SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
03. februārī, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
2
2

Sagatavots alternatīvais Brīvprātīgā darba likumprojekts

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Dažādi liela mēroga pasākumi ir apliecinājuši sabiedrības gatavību iesaistīties un līdzdarboties par paveikto neprasot samaksu. Mūsdienās jēdziens „brīvprātīgo darbs” ir izplatīts, tādēļ tā organizatoriskajai pusei ir nepieciešams nepārprotams tiesiskais regulējums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot jaunu Brīvprātīgā darba likumprojektu, atbilstoši Kārtības rullim nolēma to nosūtīt izvērtēšanai ministrijām, lai pēc tam komisijā lemtu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts ir ar norādi alternatīvais, jo iepriekšējo komisija neatbalstīja. Pirms gada tika nolemts izveidot darba grupu jauna likumprojekta sagatavošanai.
īsumā
Likumprojekts paredz: Uz brīvprātīgā darbu ir tiesīgas: biedrības un nodobinājumi; valsts un pašvaldību iestādes; reliģiskās organizācijas; politiskās organizācijas.

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti gandrīz pirms gada, 19.februārī, nolēma, ka nepieciešams izveidot darba grupu brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma izstrādei. Toreiz deputāti neatbalstīja tai nodotā Brīvprātīgā darba veikšanas likumprojekta tālāku virzību, un, ņemot vērā tajā konstatētās būtiskās nepilnības, darba grupai bija jāizstrādā alternatīvs likumprojekts. Darba grupas vadību uzņēmās viena no likumprojekta iniciatorēm, komisijas sekretāre Inita Bišofa.

Darba grupā strādāja Tieslietu, Kultūras, Finanšu un Labklājības ministrijas speciālisti, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes sekretariāta un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, nevalstiskās organizācijas, arī deputāti. Inita Bišofa, informējot deputātus par jaunā likumprojekta saturu,  atzina, ka darba grupā ir bijis daudz diskusiju, lai saskaņotu viedokļus un vienotos gan par likuma mērķi, gan citiem tiesiskā regulējuma jautājumiem, novēršot tās nepilnības, uz kurām tika vērsta uzmanība iepriekšējā likumprojektā.

Likumprojektā formulētais mērķis ir sekmēt brīvprātīgā darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību tajā.

Ņemot vērā arī to, ka Latvija kļūst par liela mēroga Eiropas notikumu vietu (šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, brīvprātīgie nepieciešami arī Latvijas prezidentūras pasākumu nodrošināšanai 2015.gadā), brīvprātīgā darba skaidrojumā ietverts arī formulējums par valsts nozīmes pasākumiem.

Likumprojekta 2.pants (Brīvprātīgā darbs) paredz:

(1)   Brīvprātīgā darbs šā likuma izpratnē ir organizēts fiziskas personas uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā, tajā skaitā valsts nozīmes pasākumu sagatavošanā, organizēšanā vai īstenošanā.

(2)   Brīvprātīgā darbs netiek organizēts un veikts peļņas gūsanas nolūkā, brīvprātīgā darba veicējus neiesaista reliģiskajā vai politiskajā darbībā, kā arī ar brīvprātīgā darba vecējiem neaizstāj nodarbinātos.

Darba grupas diskusijās formulēts arī, kas ir tiesīgs organizēt brīvprātīgo darbu: biedrības un nodobinājumi; valsts un pašvaldību iestādes; reliģiskās organizācijas; politiskās organizācijas.

"Brīvprātīgā darbs netiek organizēts un veikts peļņas gūšanas nolūkā."

Brīvprātīgā darba veicējs, kā paredz likumprojekts, varēs būt no 13 gadu vecuma. Diskusijās spriests arī par citu vecumu, jau sākot no septiņiem gadiem.

Būs noteikts arī, kādos gadījumos par brīvprātīgā darbu ir jāslēdz rakstveida līgums: ja to pieprasa kāda no pusēm, kā arī tad, ja paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgā darbu.

Likumprojektā noteiktas gan brīvprātīgā darba organizētāja, gan šāda darba veicēja tiesības un pienākumi.

Likumprojekts paredz organizētāja tiesības apdrošināt brīvprātīgā darba veicēja veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem. Atsevišķos darbos tas varētu būt obligāts pienākums - šos darbus un apdrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Brīvprātīgā darba organizētājiem būs tiesības segt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītus izdevumus. Paredzēts, ka kompensācijas brīvprātīgā darba veicējiem neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Neapliekamā summa tiks noteikta  nodokļu likumos.

Finanšu ministrijas pārstāve Gundega Kalvāne informēja, ka paralēli Brīvprātīgā darba likumam būtu jāveic grozījumi arī likumā par "Iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot kādas varētu būt izmaksas par transporta izdevumiem, viesnīcu, civiltiesisko apdrošināšanu, veselības pārbaudēm. Šie jautājumi precīzāk tiks skaidroti Ministru kabineta noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", kuros tad arī nepieciešami grozījumi.

Diskusijās ir panākta vienošanās, ka taksācijas gadā ar nodokli neapliekamo izdevumu kompensāciju kopējais apmērs, ko brīvprātīgā darba veicējam izmaksā šī darba organizētājs, būs 1000 eiro. Šajā summā ietvertie izdevumi ir Ministru kabineta noteikto normu ietvaros (par ēdināšanu, viesnīcu, transportu, degvielu, apgērbu un apmācību). Finanšu ministrijas speciālisti summas vērtējuši, ņemot vērā Eiropas valstu pieredzi.

I.Bišofa informēja, ka Brīvprātīgā darba likumprojekts ir saskaņots ar citiem likumiem. Vēl būs nepieciešami grozījumi ne tikai nodokļu, bet arī citos normatīvajos aktos. 

Tieslietu ministrijas pārstāvis Sandris Rāgs uzsvēra, ka Brīvprātīgā darba likumprojekts ir kompromisa variants starp visām iesaistītajām pusēm - valsts un nevalstisko sektoru. Protams, likumprojektu var papildināt un labot starp Saeimas lasījumiem. Svarīgi, ka ir paredzēti grozījumi arī pavadošajos likumos - Biedrību un nodibinājumu likumā un Jaunatnes likumā. Abos paredzēts iekļaut normu, ka brīvprātīgā darbu organizē saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu. Tātad brīvprātīgā darba regulējums, visi galvenie principi būs ietverti vienā likumā.

Brīvprātīgā darbs nevar aizstāt algas darbu

Likumprojektā regulējums un prasības brīvprātīgā darba organizēšanai neparedz administratīvās sankcijas par normu pārkāpšanu. Uz deputāta Arvila Ašeradena jautāto, vai darba grupas diskusijās ir bijis jautājums par to, ka Latvijas nodarbinātie intelektuāļi izdomās izmantot Brīvprātīgā darba likumu, lai apietu nepieciešamību slēgt īstu darba līgumu, piemēram, pasludinot celtniekus vai kādus citus darba veicējus par brīvprātīgā darba veicējiem, I.Bišofa atbildēja, ka arī Labklājības ministrijas interese bijusi, lai nenonāktu pie nelegālās nodarbinātības vai pie kādām citām iespējām tieši šī likuma ietvaros.

S.Rāgs norādīja uz likuma regulējumu - brīvprātīgā darba definīciju 2.pantā. Saskaņā ar likumu brīvprātīgā darba veicēji nav komersanti un brīvprātīgā darba veicēji neaizstāj nodarbinātos. Tātad likums nepieļauj darbinieku "paslēpšanu" zem brīvprātīgā statusa.

"Brīvprātīgā darbu neorganizē komersanti."

Par to izteica bažas arī deputāte Elīna Siliņa. Uzteicot labo iniciatīvu, ka tiek sakārtota brīvprātīgā darba forma, viņa atgādināja, kā, ieviešot mikrouzņēmumu nodokli, katrai komercsabiedrībai tika nodibināts "savējais" mikrouzņēmums.  Līdzīgā kārtā var tikt nodibināta arī "savējā" biedrība. "Baža pastāv. Bet visu laiku runāt par sliktām lietām, lai aizkavētu labu lietu, arī nedrīkst," atzina deputāte, piebilstot, ka paralēli tomēr ir nepieciešams arī izvērtēt šos iespējamos riskus.

Sagatavotais likumprojekts ir nosūtīts izvērtēšanai Finanšu, Labklājības, Tieslietu un Kultūras ministrijai, kuru pārstāvji piedalījās likumprojekta sagatavošanā. Pēc atzinumu saņemšanas likumprojektu izskatīs Sociālo un darba lietu komisija, lai lemtu par tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Kāpēc likums nepieciešams?

Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka brīvprātīgā darba veikšanas likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un darba vides sakārtošanu. Brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai ir nepieciešams atsevišķs likums. Civillikumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā brīvprātīgais darbs aktualizēts fragmentāri.

Cilvēki veic brīvprātīgā darbu pēc savas brīvas gribas un izvēlas to darīt, vadoties pēc personiskas motivācijas, negūstot finansiālu labumu. Brīvprātīgā darbs ir solidaritātes apliecinājums un veids, kā indivīdi un apvienības konstatē un risina humānas, sociālas un ar vidi saistītas vajadzības un problēmas.

Brīvprātīgā darba likuma izstrāde sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un motivētu tajā iesaistīties vairāk cilvēku. Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā brīvprātīgo gūto neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU