Veselības ministrija: ģimenes ārsti strādās labāk, bet slimnīcu darbu vērtēs vairāk

Kārtību, kādā iedzīvotāji saņem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība". Valsts sekretāru sanāksmē šo noteikumu grozījumu projekts izsludināts 2012.gada 15.novembrī. Par grozījumu pamatjautājumiem stāsta Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas speciālists Oskars Šneiders.

Jāuzlabo ģimenes ārstu darba kvalitāte

2012.gada sākumā valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā sniedza 1376 ģimenes ārstu prakses, kuru darba kvalitāti vērtē saskaņā ar noteikumu pielikumu "Ģimenes ārstu gada darbības novērtēšana un maksājuma sadales metodika", ko speciālisti dēvē par obligāto kvalitātes sistēmu. Atbilstoši metodikai ģimenes ārsts, izpildot noteiktos kritērijus, saņem 100% no attiecīgajam kvalitātes rādītājam aprēķinātā gada darbības novērtējuma maksājuma apjoma. Ja ģimenes ārsts sasniedz 80–100% no noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, maksājumu proporcionāli samazina. Ja ģimenes ārsta rādītāji ir zemāki par 80%, novērtējuma maksājumu ģimenes ārsts nesaņem.

"Slimnīcu kvalitātes rādītājos ietvers arī to, cik bieži veikto procedūru laikā pacienta ķermenī atstāti svešķermeņi."

Ministrija īpaši izveidotā darba grupā, kurā bija pārstāvēti arī ģimenes ārsti, secināja, ka esošā obligātās kvalitātes sistēma nemudina ģimenes ārstus meklēt efektīvākus risinājumus primārās veselības aprūpes pakalpojumiem, tādēļ jāpārskata izpildes nosacījumi un jārada tāda sistēma, lai ģimenes ārsti censtos sniegt aizvien kvalitatīvākus veselības aprūpes pakalpojumus.

Ko ministrija vēlas mainīt ģimenes ārstu darbā?

Ministrija, protams, grib, lai ģimenes ārsti strādā vēl labāk. Piemēram, plānots papildu maksājums ģimenes ārstam par laicīgi atklātu pirmā vai otrā vēža stadiju ģimenes ārsta sarakstā reģistrētai personai. Slimību profilakses un kontroles centra statistika rāda, ka Latvijā otrais biežāk izplatītais nāves cēlonis aiz mirstības no asinsrites slimībām ir mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem, tādēļ jāveido motivējoša sistēma ļaundabīgu audzēju agrīnai diagnostikai. Visveiksmīgāk to varētu darīt ģimenes ārsti, iesaistoties valsts organizētajā vēža skrīninga programmā un profilaktiski izmeklējot pacientus.

Lai stiprinātu ģimenes ārstu komandas darbu un paplašinātu ģimenes ārstu un pacientu sadarbību, paredzēts, ka ģimenes ārstu praksēm, kurās ir vairāk par 1800 reģistrētiem pacientiem, obligāti jāpiesaista otra māsa vai ārsta palīgs, tā palielinot pakalpojumu pieejamību.

Tāpat plānots precizēt pienākumu apjomu un finansēšanas kārtību ģimenes ārsta komandai, kā arī noteikt māsas vai ārsta palīga patstāvīgā darba apjomu un nosacījumus, paredzot pastāvīgu pacientu konsultēšanu atbilstoši kompetencei un pastāvīgu darbu ar praksē reģistrētajiem pacientiem ar hroniskām slimībām.

"Nacionālais veselības dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.."

Vēl plānots noteikt pienākumu ģimenes ārstam vai ārsta palīgam vienas darba dienas laikā sazināties ar pacientu, kurš izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP) un nav hospitalizēts. Proti, ja ģimenes ārsts saņems informāciju par NMP brigādes izsaukumu pie savā praksē reģistrētā pacienta, kurš nav aizvests uz slimnīcu, ģimenes ārstam ar šo pacientu būs jāsazinās un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu. Tas nepieciešams tādēļ, ka NMP pacientu neārstē, bet tikai sniedz akūto palīdzību, taču veselības problēmas, kuru dēļ meklēta neatliekamā palīdzība, jārisina un vislabāk to darīt sadarbībā ar ģimenes ārstu.

Pašlaik ģimenes ārstiem ir noteikts, ka jānodrošina arī akūto pacientu pieņemšana katru darba dienu vismaz vienu stundu. Lai novērstu situāciju, ka pacients akūtos gadījumos ģimenes ārsta praksē var vērsties tikai noteiktā laikā – šajā vienā stundā -, turpmāk paredzēts, ka pacienti ar pēkšņām saslimšanām (akūtie pacienti) var saņemt ģimenes ārsta palīdzību visā prakses darba laikā.

Šobrīd teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība, Nacionālais veselības dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Plānots, ka šiem feldšerpunktiem būs jāstrādā ilgāk, palielinot to  darba laiku līdz 20 stundām nedēļā un attiecīgi palielinot minimālo slodzi.

Papildu labumi pacientiem

Ģimenes ārstu neapmierinātība ar rosinātajām izmaiņām citas plānotās pārmaiņas atstājusi otrajā plānā un ne mediji, ne pacienti par tām pašlaik nerunā. Proti, MK noteikumu grozījumu projektā paredzētas pārmaiņas ne tikai ģimenes ārstiem.

Piemēram, noteikumus plānots papildināt ar iespēju personai, kas slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, infektologu apmeklēt kā tiešās pieejamības speciālistu – bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

"Veselības problēmas, kuru dēļ meklēta neatliekamā palīdzība, jārisina un vislabāk to darīt sadarbībā ar ģimenes ārstu.."

Vēl iecerēts nodrošināt dzemdību palīdzību lielākā skaitā ārstniecības iestādēs, nekā to nosaka šobrīd spēkā esošā norma. Proti, pašlaik Nacionālais veselības dienests līgumu par dzemdību palīdzības sniegšanu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras iepriekšējā gadā ir sniegušas dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos. Turpmāk dzemdību palīdzībā paredzēts ieviest principu "nauda seko grūtniecei", tādējādi vecākiem nodrošinot lielāku iespēju izvēlēties  ārstniecības iestādi dzemdību pakalpojuma saņemšanai un veicinot pakalpojumu sniedzēju konkurenci.

Tiks apkopoti stacionāru kvalitātes rādītāji

Noteikumu grozījumi paredz vēl kādu jauninājumu. Plānots, ka Nacionālais veselības dienests katru gadu līdz 1.jūnijam apkopos informāciju par slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes rādītājiem iepriekšējā gadā un šo informāciju ievietos savā mājaslapā, lai būtu iespējams izvērtēt ne tikai kvantitatīvos slimnīcu darbības rādītājus (piemēram, pacientu skaits, ārstēšanas ilgums, veikto medicīnisko procedūru skaits), bet arī vienāda profila slimnīcu darbību salīdzināt, izmantojot darba kvalitātes indikatorus.

Noteikumiem arī izstrādāts īpašs pielikums, kurā nosaukti rādītāji, pēc kuriem izvērtēs slimnīcās sniegtās veselības aprūpes kvalitāti. Piemēram, plānots vērtēt pacientu mirstību 30 dienu laikā pēc stacionēšanās ar akūtu miokarda infarktu vai hemorāģisku vai išēmisku insultu un pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama rehospitalizāciju 30 dienu laikā tajā pašā slimnīcā.

Vēl slimnīcu kvalitātes rādītājos ietvers to, cik bieži (uz 100 izrakstīšanās gadījumiem no slimnīcas) veikto procedūru laikā pacienta ķermenī atstāti svešķermeņi. Tāpat tiks vērtēta pēcoperācijas plaušu embolija vai dziļo vēnu tromboze (blakusdiagnoze) uz 100 izrakstīšanās gadījumiem un veikto procedūru laikā gūtās traumas (blakusdiagnoze) uz 100 izrakstīšanas gadījumiem.

Vērtējot slimnīcu sniegto veselības aprūpes kvalitāti, vēl iecerēts vērtēt vaginālu dzemdību laikā (ar vai bez instrumentu pielietošanas) gūtās traumas, vidējo gultasdienu skaitu uz pacientu un vidējo gultu noslogojumu slimnīcās, kā arī hospitalizācijas gadījumu īpatsvaru uzņemšanas nodaļā.