu restaurāciju.

Savukārt RTU informē, ka universitāte 2002.gadā  bija Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda dibinātāju starpā. Fonds sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām un piedāvā stipendijas studentiem,  realizē dažādus projektus un rūpējas par Rīgas Tehniskās universitātes kā modernas izglītības, zinātnes, kultūras un sporta centra attīstību. Finanšu ministrija nodibinājumam ir piešķīrusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas ziedotājiem dod tiesības saņemt ienākuma nodokļa atlaides, un Ministru kabinets atbilstoši MK noteikumiem Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir piešķīris atļauju izmaksāt stipendijas, neieturot nodokļus.

Komercsabiedrības, lai pelnītu

Augstskolu likuma 21.pantā norādīts, ka augstskolas var dibināt komercsabiedrības. L.Upīte apstiprina, ka komercsabiedrībām pamatā ir peļņas nolūks, tomēr viņa norāda, ka šis faktors izraisa šaubas – arī privātpersonu dibinātas augstskolas pamatā ir komercsabiedrības. Tas norādīts arī Augstskolu likuma 7.pantā – privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar to likumu. "Saka jau, ka augstskolām neesot mērķis nopelnīt," pretrunas akcentē L.Upīte.

G.Preisa gan informē, ka LU ir dibinājusi kapitālsabiedrības (SIA), nodibinājumus, biedrības un aģentūras, kā arī iekšējās struktūrvienības. LU ir dalībnieks aptuveni 10 sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kas dibinātas izglītības un zinātnes nozarēs.

Augstskolas nereti izmanto arī Augstskolu likumā noteikto iespēju dibināt arī citas koledžas vai augstākās mācību iestādes. Piemēram, RTU sadarbībā ar Bufalo un Otavas universitātēm 1991.gadā dibinājusi RTU Rīgas biznesa skolu, kur bakalaura un maģistra līmeņa studijas piedāvā apgūt angļu valodā.