SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. decembrī, 2011
Lasīšanai: 5 minūtes
6
6

Top jauna kārtība PSRS laika augstākās izglītības pielīdzināšanai zinātniskajiem grādiem un kvalifikācijai

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tiem, kas augstskolu beiguši padomju laikos, joprojām nav skaidrs, vai ir iegūta bakalaura vai maģistra kvalifikācija. Jaunie MK noteikumi šajā lietā sniegs lielāku skaidrību.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība".
Jaunie noteikumi nosaka kārtību, kādā grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūti pirms šobrīd spēkā esošā Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināmi Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām un šīs pielīdzināšanas nosacījumus. Minētais regulējums attieksies arī uz PSRS laikā izsniegtajiem diplomiem. Konkrēts noteikumu pieņemšanas un spēkā stāšanās laiks nav vēl zināms.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka personai, kura vēlas pielīdzināt tās iepriekš iegūto augstāko izglītību Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, būs jāiesniedz iesniegums Akadēmiskās informācijas centram (AIC), kurš pieņems lēmumu par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu.

Personai būs jāuzrāda vai iesniegumam jāpievieno iepriekš iegūtās augstākās izglītības dokumentu un sekmju izraksts. Nepieciešamības gadījumā Akadēmiskās informācijas centrs būs tiesīgs pārbaudīt sniegtās informācijas un ziņu atbilstību faktiskajiem apstākļiem, bet jautājuma izlemšanai drīkstēs arī pieaicināt attiecīgo augstskolu, kas piešķīrusi konkrēto grādu vai kvalifikāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, kā arī ekspertus.

"MK noteikumu projekts paredz noteikt, kādam grādam pielīdzināmas kvalifikācijas, kuras piešķīra bijušās PSRS augstākās mācību iestādes par iegūtu augstāko izglītību."

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz noteikt, kādam grādam pielīdzināmas kvalifikācijas, kuras piešķīra bijušās PSRS augstākās mācību iestādes par iegūtu augstāko izglītību, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kurš bija spēkā līdz Latvijas Republikas Izglītības likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā stāšanās brīdim 1991.gada 1.jūlijā.

Jāņem vērā arī tas, ka jau šobrīd pēc analoģijas tiek piemērots Izglītības likuma 11. 1panta ceturtajā daļā noteiktais regulējums par ārvalstu izglītības dokumentu atzīšanu, kurš nosaka, ka lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, pieņem:

  1. studiju turpināšanai – augstskola, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas turpināt studijas. Augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības;
  2. pieņemšanai darbā profesijās, kurās profesionālā darbība vai tai nepieciešamā izglītība nav reglamentēta likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, – darba devējs;
  3. profesionālās darbības veikšanai profesijās, kurās profesionālā darbība vai tai nepieciešamā izglītība ir reglamentēta likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, – šajos likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās institūcijas;
  4. izglītības turpināšanai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē – Izglītības un zinātnes ministrija.

Grozījumi Augstskolu likumā jau nosaka divus galvenos pielīdzināšanas kritērijus: studiju ilgums pilna laika studijās un tiesības, ko attiecīgais diploms deva tajā laikā, kad tika izdots.

Neatkarīgās Latvijas laikā vairākas reizes ir mainījusies grādu un kvalifikāciju struktūra un nosaukumi. Piemēram, 2000.gadā tika ieviesti profesionālās augstākās izglītības grādi. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Latvija iekļaujas Eiropas augstākās izglītības telpā un Latvijas augstākās izglītības grādiem ir jānosaka atbilstība Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai.  Tieši tādēļ, lai novērstu dažādu atzīšanu vai interpretāciju kārtību, tika veikti grozījumi Augstskolu likumā, lai izstrādātu vienotus kritērijus un vienu institūciju, kur strīdu gadījumā persona var vērsties, ja augstskola vai darba devējs apšauba iepriekšējās izglītības atbilstību noteiktajām prasībām.

"MK noteikumus nevarēs uzskatīt par vienotu lēmumu, bet gan par vienotu kārtību, jo AIC katru iesniegumu izskatīs atsevišķi un par katru iesniegumu pieņems atsevišķu lēmumu."

MK noteikumus nevarēs uzskatīt par vienotu lēmumu, bet gan par vienotu kārtību, jo AIC katru iesniegumu izskatīs atsevišķi un par katru iesniegumu pieņems atsevišķu lēmumu.

Katrs diploms ir izdots atbilstoši tā laika normatīvo aktu prasībām, un Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis nav noteikt obligātu iepriekš iegūtās augstākās izglītības dokumentu pārskatīšanu. Noteikumu projekts paredz, ka Akadēmiskās informācijas centrs izskatīs jautājumus par iepriekš iegūto kvalifikāciju pielīdzināšanu tikai tajā gadījumā, ja tiks iesniegts attiecīgs iesniegums. Iecerēts, ka MK noteikumi nodrošinās to, ka personai, kurai ar savu iegūto augstāko izglītību bija piešķirtas noteiktas tiesības, tās tiktu saglabātas arī pie pašreiz Augstskolu likumā tiesiskā regulējuma par grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI