SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. decembrī, 2011
Lasīšanai: 10 minūtes
1
8
1
8

Par darbinieku ēdināšanu, dāvanām un nodokļiem

Darbiniekus var apdāvināt. Kāds uzņēmējs to spēj veikt ļoti dāsni, cits – pieticīgāk. Viens no galvenajiem nodokļu normatīvo aktu nosacījumiem - nodokļu maksātājs savu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par summām, kuru izmaksāšana nav ekonomiski saistīta ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Darba devēji līdztekus algai nereti saviem darbiniekiem vēlas piešķirt arī papildu labumus. Svētku laikā tās ir dāvanas, ikdienas darba ritumā arī cita veida pretimnākšana. Darba devēja atbalsts nav liegts, taču normatīvajos aktos ir noteikts, kādos gadījumos par vienu vai otru labumu darbiniekam, viņa ģimenes locekļiem ir jāmaksā nodokļi; kādos gadījumos ar koeficientu 1,5 palielināms uzņēmumu ienākuma nodokļa apliekamais ienākums.

Ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis

Ievērojot Ministru kabineta 31.03.1998. noteikumu Nr.112  "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis" 2.punktu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā, izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Minēto MK noteikumu 3.punkts noteic, ka ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir šādi

  1. darba samaksa vai cita atlīdzība, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksa un atvaļinājuma pabalsts, komisijas nauda, prēmijas, pabalsti, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzētā atlīdzība; 
  1. atlaišanas pabalsts un citi maksājumi, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā; 
  1. darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam; 
  1. darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu: 

4.1. labums, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu; 

4.2. darba devēja apmaksāti izdevumi, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu; 

4.3. labums, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs); 

5. jebkuri tiešie vai netiešie darba devēja pabalsti un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumi, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs; 

6. citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas nav minēti šo noteikumu 4.punktā.

Labums, ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Tādējādi, ja darba devējs darbiniekiem nodrošina pusdienas un šos maksājumus var personificēt par katru cilvēku, tad ēdināšanas pakalpojumu uzskata par darbinieka gūto labumu, no kura aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Grāmatvedībā šos izdevumus uzrāda pie personāla izdevumiem.

To pašu piemēro darbinieku vai viņu ģimenes locekļu dāvanām. Ja darba devējs gada nogalē rīko darbiniekiem svētku pasākumu, tad tos grāmato pie nesaimnieciskajiem izdevumiem un palielina uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apliekamo ienākumu par koeficientu 1,5. Ja darbinieki saņem dāvanas, tad tās apliek ar VSAOI un IIN. Par darbinieku bērniem paredzētajām dāvanām VSAOI un IIN ietur no darbinieka darba algas.

"Ar algas nodokli apliek darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam."

Ja dāvanu dāvina svešai personai, tad to grāmatvedībā var grāmatot kā nesaimnieciskos izdevumus un palielināt UIN apliekamo ienākumu par koeficientu 1,5 vai iegrāmatot pie citiem izdevumiem fiziskām personām un ieturēt no dāvanas IIN (VSAOI ieturēt nevar, jo dāvanu neizmaksā darbiniekam).

Apliekamā ienākuma palielināšana

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — apliekamais ienākums saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu ir sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5.

Koeficientu 1,5 nepiemēro ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.1 pantā minētajām institūcijām un par kurām ziedotājs piemēro šā likuma 20.1 pantā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. 

"Koeficientu 1,5 nepiemēro ziedojumu summām."

Šī likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. 

Ievērojot Ministru kabineta 04.07.2006. noteikumu Nr.556  "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 38.punktu, par likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajiem izdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un kurus nevar sadalīt personāli nodokļu maksātāja darbiniekiem, palielina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu (nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma palielināšanas piemēri likuma 5.panta pirmās daļas piemērošanai – šo noteikumu 5.pielikumā).

5.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.556.

Likuma 5.panta pirmās daļas piemērošanas piemēri

  1. SIA "ACO" rīko sporta spēles saviem darbiniekiem, sporta spēļu rīkošanas izdevumi ir 2020 latu. Minētos izdevumus nevar saistīt ar SIA "ACO" saimniecisko darbību un tos nevar sadalīt personāli. SIA "ACO", aprēķinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, palielina apliekamo ienākumu par sporta spēļu rīkošanas izdevumiem 2020 latiem.
  2. SIA "ACO" ziemassvētkos saviem darbiniekiem dāvina teātra biļetes kopsummā par 500 latiem. Minētās dāvanas sadala katram darbiniekam, līdz ar to, ka minēto summu var sadalīt personāli, tad katra darbinieka daļu apliek ar valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet par minētajām izmaksām nepalielina SIA "ACO" apliekamo ienākumu.

Šo noteikumu 44.punkts skaidro: piemērojot likuma 5.panta trešo daļu, nodokļu maksātājam piederošie vai maksātāja lietošanā esošie dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi nav nodokļu maksātāja komercdarbība.

"IIN un UIN veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu."

Nodokļu maksātājs savu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par minētajām summām, kā arī citām summām, kuru izmaksāšana nav ekonomiski saistīta ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.

Ja darbiniekiem apmaksāta ēdināšana un šos izdevumus nevar sadalīt personāli, tad no ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja saņemtie rēķini grāmatvedībā jāgrāmato pie nesaimnieciskajiem izdevumiem, par kuriem, sastādot UIN deklarāciju, būs jāpalielina apliekamais ienākums par koeficientu 1,5.

Ja darba devēja uzņēmums uztur uzņēmumā ēdnīcu darbinieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, tad izmaksas, kas saistītas ar ēdnīcas uzturēšanu, uzskata par sociālās infrastruktūras objektu un par šīm izmaksām palielina apliekamo ienākumu par 1,5 koeficientu.

Lai nerastos domstarpības ienākuma nodokļa jautājumos (nereti nodokļu administrācija un nodokļu maksātājs nesaimnieciskās izmaksas apliek ar ienākuma nodokļiem divas reizes – kā ar IIN  apliekamo objektu un papildus vēl kā ar UIN apliekamo objektu), likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir stingri noteikts:

 

4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma

  1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.
  2. Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
  3. Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
  4. Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU