SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. augustā, 2012
Lasīšanai: 5 minūtes
2
2

Grozījumi Ārstniecības likumā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai novērstu nepilnības, kas liegušas viennozīmīgu likuma izpratni, ir veikti jauni grozījumi Ārstniecības likumā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Šā gada 25.jūlijā stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kuru mērķis ir precizēt to personu loku, kuras var pretendēt uz ārstniecības personas statusu. Tāpat grozījumi ir novērsuši vairākas likuma nepilnības. Jaunajā likumā ir precizēti un ietverti arī jauni termini, kas skar ārstniecības jomu.
īsumā
  • Sertificēti masieri turpmāk uzskatāmi par ārstniecības personām.
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sastāvā ietilpst arī tās šoferi.
  • Ārstniecības sertifikātu var iegūt personas, kas apguvušas izglītības programmu ar konkrētai specialitātei atbilstošām prasībām, lai līdztekus ārstniecībai būtu tiesības patstāvīgi piemērot sertifikātā norādīto ārstniecisko vai diagnostisko metodi.

Masieri – ārstniecības personas

Ar grozījumiem Ārstniecības likums papildināts ar jaunu - VII D nodaļu, piešķirot ārstniecības personas statusu arī masieriem. Likuma 45.6pants noteic, ka "masieris ir ārstniecības persona, kura ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālo vidējo izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā".

Visi masieri, kas savu sertifikātu ieguvuši pirms šā likuma izmaiņām, turpmāk automātiski tiks uzskatīti par ārstniecības personām. Sertifikāta iegūšanas kārtība ir palikusi iepriekšējā.

"Visi masieri, kas saņēmuši Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības sertifikātu, arī turpmāk  ir un paliek masieri ar tiesībām strādāt gan ārstniecības, gan rehabilitācijas, gan skaistumkopšanas iestādēs, veidot privātpraksi, kā arī slēgt līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām," uzsver Silvija Jorķe, Latvijas Fizikālās medicīnas asociācijas valdes locekle.

To, ko šīs izmaiņas nozīmēs sabiedrībai, komentē Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte. Viņa norāda, ka tās ir vērtējamas pozitīvi: "Manuprāt, šie grozījumi ir vērsti uz pacientu drošību un ārstniecības kvalitātes uzlabošanu, jo tikai atbilstoši izglītots profesionālis ir tiesīgs sniegt pakalpojumus, kas ietekmē pacienta veselības stāvokli un nenodara ļaunumu."

Neatliekamās palīdzības brigādes šoferi – pilntiesīgi ātrās palīdzības komandas locekļii

Likums ir papildināts ar jauniem terminiem, piemēram, tagad noteikts, kas ir "neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde" (1.panta papildinājums ar 28.punktu).

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole skaidro, ka ātrās palīdzības brigādes definēšanas viens no iemesliem bija nepieciešamība ātrās palīdzības brigādes sastāvā iekļaut arī automašīnu šoferus, tādējādi tāpat kā pārējiem tās locekļiem noteikt tiesības strādāt pagarinātās darba stundas un saņemt par to papildu samaksu.

Novērstas vairākas likuma nepilnības

Grozījumi Ārstniecības likumā ir precizējuši terminus un novērsuši dažu likuma pantu nepilnības. Piemēram, izmaiņas ir veiktas 26.pantā, kurā līdz šim nesaskaņa bija starp panta pirmo un trešo daļu.

Pirms grozījumiem 26.panta pirmā daļa noteica, ka, lai patstāvīgi nodarbotos ar ārstniecību attiecīgajā profesijā, ārstniecības personas sertifikāts nav nepieciešams – tas nozīmē, ka nav nepieciešama sertifikāta izsniegšana profesijā. Savukārt šā paša panta trešajā daļā bija teikts, ka ārstniecības sertifikātu var izsniegt ne tikai specialitātē, bet arī profesijā.

"Visi sertificētie masieri turpmāk tiks uzskatīti par ārstniecības personām."

Tagad likuma 26.panta trešā daļa paredz, ka tiesības pretendēt uz ārstniecības sertifikātu ir tām personām, kuras ir apguvušas izglītības programmu, kas atbilst prasībām, kuras nepieciešamas konkrētās specialitātes iegūšanā. Savukārt tiesības uz ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu ir personām, kas apguvušas attiecīgās ārstniecības un diagnostiskās metodes tālākizglītības programmu.

Sertifikāts, ko izsniedz  Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Ārstu biedrība vai Latvijas Māsu asociācija, apliecina ārstējošās personas profesionālo sagatavotību un  norāda, ka ārstniecības persona papildus kompetencei ārstniecībā ir tiesīga patstāvīgi lietot sertifikātā norādīto ārstniecisko vai diagnostisko metodi. Tas nozīmē, ka sertifikātu ir iespējams iegūt, lai līdztekus ārstniecībai būtu tiesības patstāvīgi piemērot sertifikātā norādīto ārstniecisko vai diagnostisko metodi.

Līdz veiktajiem grozījumiem likumā valdīja pretruna starp likumā doto terminu skaidrojumu un 29.panta piekto daļu. Terminu skaidrojumā ārstniecības atbalsta persona (laboratorijas speciālists, logopēds, psihoterapeits, zobu tehniķis u.c.) bija definēta kā persona, kas nav tiesīga iesaistīties ārstiecībā, lai gan šīs personas ir tieši iesaistītas veselības aprūpes procesa nodrošināšanā.

Savukārt likuma 29.panta piektā daļa sniedza pilnvaras Ministru kabinetam (MK) noteikt atbalsta personas kompetenci ārstniecībā, radot pretrunu ar likumu - noteikt kompetenci ārstniecībā tādai personai, kura nav tiesīga ar ārstniecību nodarboties.

Tagad 29.panta piektā daļa nosaka, ka "ārstniecības atbalsta personu kompetenci veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, kā arī šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets". Ar šo grozījumu MK turpmāk noteiks atbalsta ārstniecības kompetenci veselības aprūpes procesā, nevis ārstniecībā.

11pantu, paredzot, ka "ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā".

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU