Nākamajā studiju gadā augstskolās būs gan budžeta vietas, gan stipendijas

Budžeta vietu skaitu nesamazinās

Saskaņā ar Augstskolu likuma 52.pantuu valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā. Savukārt kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis skaidro, ka nākamajā studiju gadā paredzēts ap 30 500 augstskolu budžeta vietu, saglabājot iepriekšējā gada līmeni. Tā kā arī šajā gadā par prioritārām ir uzskatāmas inženierzinātnes, dabas zinātnes, veselības aizsardzība, vides zinātne un lauksaimniecība, tad šajās programmās budžeta vietu skaits būtiski nemainīsies.

A.Melnis norāda, ka šajās programmās pēdējos gados jau tāpat ir salīdzinoši vairāk budžeta vietu nekā, piemēram, humanitārajās studiju programmās. IZM pārstāvis atzīst, ka zināma budžeta vietu pārdale notiks, bet tā saistīta ar jaunizveidotajām studiju programmām.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Informācijas centra korespondente Egita Kancāne stāsta, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, šovasar budžeta vietu skaits jaunu studentu uzņemšanai ir palielināts. Tikai pamatstudiju programmās vien jaunajiem studentiem būs 2153 budžeta vietas.

Pērn RTU pamatstudijām budžeta vietās kopumā tika uzņemti 1950 studenti. E.Kancāne uzsver, ka ir padomāts arī par tiem, kas par savām studijām maksā, un ieviesta elastīga maksāšanas kārtība.

RPIVA Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Gundega Rugāja norāda, ka budžeta vietu skaitu precizēs šī studiju gada beigās, taču ir skaidrs, ka tās būs pilna laika klātienes studiju programmās gan pirmsskolas, sākumskolas un vidējās izglītības skolotājiem, gan maģistra programmās studējošiem.

Daugavpils Universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Vilevko atklāj, ka arī šogad, tāpat kā pagājušajā studiju gadā, visās 58 studiju programmās ir plānotas 600 budžeta vietas.

"Par prioritārām ir uzskatāmas inženierzinātnes, dabas zinātnes, veselības aizsardzība, vides zinātne un lauksaimniecība."

Savukārt Liepājas Universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Milberga stāsta, ka valsts finansēto budžeta vietu skaits ir 997 un tas ir nemainīgs jau vairākus gadus.

IZM departamenta direktora vietnieks A.Melnis skaidro, ka no valsts līdzekļiem tiek finansētas arī 40 budžeta vietas privātajās augstskolās. Tās ir Biznesa augstskola "Turība", Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola. A.Melnis uzsver, ka IZM labprāt palielinātu budžeta vietu skaitu privātajās augstskolās un tas notiks, tiklīdz uzlabosies finansiālā situācija.

Biznesa augstskolas "Turība" rektors Antons Kiščenko stāsta, ka augstskolas studenti var izmantot 135 budžeta vietas, kas sadalās valsts finansētajās un augstskolas finansētajās budžeta vietās. Plānoto budžeta vietu skaits saglabāsies nemainīgs arī nākamajā studiju gadā.

Sekmīgie studenti var pretendēt uz stipendiju

Kārtību, kādā stipendiju saņem augstākās izglītības programmās studējošie, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" (un MK noteikumi Nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām""). Uz stipendiju konkursa kārtībā var pretendēt valsts finansētajās studiju vietās studējošie, kuri sekmīgi noteiktajā termiņā nokārto nepieciešamos pārbaudījumus un pilnībā iegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.

Stipendijas apmērs bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā ir 70 latu mēnesī; doktora studiju programmas studentam: studiju programmas apguvei - 80 latu mēnesī, zinātniskā grāda ieguvei - 60 latu mēnesī.

G.Rugāja stāsta, ka RPIVA valsts budžeta stipendiju saņem sekmīgākie studenti, tā tiek piešķirta uz semestri, un kopš 2011.gada septembra stājies spēkā rotācijas princips, kuru īsteno reizi gadā.

E.Kancāne norāda: RTU sekmīgie valsts budžeta vietās studējošie var saņemt ikmēneša, vienreizējo vai paaugstināto stipendiju. Turklāt RTU studentiem ir iespēja iegūt arī citas stipendijas, piemēram, vienreizējo stipendiju par ieguldījumu RTU attīstībā, aktīvu darbību sporta, kultūras, sabiedriskajās organizācijās, stipendijas apmaiņas programmu ietvaros, kā arī ES fondu, uzņēmēju un dažādu citu fondu stipendijas, kuru saņemšanas kritērijus nosaka paši stipendiju piešķīrēji.

Daugavpils Universitātes studējošajiem paralēli valsts stipendijām ir iespējas saņemt arī Daugavpils pašvaldības stipendiju. Lai uz to pretendētu, studējošā vidējā atzīme nedrīkst būt zemāka par astoņām ballēm, studentam jābūt deklarētam Daugavpils pilsētas teritorijā, un viņš nevar būt valsts stipendijas saņēmējs.

Savukārt K.Milberga stāsta, ka Liepājas Universitātes studentiem ir pieejama ne tikai valsts stipendija, bet arī Studentu padomes vienreizējās sociālās palīdzības stipendija līdz 50 latiem mēnesī un Senāta stipendija 100 lati mēnesī.

A.Melnis informē, ka valsts piešķirtās stipendijas pašlaik saņem ap 4000 studentu visās Latvijas augstskolās. IZM rīcībā nav precīzu ziņu par to, cik daudz un kādas stipendijas no saviem resursiem studentiem piešķir privātās augstskolas, taču ir zināms, ka šāda iespēja pastāv teju katrā privātajā mācību iestādē.

Piemēram, Biznesa augstskolā "Turība" reflektanti var pretendēt uz 326 stipendijām. Augstskolas rektors A.Kiščenko skaidro: augstskolas finansētā stipendija ir 400 latu gadā, un tā var tikt piešķirta arī kā studiju maksas atlaide.

Der zināt. MK noteikumu Nr.740 11.pants paredz: ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kas pretendē uz valsts stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, stipendiju vispirms piešķir invalīdam; bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; studējošajam, kura ģimenei piešķirts trūcīgas ģimenes statuss; studējošajam no daudzbērnu ģimenes vai arī studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.

18.pantā ir noteikts, ka augstākās izglītības iestāde semestra laikā var atcelt lēmumu par stipendijas piešķiršanu, ja tā konstatē, ka persona, kurai piešķirta stipendija, sniegusi nepatiesu informāciju, nepilda studiju plānā paredzētās akadēmiskās saistības vai pārkāpj izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus.

Studiju programmu vairāk – studējošo mazāk

IZM pārstāvis A.Melnis informē, ka šajā gadā Latvijas augstākajās mācību iestādēs ir 97 tūkstoši studējošo. Pēc IZM prognozēm, nākamajā studiju gadā studentu skaits samazināsies par 5% un būs 90 līdz 92 tūkstoši. Savukārt pirmajā kursā uzņemšana saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, un provizoriski studiju gaitas augstskolās uzsāks apmēram 25 tūkstoši studentu.

A.Melnis norāda, ka kopējais studējošo skaits sarūk tādēļ, ka ir samazinājies nepilna laika un maksas studiju programmā studējošo skaits. Tas saistāms ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. IZM speciālists stāsta, ka studijas pabeidz vien 65% no tiem, kas sākuši mācīties, bet visvairāk studijas pamet pirmajā kursā.

A.Melnis norāda, ka ik gadu palielinās veselības aizsardzības programmās studējošo skaits, un IZM prognozē, ka arī nākamajā gadā šajās programmās būs pieaugums, ko gan lielā mērā veicina ārzemju studentu interese.

"Kārtību, kādā stipendiju saņem augstākās izglītības programmās studējošie, nosaka Ministru kabineta noteikumi."

A.Melnis atzīst, ka pagaidām nepalielinās studēt gribētāju skaits par prioritārām uzskatītajās programmās.

Kā vēsta Nacionālā izglītības iespēju datubāze www.niid.lv, 2012./2013. studiju gadā augstskolas un koledžas piedāvā iestāties 21 jaunā studiju programmā. Pirmo reizi jaunajās programmās uzņemšana notiks sešās 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās, bakalaura līmenī piedāvā deviņas programmas, maģistratūrā sešas, bet doktorantūrā – vienu jaunu programmu.

A.Melnis norāda, ka nākusi klāt arī jauna mācību iestāde - Novikontas Jūras koledža, kura piedāvā divas jūrniecības programmas: kuģa vadītājs un kuģa mehāniķis.

Augstskolu pārstāvji atzīst, ka ne tikai jaunas studiju programmas ir studentu ieguvums, bet arī jaunu iespēju radīšana praktisko iemaņu iegūšanai, kā to plāno, piemēram, augstskola "Turība", izveidojot Tūrisma pētniecības centru, vai Liepājas Universitāte, kur bakalaura programmā studējošie loģistikas vadību pēc pirmā studiju gada var turpināt mācīties Bredas universitātē Nīderlandē.

Svarīgākais, kas jāņem vērā studentiem

• Kopējais valsts budžeta vietu skaits augstskolās jaunajā studiju gadā būs iepriekšējā gada līmenī.
• Augstskolas studentiem piešķir gan valsts, gan arī citu finansēšanas avotu stipendijas.
• Valsts stipendiju piešķiršanas kārtību reglamentē MK "Noteikumi par stipendijām", savukārt par citu stipendiju piešķiršanas nosacījumiem jāinteresējas katrā konkrētajā augstskolā.