Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
ES direktīvā norādīts: daudzi maksājumi komercdarījumos starp tirgus dalībniekiem vai starp tirgus dalībniekiem un publiskām iestādēm tiek veikti vēlāk, nekā noteikts līgumā. Lai gan preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, daudzi ar tiem saistītie rēķini tiek maksāti, ievērojami kavējot termiņu. Šādi maksājumu kavējumi ietekmē arī uzņēmumu konkurētspēju un rentabilitāti, ja kreditoram kavējuma dēļ ir nepieciešams ārējs finansējums, kam pieejamība ir apgrūtināta ekonomikas lejupslīdes laikā.
FOTO: LETA
Kompensācija par kavētu maksājumu – 30 lati.
Uz jau noslēgtajiem līgumiem jaunie noteikumi neattieksies.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Direktīvā "Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos" ir iekļautas konkrētas prasības darījumos par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu. Direktīvā prasības noteiktas, lai novērstu nepamatoti ilgu maksājumu termiņu paredzēšanu līgumos.
Eiropas Komisija secinājusi, ka dalībvalstīs mēdz būt ļoti gari komercdarījumu norēķinu termiņi. Tādi tie ir ne tikai privāto tiesību subjektu starpā, bet ļoti bieži arī publiskajos iepirkumos, kad valstij jānorēķinās ar privātajiem tiesību subjektiem. Kavēšanās īpaši raksturīga atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Grieķijā, Spānijā, Itālijā), ES normatīvā akta iniciatīvas pamatojumu žurnālistiem skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas vadītāja Jūlija Guļčenko. Interesanti, ka kādā ekonomistu pētījumā atzīts, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, tāpat kā Skandināvijas valstīs, maksājumu disciplīna esot laba.
Valdība 15.janvāra sēdē atbalstīja TM izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" un saistītos grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma Saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".
Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrā apakšnodaļa ar grozījumiem tiks papildināta ar jaunu IV iedaļu - "Nokavējums līgumiem par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu".
Termiņi – viens un divi mēneši, kā arī 30 latu sods
Direktīvas tvērums attiecas uz triju veidu līgumiem – par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka jaunās prasības neattiecas uz jebkuru civiltiesisku darījumu, bet gan tikai uz šiem trim konkrētiem līgumiem, skaidro TM speciāliste J.Guļčenko.
Saskaņā ar direktīvu arī Civillikumā tiek noteikts, ka maksājumu termiņi darījumos, kur kaut viena no pusēm ir publiska persona (valsts un pašvaldību iestādes, arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības), ir 30 dienas. Izņēmums būs veselības nozare. Valdība nolēma veselības iestādēm piemērot direktīvā pieļauto izņēmuma gadījumu, tāpēc tām maksājuma termiņš būs nevis 30 dienas, bet 60 dienas.
Savukārt gadījumos, kad abas darījuma puses ir privāto tiesību subjekti, piemēram, divi komersanti noslēdz līgumu par preču piegādi, norēķinu termiņš paredzēts līdz 60 dienām. Par termiņu ir iespējama arī vienošanās, taču arī tai paredzēti stingri nosacījumi.
Direktīva nosaka prasību ieviest arī jaunu kompensācijas mehānismu kreditoram, tas būs 30 latu maksājums (direktīvā 40 eiro, Latvijas likumā summa ir lielāka administrēšanas vienkāršošanai). Šī kompensācijas mehānisma mērķis ir segt kreditoram potenciālos izdevumus, kas saistīti ar nokavētā maksājuma atgūšanu. Tas nozīmē, ka kompensācija tiek pierēķināta automātiski, ja parādnieks no maksājuma termiņa nokavē vismaz vienu dienu, skaidro J.Guļčenko.
Maksājumu kavējuma gadījumā parādnieks kreditoram bez atgādinājuma maksās 30 latu sodu.
Uz LV portāla jautājumu, vai jaunās prasības attieksies uz situācijām, ja, piemēram, būvniecībā ģenerāluzņēmējs kavēsies norēķināties ar apakšuzņēmēju, J.Guļčenko skaidro, ka tā ir pakalpojumu sniegšana un starp galveno uzņēmumu un apakšuzņēmumu norēķinu termiņi varēs būt līdz 60 dienām. Savukārt, ja valsts vai pašvaldība nesamaksās ģenerāluzņēmējam, tad maksimāli pieļaujamais termiņš būs 30 dienas.
TM Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsulte Inese Kahanoviča informē, ka ar grozījumiem paredzēts arī netaisnu līguma noteikumu aizliegums. Jaunais regulējums noteiks, ka puses nevarēs vienoties par tādiem noteikumiem, kas izslēdz kompensācijas, likumiskos vai nokavējuma procentus. Gadījumā ja šādi noteikumi līgumā būs, tos varēs atzīt par acīmredzami netaisniem un tos nepiemērot.
Likumprojekta 1668.6 pants paredz: "Līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, kuros neviens no līdzējiem nav publiska persona, līdzēji var noteikt atlīdzības samaksas termiņu līdz sešdesmit dienām, ja vien līdzēji nav noteikti norunājuši citādi un šāda atruna nav acīmredzami netaisna pret kreditoru."
Par netaisniem līguma noteikumiem pret kreditoru atzīstami tādi noteikumi, kuru mērķis ir novilcināt saistības izpildi.
Direktīvā "Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos" noteikts (un arī skaidrots):
(12) Maksājuma kavējums ir līguma pārkāpums, kas zemās vai nulles nokavējuma procentu likmes un/vai atlīdzināšanas procedūras ilguma dēļ parādniekiem vairumā dalībvalstu ir kļuvis finansiāli izdevīgs. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā un atturētu no maksājumu kavējumiem, ir nepieciešama izlēmīga pāreja uz maksājumu tūlītējas veikšanas kultūru, saskaņā ar kuru par redzami netaisnu līguma noteikumu vai praksi vienmēr būtu jāuzskata tas, ka tiek izslēgtas tiesības pieprasīt procentus. Šādai pārejai būtu jāietver arī īpaša noteikumu ieviešana par maksājumu termiņiem un par kreditoriem radušos izmaksu kompensēšanu, un – inter alia – par to, ka būtu jāprezumē, ka ir redzami netaisni izslēgt tiesības uz atgūšanas izmaksu kompensāciju.
(13) Attiecīgi būtu jānosaka, ka līgumā paredzētie uzņēmumu savstarpējie maksājumi parasti jāveic ne vairāk kā 60 kalendārajās dienās. Tomēr var būt apstākļi, kuros uzņēmumiem nepieciešami ilgāki maksājumu termiņi, piemēram, gadījumos, kad uzņēmumi vēlas saviem klientiem piešķirt tirdzniecības aizdevumu. Tādēļ vajadzētu saglabāt iespēju līgumslēdzējām pusēm īpaši vienoties par maksājumu termiņiem, kas ir ilgāki par 60 dienām, tomēr ar nosacījumu, ka šāda termiņa pagarināšana nav redzami netaisna attiecībā pret kreditoru.
Publiska persona – tikai jaunās CL iedaļas ietvarā
Publiska persona direktīvas izpratnē ir gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, ja tās atbilst trim kritērijiem, kas arī noteikti direktīvā.
Kā skaidro J.Guļčenko, jēdziens "publiska persona" tiek ieviests konkrētā Civillikuma iedaļā, ar kuru Latvija ievieš direktīvu. Jo direktīva nosaka atšķirīgus maksāšanas termiņus atkarībā no subjekta. Līdz ar to arī Civillikumā tas tiek attiecināts tikai uz trim līgumiem starp subjektiem. Pārējās civiltiesiskajās attiecībās šis jēdziens netiek piemērots.
Lielāka likumisko procentu likme
Jaunajā komercdarījumu regulējumā Civillikumā palielināts arī sodīšanas mehānisms par gadījumiem, kad nokavēts samaksas termiņš, proti, mainīsies likumisko procentu likme – no pašreizējiem 7 uz 8 procentiem (grozījums 1765.panta otrajā daļā). Kopā ar pamatlikmi (4%) kavējuma gadījumā būs jāpiemēro 12 procenti. Puses var būt vienojušās par citiem procentiem, taču, ja nav atrunāti nokavējuma procenti, obligātie būs 12 procenti.
Līgumos nedrīkstēs iekļaut netaisnus noteikumus.
Kā paskaidrots likumprojekta saskaņošanas procesa materiālos, Direktīvas 2011/7/ES 2.pantā paredzētie nokavējuma procenti ir likumiskie procenti (Civillikuma 1675.panta trešā daļa) vai līgumiskie, proti, tādi, par kuriem puses ir vienojušās līgumā. Likumprojektā ir nodalīti gadījumi, kuros kreditors var prasīt likumiskos procentus, proti, ja parādnieks ir publiska persona, un līgumiskos procentus jeb nokavējuma procentus – gadījumā, ja kreditors nav publiska persona.
Uz patērētājiem direktīvas prasības neattiecas
Civillikuma jauno grozījumu noteikumi neattieksies uz jau noslēgtiem līgumiem. Grozījumi būs saistoši tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc direktīvas transponēšanas termiņa.
Direktīvas prasības un līdz ar to arī Civillikumā iekļautie noteikumi attieksies ne tikai uz komersantiem, bet uz jebkuru personu, kas veic saimniecisko darbību, piemēram, tā varētu būt arī pašnodarbināta persona vai cits tiesību subjekts, kam nav piešķirts juridiskās personas statuss.
Direktīvas prasības neattiecas uz darījumiem starp patērētājiem, privātpersonām, kas neveic saimniecisko darbību.
Maksājumu kavēšanās varētu būt arī ES naudas kavēšanās dēļ
Diskusijās par direktīvas prasībām izgaismojusies problēma, ka daudzi maksājumi kavējas struktūrfondu līmenī, tāpēc ka ES līdzekļi laikus netiek pārskaitīti dalībvalstīm. Tātad šādā gadījumā dalībvalsts nevarētu būt vainīga. Eiropas Komisija norādījusi, ka centīsies pārskatīt situāciju, lai ES nauda tiktu ieskaitīta savlaicīgi. Patlaban samaksas termiņš var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem. Eiropas Komisija meklēšot iespējas maksājumus veikt divu mēnešu laikā, stāstīja I.Kahanoviča. Tomēr arī šādos gadījumos atbildība par maksājumiem atbilstoši direktīvas prasībām būs dalībvalstij.
Savukārt attiecībā uz jauno regulējumu Eiropas Komisija brīdinājusi dalībvalstis: ja direktīvas prasības tiesību aktos neiekļaus noteiktajā termiņā, no pirmās dienas pret attiecīgo dalībvalsti tiks vērstas sankcijas.
