Kāda pamatizglītība vajadzīga bērniem Latvijā?

Ko paredz jaunie noteikumi?

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.10277 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem". Izglītības programmu paraugus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), savukārt izglītības iestādēm ir tiesības izstrādāt savas izglītības programmas vai īstenot IZM izstrādātajiem programmas paraugiem atbilstošas pamatizglītības programmas.

MK noteikumu projekta mērķis ir atbilstoši Izglītības likuma 14.panta 19.punktā grozītajai Ministru kabineta kompetencei pievienot noteikumiem par valsts pamatizglītības un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem šo standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus. Izglītības iestādes varēs izvēlēties šo noteikumu projektam pievienotos 76 izglītības programmu paraugus.

Arī mazākumtautību izglītības programmām ir pievienoti mācību priekšmetu un mācību stundu plāna paraugi. Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka mācību priekšmeti, kuri apgūstami mazākumtautības valodā saskaņā ar mācību priekšmetu un mācību stundu plānu var tikt apgūti latviešu valodā, izņemot mācību priekšmetu – mazākumtautību valoda un literatūra.

Noteikumu projektā katra mācību priekšmeta un mācību stundu plānā norādīts minimālais mācību stundu skaits. Mācību stundu skaitu papildina izglītības iestādes pēc saviem ieskatiem, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā.

"Sākot ar 2014.gada 1.septembri, skolām ir pašām jāizlemj, uz kura mācību priekšmeta rēķina tiks atrasta vieta svešvalodas stundām no 1.klases."

Šobrīd svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases, bet noteikumu projekts paredz, ka mācību priekšmets "Svešvaloda" ar 2014./2015.mācību gadu tiks ieviests 1.klasē un ar 2015./2016. mācību gadu 1. un arī 2.klasē.

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidro: sākot ar 2014.gada 1.septembri, skolām ir pašām jāizlemj, uz kura mācību priekšmeta rēķina tiks atrasta vieta svešvalodas stundām no 1.klases.

Vēl noteikumu projekts paredz, ka 3. un 6.klases beidzējiem turpmāk  tiks organizēti valsts diagnosticējošie darbi, nevis valsts pārbaudes darbi, kā tas notiek tagad.

Pedagogu profesionālo organizāciju iebildumi

Būtiski iebildumi pedagogu profesionālajām organizācijām ir pret to, ka skolas pašas noteiks, kādā apjomā nedēļas pieļaujamās stundu slodzes ietvaros iekļaut vienu vai otru priekšmetu.

Latvijas Pedagogu domes (LPD) valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks atzīst, ka LPD, balstoties uz Satversmes 91. un 112.pantu, Izglītības likuma 3. un 5.pantu, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.pantu, noteikumu projektā saskata skolēnu tiesību apdraudējumu, jo visiem bērniem netiks nodrošinātas vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību – MK noteikumi paredz, ka skolās pamatizglītības apguvē var būt dažāds stundu skaits.

A.Mūrnieks uzskata, ka šīs izmaiņas būtu jāsaskaņo ar pārmaiņām arī izglītības standartā. Ja prasības standartā paliek tās pašas, bet dažādas skolas tās īstenos ar dažādu stundu skaitu, tad nevienlīdzīgā situācijā būs ne vien skolēni, bet arī skolotāji, kam mainīsies pasniedzamo stundu skaits.

Skolēnam jāpiedāvā daudzveidīgas iespējas attīstīties, bet LPD uzskata, ka tas jānodrošina "saslēdzot" vispārējās izglītības programmas ar interešu izglītību.

A.Mūrnieks uzsver, ka reformu vajadzētu sākt ar skolu direktoru izglītošanu un skolu pārvaldības kritēriju izstrādi, jo jaunajā situācijā direktoram būs milzīgs risināmo jautājumu loks.

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga vērš uzmanību uz to, ka 1.- 3.klasē bērniem ir ļoti dažāds uztveres līmenis. Lai nodrošinātu, ka attīstība ir puslīdz vienmērīga, būtu lietderīgi saglabāt skolām minimālas izvēles iespējas. A.Vanaga uzskata, skolēnu slodzi palielināt noteikti nevajag, bet mācību priekšmetu sabalansētībai pamatizglītībā vajadzētu būt vairāk reglamentētai.

Tāpat Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija rosina 6.klasē saglabāt valsts pārbaudījumu, lai būtu iespēja noteikt skolēna zināšanu līmeni pirms mācību uzsākšanas 7.klasē.

Vai mūzikas un mākslas priekšmeti ir apdraudēti?

Neizpratni izglītības darbinieku vidē rada ne vien skolu autonomijas palielināšana, lemjot par mācību stundu skaitu katrā priekšmetā, bet arī tas, vai šādā situācijā necietīs jau tā niecīgais mūzikas un mākslas priekšmetu stundu skaits.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) direktore Dace Melbārde atgādina: "Ja ir kāda joma, kurā mēs kā nācija esam spoži, tad tā ir mūzika – gan profesionālajā mūzikā, gan kormūzikā. Tā ir mūsu eksportprece. Bet Dziesmu un deju svētki ir unikāla pasaulē atzīta vērtība."

D.Melbārde uzskata, ka jebkuras izmaiņas izglītībā vispirms ir jāuztver kā vērtību uzstādījums un šis ir valsts institūcijas sūtīts signāls, ka mūzikas izglītība vairs nav tik nozīmīga. Reformas izglītībā ir nepieciešamas, bet ne samazinot mūzikas izglītības stundu skaitu un nododot šo jautājumu skolu direktoru ziņā. Ja valsts neiestājas par nacionālām vērtībām un atstāj tās izvēles ziņā, tad, perspektīvā raugoties, nav skaidrs, kā šīs vērtības un tradīcijas saglabāt.

"Skolēnu slodzi noteikti nevajag palielināt, bet mācību priekšmetu sabalansētībai pamatizglītībā vajadzētu būt vairāk reglamentētai."

A.Vanaga, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja

Pasaules koru olimpiādes "Rīga 2014" mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags IZM izstrādātos noteikumus uztver kā kārtējo eksperimentu ar mūziku un Dziesmu svētku tradīcijām. Dziedāšana ir valsts vērtība, un skolēni ir nākotnes Dziesmu svētku dalībnieki. "Rosinu diskusiju sākt no nulles. Kāpēc noņemt valsts atbildību no tā, kādā situācijā mūsu bērni izglītības sistēmā atrodas? Tā ir vieglā izeja – paši risiniet!" savu viedokli pauž R.Vanags.

E.Papule skaidro, ka pretēji izskanējušajām bažām skola nevarēs ieviest angļu valodu 1.klasē uz mūzikas stundas rēķina, ja ir viena mūzikas stunda nedēļā, jo tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir obligātais minimālais šī priekšmeta stundu skaits. Savukārt, ja noteiktas divas stundas nedēļā, tad skola varēs izlemt, kā rīkoties.

Pozitīvi uzlūko vēlmi no agras bērnības mācīt svešvalodu Saeimas deputāts Raivis Dzintars, jo mazi bērni to spēj apgūt daudz labāk, taču tāpat varētu pamatot arī citu zinību apgūšanu. Deputāts uzskata, ka jautājums ir par to, kādi vēlamies būt un kam dodam priekšroku. Ja izšķiršanās ir starp latviešu valodu vai mūziku un angļu valodu un priekšroka tiek dota angļu valodai, tad tā ir izšķiršanās par labu pasaules pilsoņiem.

Ja diskusija uzsākta, risinājums būs

IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga uzsver, ka šis MK noteiktumu projekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un pašlaik ir vien saskaņošanas procesā gan ar nozaru ministrijām, gan sociālajiem partneriem, meklējot labāko risinājumu.

Atbildot uz pedagogu profesionālo organizāciju pārmetumiem, I.Vanaga norāda: saskaņā ar MK noteikumu Nr.1616 7.punktu nauda tiek sadalīta skolām padziļinātām programmām, lai īstenotu noteiktas prioritātes, un tās ir mājturība, valoda, sports, mūzika, matemātika un informātika. Tāpat no valsts budžeta ir pieejams arī interešu izglītības finansējums 1.-12.klašu skolēniem, kas ir 34,14 lati par izglītojamo. Šī nauda nonāk mērķdotācijas veidā katrā pašvaldībā. Pretendenti var būt izglītības iestādes, bērnu un jauniešu centri un atbilstošas nevalstiskās organizācijas. Skolās, kā norāda I.Vanaga, mērķdotācija pamatā tiek izmantota tieši koriem un deju kolektīviem.

Kliedējot uztraukumu par to, ka skolu direktoriem būs dota vara izlemt, kādus priekšmetus un kādā apjomā saglabāt, E.Papule uzsver, ka valsts rīcībā ir divi instrumenti – programmu licencēšana un akreditācija, un tie novērš iespējamo direktoru patvaļu.

"Ja izšķiršanās ir starp latviešu valodu vai mūziku un angļu valodu un priekšroka tiek dota angļu valodai, tad tā ir izšķiršanās par labu pasaules pilsoņiem."

R.Dzintars, Saeimas deputāts

IZM piedāvā iespēju cita veida mācību darba organizācijai, kad skolotāji kopīgi veido stundu plānojumu tā, lai tas ir sabalansēts. Arī skolas dienu var būvēt citādi, nepalielinot skolēnu slodzi, bet plašāk izmantojot dienas otro pusi.

Skolas, atrodot vienu stundu svešvalodai, var nemainīt praktiski neko. Un, visticamāk, ka brīdī, kad skolas pedagogi un administrācija sanāks kopā un lems par izmaiņām, tad 1.- 3.klasē izvēlēsies sabalansētu bloku dabaszinībām un matemātikai, valodām un mākslas priekšmetiem. Bet jautājums, kurā brīdī priekšmeti tiek apgūti integrēti, piemēram, literatūra kopā ar mūziku vai mūzika kopā ar sportu, ir skolas kompetencē.

E.Papule norāda, ka divi gadi ir laiks, kas skolām dots, lai izvērtētu skolas attīstības virzienu, padarītu skolu vairāk pievilcīgu skolēniem atbilstoši tam, kā nolēmis attīstīties novads.

Apkopojot diskusijā izteiktos viedokļus un argumentus, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete secina, ka ir jāatgriežas pie jautājuma par skolu autonomiju un izglītības sistēmas mērķiem, kas ir sarunas pamats, un par to jāspriež, piedaloties izglītības un zinātnes ministram. Savukārt ministrijas ierēdņiem nepieciešams sēsties pie sarunu galda, lai iesniegtu tādu MK noteiktumu projektu, par kuru būs panākta vienošanās ar pedagogu profesionālo organizāciju pārstāvjiem.