Dzīvnieku pārvadāšana sabiedriskajā transportā

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums definē, ka sabiedriskie transportlīdzekļi ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi, kuri paredzēti, pielāgoti un aprīkoti noteikta pasažieru skaita pārvadāšanai. Likums precizē, ka sabiedriskie transportlīdzekļi ir autobuss, tramvajs, trolejbuss un vilciens.

Dzīvnieku pārvadāšanu sabiedriskajā transportā Latvijā reglamentē 2007.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.843 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība". Šie noteikumi nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, tai skaitā arī rokas bagāžas un dzīvnieku pārvadāšanas kārtību sabiedriskā transporta iekšzemes maršrutos Latvijas teritorijā.

Savukārt pilsētas nozīmes maršrutos pašvaldībām ir tiesības savā administratīvajā teritorijā izdod saistošos noteikumus par bagāžas un dzīvnieku pārvadāšanas kārtību konkrētajā administratīvajā teritorijā, bet tie nedrīkst būt pretrunā ar minētajiem MK noteikumiem. Izdodot saistošos noteikumus, pašvaldība ar tiem var noteikt maksu par dzīvnieku un bagāžas pārvadāšanu, precīzi nosaukt, kurus dzīvniekus ir atļauts pārvadāt, un citus nosacījumus. 

Drīkst vest gan kaķus, gan suņus

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.843 sabiedriskajā transportlīdzeklī atļauts pārvadāt suņus, kaķus, dekoratīvos putnus, mājputnu vai dekoratīvo dzīvnieku mazuļus. Kā skaidro Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Autosatiksmes nodaļas vecākā referente Iveta Girucka, dekoratīvie dzīvnieki šo MK noteikumi izpratnē ir Dzīvnieku aizsardzības likumā definētie mājas (istabas) dzīvnieki, kurus cilvēks tur savam priekam. Tātad uz tiem var attiecināt gan kāmīšus, gan jūrascūciņas, gan dekoratīvās žurkas utt.

Tos dzīvniekus, kas nav ietverti MK noteikumos, sabiedriskajā transportā pārvadāt nedrīkst. Tas nozīmē, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī nedrīkst kāpt, piemēram, ar jēriņu vai ruksi un arī vilcienā nedrīkst vest mazu kumeliņu, lai arī viņam tur vietas pietiktu. Tas tādēļ, ka šie dzīvnieki atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam nav ne suņi, ne kaķi vai mājas (istabas) dzīvnieki, bet gan lauksaimniecības dzīvnieki, kurus audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos. Pie šīs grupas pieder arī ierobežotā platībā turēti savvaļas sugas dzīvnieki un ar ģenētiskās modifikācijas metodēm iegūti dzīvnieki.

Dzīvnieks nedrīkst traucēt citus pasažierus

Ministru kabineta noteikumi Nr.1079 "Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi" paredz, ka, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus sabiedriskajā transportlīdzeklī, sunim uzliek uzpurni, tur pavadā vai ievieto piemērotā somā, konteinerā vai būrī, bet citus mājas (istabas) dzīvniekus ievieto piemērotās somās, konteineros vai būros.

Līdzīgi arī MK noteikumi "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība" paredz, ka dzīvnieki pārvadājami krātiņā, kastē vai citā dzīvnieka pārvadāšanai piemērotā veidā.

"Vienā vilciena vagonā drīkst pārvadāt ne vairāk kā desmit suņus."

Satiksmes ministrijas speciāliste I.Girucka norāda, ka piemērots dzīvnieku pārvadāšanas veids ir tāds, kas nodrošina, lai dzīvnieks sabiedriskajā transportā netraucētu citus pasažierus. Sadzīves situācijas gan var būt dažādas, un ne vienmēr pasažieris ir spējīgs gādāt, lai viņa vedums netraucētu citus. Piemēram, kastē no tirgus vedot 20 cālēnus, diez vai izdosies panākt, lai tie sēž klusu. I.Girucka skaidro: "Šādas situācijas noteikti ir izvērtējamas atsevišķi, ņemot vērā konkrētos apstākļus, jo ar MK noteikumiem nevar noteikt katra konkrēta dzīvnieka pārvadāšanas kārtību un veidu. Pilsētā diez vai kāds vedīs cālēnus, savukārt laukos pret to čiepstēšanu cilvēki būs daudz iecietīgāki."

Sunim sēdvieta nav paredzēta

Suni sabiedriskajā transportlīdzeklī pārvadā, turot to īsā pavadā. MK noteikumi paredz, ka sunim jābūt uzpurnim un pie kaklasiksnas piestiprinātam žetonam. Vēl pasažierim, kurš pārvadā suni, jābūt līdzi suņa vakcinācijas apliecībai. Jāievēro, ka noteikumi aizliedz pārvadāt suni uz sēdekļa. Turklāt akciju sabiedrības "Pasažieru vilciens" Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos teikts, ka vienā vilciena vagonā drīkst pārvadāt ne vairāk kā desmit suņus, bet vienā sēdvietu nodalījumā drīkst atrasties ne vairāk kā divi suņi viena saimnieka pavadībā. 

"Izstrādājot Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtības noteikumus, nebija aktuāls jautājums par šo mazo šķirnes sunīšu pārvadāšanu, jo to skaits bija visai neliels un sabiedrībai neievērojams. Teorētiski, atbilstoši noteikumiem, arī šiem suņiem, ja tie nav ievietoti būrī vai somā, vajadzētu būt uzpurnim, tomēr, kā jau iepriekš minēju, katrs gadījums ir izvērtējams atbilstoši esošajai situācijai. Līdz šim savā darba praksē neesmu dzirdējusi gadījumus, kad kādam pasažierim būtu radies konflikts ar sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāju tikai tādēļ, ka mazam sunītim nav uzpurņa," stāsta I.Girucka.

"Bez maksas visā Latvijā jebkurā transportlīdzeklī drīkst pārvadāt suni, kas ir neredzīgas vai vājredzīgas personas pavadonis."

Viņa piekrīt, ka izmaiņas būtu vajadzīgas arī noteikumu sadaļā par žetonu pie suņa kaklasiksnas, jo noteikumi nepaskaidro, kas tas īsti ir par žetonu – apliecinājums par suņa reģistrāciju vai kulons ar dzīvnieka vārdu un saimnieka kontaktiem. "Vienlaikus ar citām izmaiņām MK noteikumos tiks precizēta šī norma. Par šīs suņa pārvadāšanas prasības - žetona pie suņa kaklasiksnas – atcelšanu tiks informēti visu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji," prognozē I.Girucka. Savukārt noteikumu sadaļa par to, ka sunim jābūt īsā pavadā un saimniekam jābūt līdzi suņa vakcinācijas apliecībai, jau tagad attiecas gan uz lieliem, gan pavisam maziņiem suņiem.

Biļete jāpērk katram dzīvniekam

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtības noteikumi paredz, ka par dzīvnieka vai vairāku dzīvnieku pārvadāšanu, kuri ir ievietoti krātiņā, kastē vai tiek pārvadāti citā dzīvnieku pārvadāšanai piemērotā veidā, maksā kā par vienu bagāžas vienību.

"Dzīvnieks tomēr nav tas pats, kas rokassomiņa vai iepirkumu tīkls – tas ir īpašs pasažieris vai bagāža, un atbilstoši MK noteikumiem par viņa pārvadāšanu jāmaksā neatkarīgi no tā, cik liels šis braucējs ir. Jā, arī par mazu sunīti jāmaksā kā par vienu bagāžas vienību, un arī par kāmīti būrī jāmaksā kā par vienu bagāžas vienību, lai arī saimnieks to tur klēpī," skaidro I.Girucka.

Bez maksas visā Latvijā jebkurā sabiedriskajā transportlīdzeklī drīkst pārvadāt suni, kas ir neredzīgas vai vājredzīgas personas pavadonis, bet tad pasažierim jāvar uzrādīt attiecīgo invaliditāti apliecinošs dokuments.

Rīgā par dzīvnieku būrī vai somā nav jāmaksā

Kā jau minēts iepriekš, pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, kas regulē dzīvnieku pārvadāšanu pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta maršrutos.

Tā, piemēram, Jēkabpils sabiedriskā transporta (autobuss) lietošanas noteikumi paredz, ka vienreizējā braukšanas biļete jāiegādājas tikai par suņa pārvadāšanu, izņemot gadījumus, ja suns tiek pārvadāts piemērotā somā, kastē vai citā dzīvnieku pārvadāšanai atbilstošā veidā kā rokas bagāža vai kā vājredzīgā pavadonis (pasažierim uzrādot attiecīgu dokumentu). Arī kaķiem un citiem maziem dzīvniekiem, kas pārvadājami krātiņā vai citā atbilstošā veidā saskaņā ar vispārējiem bagāžas pārvadāšanas noteikumiem biļete Jēkabpils vietējos maršrutos nav jāpērk.

Arī Rīgas dome ir izdevusi savus saistošos noteikumus Nr.165 "Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu", kas stājās spēkā 2012.gada 7.martā un nosaka sabiedriskā transporta (tramvajs, trolejbuss un autobuss) lietošanas kārtību Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā. Tajos ietverts arī regulējums dzīvnieku pārvadāšanai.

"Vienreizējā braukšanas biļete Rīgā sunim maksā 70 santīmus, un tā iegādājama pie transportlīdzekļa vadītāja."

Rīgas sabiedriskajā transportlīdzeklī atļauts pārvadāt mājas (istabas) dzīvniekus, ja tos pārvadā piemērotā somā, konteinerā vai būrī kā rokas bagāžu. Kā skaidro "Rīgas Satiksmes" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča, ja kaķēns, piemēram, ir paņemts klēpī, tad šāds pārvadāšanas veids tomēr neatbilst noteikumiem un kontrolierim ir tiesības palūgt pasažierim no transportlīdzekļa izkāpt. Dzīvnieciņam jābūt drošā vietā – tādā, kur viņš var godam pavadīt braucienu, nenokļūstot pie citiem pasažieriem.

Rīgas sabiedriskajā transportā mazo dzīvnieciņu pārvadātājiem ir atvieglotāki noteikumi. B.Bartaševiča skaidro: "Dzīvniekiem, kas sēž rokas bagāžas izmēra būrītī, somā vai konteinerā, biļete Rīgas sabiedriskajā transportā nav jāpērk." Tātad – biļete te nav jāpērk ne pelītei, ne sunim, kas atrodas somā, būrī vai konteinerā.

Rīgas sabiedriskajā transportā par suni pavadā – 70 santīmi

Rīgas sabiedriskajā transportā pārvadājot suni, kas neatrodas speciālā somā vai būrī, jāievēro virkne noteikumu: sunim jābūt pavadā, ar uzpurni un vakcinētam. Noteikumos teikts: "Iegādājoties vienreizējo dzīvnieka pārvadāšanas biļeti, sabiedriskajā transportlīdzeklī atļauts pārvadāt suni, turot to īsā pavadā un ievērojot normatīvo aktu nosacījumus par suņa pārvadāšanu sabiedriskajā transportlīdzeklī." Vienreizējā braukšanas biļete Rīgā sunim maksā 70 santīmus, un tā iegādājama pie transportlīdzekļa vadītāja.  B.Bartaševiča aicina mazo suņu saimniekus, izmantojot Rīgas sabiedrisko transportu, savus četrkājainos draugus tomēr ievietot speciālās somās vai būros, lai izvairītos no pārpratumiem ar biļešu kontrolieriem.

Daži suņi, arī pavadā un ar uzpurni, Rīgas sabiedriskajā transportā drīkst braukt bez maksas. Persona ar redzes invaliditāti, uzrādot šo statusu apliecinošu dokumentu, ir tiesīga bez maksas pārvadāt suni, kas ir šīs personas pavadonis. Arī valsts vai pašvaldības policijas darbinieks formas tērpā, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesīgs pārvadāt dienesta suni bez maksas.

Tomēr ir transportlīdzekļi, kuros suns pavadā braukt nedrīkst. Noteikumi paredz, ka Rīgas satiksmes transportā suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportlīdzeklī, kurā ir ne vairāk kā 16 pasažieru sēdvietas, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja suns tiek pārvadāts piemērotā somā, konteinerā vai būrī kā rokas bagāža.

Vēl Rīgas noteikumi paredz, ka pasažierim aizliegts pārvadāt vairāk par diviem suņiem pavadā, kā arī ar infekcijas slimībām slimus vai nevakcinētus mājas (istabas) dzīvniekus. "Ja kontrolieris redzēs, ka transportlīdzeklī brauc pasažieris ar acīmredzami slimu suni (nomestu spalvu, nosiekalojies) un viņam nebūs arī dzīvnieka vakcinācijas apliecības – pasažierim transportlīdzeklis būs jāatstāj," skaidro B.Bartaševiča.