Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, jautāts, vai, izskatot un koriģējot daudzos priekšlikumus likumprojektos, komisija nav pārkāpusi budžeta konsolidācijas ietvaru, sacīja, ka ir ievērots koalīcijā un valdībā lemtais.
Budžeta pakete ir sagatavota saspringtā laika režīmā. Nepanākot kompromisus, no paketes vairāki likumprojekti tika izslēgti. Komisijas vadītājs skaidroja, ka šie jautājumi ir atrisināti un otrajam lasījumam sagatavotais konsolidācijas apjoms palicis noteiktajā līmenī.
J.Reirs, kurš Budžeta komisiju vadīja arī iepriekšējā Saeimā, tātad virzīja arī 2011.gada budžeta paketes saskaņošanu komisijā, atzina, ka šogad uzdevums bijis salīdzinoši vieglāks. Šoreiz likumprojektu ir ievērojami mazāk – trīs desmiti (pērn bija jāpieņem simts). Turklāt pērn izdevumu samazinājumi bija ievērojami smagāki, tie un nodokļu paaugstinājums skāra ļoti daudzus iedzīvotājus, kā piemēru minot pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa paaugstināšanu. 2012.gada budžeta likumprojektos nav tādu grozījumu, kas valsts iedzīvotājus skartu ļoti būtiski. Viss ir saglabāts – pensijas, algas, visas izmaksas, kas ir bijušas gan skolotājiem, gan ārstiem, praktiski visās jomās strādājošajiem viss paliek pagājušā gada līmenī, uzsvēra komisijas vadītājs.
Tas nenozīmē, ka opozīcija debatēs neuzturēs šonedēļ Budžeta komisijas divās sēdēs izteiktās prasības. Taču pēdējās dienās klāt nākusī fona informācija (par "Fitch" kredītreitinga samazināšanu Latvijai no pozitīva uz stabilu; Latvijas Bankas brīdinošā prognoze par sagaidāmo iekšzemes kopprodukta pieaugumu tikai viena procenta apmērā, nevis 2,5%, kāds ievērtēts, veidojot budžetu; nemierīgums eiro izredžu prognozēs) ir faktors, kas liegs izvēles iespējas atbalstīt jebkādus priekšlikumus, kas palielinātu izdevumus. Vai tas būtu nākamgad, vai arī tālākā nākotnē.
Likumprojektu izskatīšanā Budžeta komisijā Saeimas Juridiskais birojs vairākkārt izteica iebildumus par normām, kas tieši neietekmē 2012.gada budžetu, norādot uz riskiem šādas normas apstrīdēt Satversmes tiesā.
Budžeta likumprojektu paketē kā vienmēr nozīmīgs ir sociālo likumu bloks. Taču nākamajā gadā nav paredzami samazinājumi, bet grozījumi attieksies lielā mērā uz to, lai sakārtotu sociālās apdrošināšanas situācijas, iespējami samazinātu "aplokšņu algas", arī pabalstu nepamatotu saņemšanu, kā arī stimulētu atgriešanos darba tirgū. Atsevišķas normas koriģētas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, tostarp, lai algas nākamgad nesamazinātos, taču arī lai nekontrolējami nepieaugtu pēc tam.
Vairākos likumos grozījumi attiecas uz uzņēmējdarbības vidi, tostarp Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Nodokļa likmes paaugstinātas tikai azartspēlēm.
Papildinājumi nākamgad būs arī nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanā un administrēšanā, par ko arī Budžeta komisijā bija visilgstošākās diskusijas, secinot, ka nekustamo īpašumu jomā valstī vēl ir daudz nesakārtotu jautājumu un nevienlīdzīga attieksme, piemēram, saistībā ar atlaidēm valstij par tās īpašumiem.
Pret algām "aploksnē" un par lielāku atbildību
Budžeta komisija atbalstījusi Labklājības ministrijas izstrādātos četrus likumprojektus.
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz paplašināt sociāli apdrošināmo personu loku, piemēram, apdrošināmi būs algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītie.
Arī šajā likumā domāts papildināt un konkretizēt nodokļu maksātāja atbildību, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienestam, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesības precizēt darba devēja aprēķinātos darba ņēmēja darba ienākumus, tos nosakot uz aprēķinu pamata saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju par darba devēja ienākumiem, no kuriem bija iespējams veikt lielāku samaksu darbiniekiem, nekā norādīts grāmatvedības uzskaitē, taču darba devējs nenodrošina pierādījumus minēto darba ienākumu pamatotības aprēķinam.
"Precizēs darba devēja atbildību."
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ka pašvaldības sociālajam dienestam būs tiesības darbspējīgos cilvēkus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, iesaistīt dažādos darbos. Izņēmums ir invaliditātes, vecuma pensijas saņēmēji, sievietes grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un vēl citi gadījumi, uz kuriem jaunās prasības neattieksies. Likumprojekts ir papildināts ar nosacījumu, ka pašvaldību sociālais dienests nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu varēs atgūt.
Ar grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" papildināti nosacījumi vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai.
Likumprojektā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteiktas tiesības uz vecāku pabalstu arī gadījumā, ja darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai bērna kopšanas atvaļinājuma vai šādā atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas izmaksājis piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību.
Atbalsts uzņēmējdarbībai, ne nodokļu optimizācijai
Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiks noteikts vēl viens kritērijs nodokļa atlaidei par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, proti, atlaide pienāksies, ja nodokļa maksātājs atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 5 miljonus latus un kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa tiks ieguldīta triju gadu laikā, sākot no dienas, kurā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstu.
Vairāki grozījumi būs līdz šim visvienkāršākajā - Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Daļa normu koriģētas, lai novērstu gadījumus, kad mazajiem uzņēmējiem paredzēto nodokli izmanto nodokļu optimizācijai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā tiks konkretizēta darba devēja (ienākumu izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu.
Akcīze – lielāka azartspēlēm, mazāki limiti pārrobežu privātbiznesam
Ar grozījumiem likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" par 15% paaugstinātas likmes atsevišķās pozīcijās – par ruleti (cilindriskās spēles) un kāršu un kauliņu spēli, videospēlēm un mehāniskiem automātiem.
Akcīzes likuma grozījumos visvairāk iebildumu opozīcija izteica pret jauno regulējumu pār robežu bez nodokļa pārvietojamajām akcīzes precēm, kas smagajā bezdarba situācijā visvairāk ietekmēšot Latgales iedzīvotājus Krievijas pierobežā.
Pašreiz likums nosaka, ka akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu, ja tā nenotiek regulāri (ne biežāk kā vienu reizi dienā) un akcīzes preces paredzētas fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai. Likuma norma jaunajā redakcijā paredz, ka akcīzes preču ievešanu, tajā skaitā ar sauszemes bezsliežu transportlīdzekli, kas nav komerciāls transportlīdzeklis, neuzskata par komerciālu, ja tā nenotiek regulāri (ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās) un akcīzes preces paredzētas fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai.
Nekustamā īpašuma nodokļa virziens – vairāk teikšanas pašvaldībām
Nekustamā īpašuma nodokļa grozījumi vairāk vai mazāk ietekmēs mājsaimniecības, kurās ir par 25 kvadrātmetriem lielākas palīgēkas. Turpmāk tādas būves tiks apliktas ar nodokli (0,2% likmi). Ja sētā ir vairākas nelielas palīgēkas, tām nodoklis netiks piemērots, jo kvadratūru kopā neskaitīs; ja viena, bet lielāka par 25 m2, būs jāmaksā nodoklis. Pašvaldības varēs lemt arī par palīgēku lielāku platību neaplikšanu ar šo nodokli (nodokļi nonāks pašvaldības budžetā).
Grozījumi paredz, ka ar nodokli apliekamas arī inženierbūves – laukumi, kas tiek izmantoti kā maksas autostāvvietas. Par to saistošajos noteikumos lems pašvaldības.
"Pašvaldībām būs vairāk tiesību lemt par savu nodokli."
Arī vairāku citu likuma normu piemērošanā svarīgi būs pašvaldības lēmumi, turklāt konceptuāli paredzēts, ka tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 2013.gada būs pašvaldībām.
Budžeta likumprojektu paketē ir arī virkne normatīvo aktu citās jomās – izglītībā, lauksaimniecībā, ceļu un pasažieru finansējuma regulējumā, administratīvo sodu piemērošanā; ar nākamo gadu dubultota finanšu stabilitātes nodeva (maksā kredītiestādes). Kopumā likumprojektos ir desmitiem grozījumu. Paredzēts, ka likumi stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī, izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ierosinātais spēkā stāšanās laiks ir šā gada 30.decembris.
UZZIŅAI
Valsts budžeta likumprojektam ir divi lasījumi.
Budžeta izskatīšana otrajā, galīgajā lasījumā paredzēta šodien, 15.decembra plenārsēdē.
Saeimas Kārtības rullis (114.pants) nosaka:
(1) Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu, ja
tas apspriests trijos lasījumos, bet šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos
- divos lasījumos un, balsojot par to kopumā, ieguvis klātesošo deputātu
absolūto balsu vairākumu.
(2) Divos lasījumos pieņem:
1) likumprojektus, kas atzīti par steidzamiem;
2) valsts budžeta projektu un grozījumus valsts budžetā;
3) likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu.
