Kas ir laulības līgums jeb laulāto mantisko attiecību līgums?

Ir divu veidu laulības līgumi - laulātie savā starpā nosaka to, vai visa līdz šim brīdim un turpmāk esošā manta būs kopīga un nedalāma (līgums par laulāto mantas kopību), vai arī tiek noteikta katra laulātā atsevišķā manta (līgums par mantas šķirtību). Laulāto līgumiskās mantiskās attiecības nosaka LR Civillikuma 114.–145. pants.

Uzņēmumu reģistra Rīgas reģiona nodaļas Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļas vadītāja valsts notāre Dina Zaķe stāsta: „Laulības līgums tiek noslēgts, lai regulētu laulāto savstarpējās mantiskās attiecības laulības laikā, laulības šķiršanas gadījumos, kad tiek skartas laulāto mantiskās tiesības. Laulātie ar laulības līgumu atceļ likumiskās mantiskās attiecības.

Laulības līguma priekšmets ir līgumisko attiecību režīms – vai nu mantas kopība, vai nu šķirtība. Režīms „atsevišķa manta” nozīmē, ka katrs laulātais vēl pie visas mantas šķirtības nosaka, uzskaitot katrs savu atsevišķo mantu. Vienā līgumā nevar būt dažas laulāto mantas uzskaitītas kā atsevišķas mantas, bet dažas kopīgi. Vienā līgumā nevar noteikt dažādus režīmus.”

Laulības līgumu ir iespējams noslēgt arī pirms laulībām. „Parasti zvērināts notārs laulības līgumā ieraksta, kad ir nodoms salaulāties. To var izdarīt pietiekami laicīgi pirms kāzām. Tomēr pašu līgumu Laulāto mantisko attiecību reģistrā var reģistrēt tikai pēc laulības noslēgšanas,” norāda D. Zaķe.

"Slēdzot laulības līgumu, visbiežāk pamatā ir vēlme sakārtot attiecības ar nekustamajiem īpašumiem."

Civillikuma 115. pants noteic, ka, lai laulības līgumam tiktu piešķirts saistošs spēks pret trešajām personām, to reģistrē Laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu tiek veikts ieraksts arī zemesgrāmatās.

Laulības līguma fakts tiek publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, jo ar līguma noslēgšanu var mainīties, piemēram, īpašumtiesības.

Visbiežāk līgumā tiek minēts nekustamais īpašums

Slēgt/neslēgt laulības līgumu ir cilvēku pašu savstarpējā griba. Laulības līguma pamatā visbiežāk ir vēlme sakārtot attiecības ar nekustamajiem īpašumiem. „Reizēm ir tā, ka netiek atrunāts pilnīgi nekas cits kā tikai nekustamais īpašums. Var arī neuzskaitīt pilnīgi nevienu mantu, tiek noteikts tikai režīms par mantas šķirtību vai mantas kopīgu.

Vēl pastāv arī tendence uzskaitīt sadzīves tehniku - ledusskapjus, datortehniku –, ja tā ir ļoti lielā vērtībā. Agrāk bija tā, ka sadalīja karotes, aizkarus, paklājus un pat četrus metrus garos karoga kātus. Protams, arī mājdzīvniekus,” atklāj Uzņēmuma reģistra pārstāve.

Laulības līguma reģistrācija

Laulības līgumi tiek reģistrēti jau ļoti sen – kopš 90. gadu sākuma. Agrāk tos reģistrēja dzimtsarakstu nodaļās. D. Zaķe atgādina, ka „toreiz nebija kopēja reģistra. Kad izveidoja Laulāto mantisko attiecību reģistru, tad no visām dzimtsarakstu nodaļām pārņēmām datus par viņu reģistrētajiem laulības līgumiem”.

Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļas vadītāja skaidro, kas ir jādara, lai laulības līgums tiktu noslēgts un reģistrēts: „Vai nu pirms laulībām, vai arī tad, kad laulības noslēgtas, pāris iet pie zvērināta notāra, noslēdz laulības līgumu, nosaka laulības līguma režīmu, notārs izskaidro, kādas ir likumiskās sekas, tiesības un pienākumi, kas izriet no laulības līguma.

"Līguma noslēgšanas procedūra aizņem aptuveni divas dienas."

Līgumu var sastādīt arī laulātie vispirms savā starpā, privāti. Taču līgumu noslēgt var, tikai abām pusēm reizē klāt esot pie zvērināta notāra, kur tiek sastādīts notariāls akts. Laulājamos vai laulātos pilnvarotie aizstāt nevar.

Kad laulības līgums ir noslēgts, tas tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā, kur to reģistrē publiskajā reģistrā. Ja līgumu nevēlas reģistrēt, to var arī neiesniegt. Tas nav jādara obligāti, par to nekādas soda sankcijas nepastāv.

Taču, līdzko ir tiesvedība par laulāto mantiskajām attiecībām, tad kā pierādījums mantas sadalei ir noslēgtais laulības līgums un tajā noteiktais režīms, mantas piederība. Šādos gadījumos gan nepieciešams laulības līgumu iesniegt reģistrēšanai. Laulātajiem Uzņēmumu reģistrā jāaizpilda pieteikums, tāpat kā par visiem reģistrētajiem dokumentiem, ir jāsamaksā valsts nodeva, kas ir 10 lati, un 8 lati par publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”

Reģistrācijas process nav ilgstošs. Līguma noslēgšanas procedūra (aiziet pie zvērināta notāra, kā arī uz Uzņēmumu reģistru) aizņem aptuveni divas dienas. Pēc tam divu dienu laikā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs laulības līgumu reģistrē Laulāto mantisko attiecību reģistrā. Visbeidzot izraksti no ierakstiem Laulāto mantisko attiecību reģistrā tiek izsludināti laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Jānoskaidro visas detaļas

Zvērināta notāra pienākums ir izskaidrot laulības līguma būtību, jēgu un iespējamās sekas. „Bieži cilvēki nav sapratuši, ka, nosakot laulības līguma režīmu, tas attiecas uz visu mantu. Ja cilvēkam ir problēma ar kādu vienu īpašumu, viņš ir koncentrējies tikai uz to, bet ir jāsaprot, ka, noslēdzot laulības līgumu, režīmam pakļaujas visa laulāto manta,” brīdina D. Zaķe.

Vienošanās par mantas sadali

Arvien populārākas kļūst vienošanās par mantas sadali. „Ir laulības līgumi, kas nosaka līgumiskās attiecības, un ir vienošanās par mantas sadali, kur vienojas par konkrētām mantām, kura būs kuram, abu pušu starpā saglabājot likumiskās mantiskās attiecības. Tā tiek slēgta uz vienošanās pamata, bet to nevar pielīdzināt laulības līgumam,” skaidro D. Zaķe. Jāpiebilst, ka pilnīgi visi laulības līgumi tiek publicēti „Latvijas Vēstnesī”, taču vienošanās par mantas sadali netiek publicēta, jo režīms nemainās.

Laulības līgums ar ārvalstnieku

Par gluži ierastu lietu ir kļuvusi laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrēšana ar ārvalstniekiem. Uzņēmumu reģistra pārstāve stāsta: „Mēs reģistrāciju veicam arī citu valstu notāru noslēgtiem līgumiem. Ja viena puse ir Latvijas pilsonis, bet otra puse citas valsts pilsonis, tas nekādas problēmas nerada. Tikai jābūt attiecīgi noformētiem dokumentiem, lai veiktu reģistrāciju, piemēram, dokumentiem jābūt tulkotiem. Tie pāri, kur viena pusīte ir ārvalstu persona, laulības līgumu slēdz gandrīz katrs otrais, jo ārvalstīs tas ir ļoti populāri.”

Laulības līgumus slēdz arvien mazāk

Ekonomiskā situācija savas izmaiņas atstāj arī laulības līgumu jomā. Šobrīd laulības līgumus slēdz mazāk nekā agrāk. Kā iespējamo situācijas iemeslu D. Zaķe min to, ka iepriekšējos pirmskrīzes gados notika intensīva mantisko attiecību sadalīšana, īpašumu pārdale, lai pie laulāto parādsaistībām nevarētu veikt atsavināšanu vīram vai sievai.

"Ja viena puse ir Latvijas pilsonis, bet otra puse citas valsts pilsonis, tas nekādas problēmas nerada. Tikai jābūt attiecīgi noformētiem dokumentiem."

Civillikuma 121. pants noteic, ka par saviem parādiem katrs laulātais atbild ar savu mantu. „Laulības līgums var būt viens no tiem punktiem, ar kuru noregulēt, lai šīs parādsaistības neradītu problēmas mantiskajām attiecībām. Tagad tas viss ir nomierinājies, līdz ar to reģistrēto laulības līgumu kritums ir diezgan straujš,” vēsta D. Zaķe.

Reģistrēto laulības līgumu statistika

„Lursoft” statistika (21.07.2011.) liecina, ka kopš 2009. gada reģistrēto laulības līgumu skaits arvien samazinās – pirms diviem gadiem pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 788 līgumi, taču šī gada pirmajā pusgadā – vien 394. Kopā Laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrā reģistrēti 12 440 laulības līgumi. No Latvijā reģistrētajiem aktuālajiem laulības līgumiem 11 639 nosaka mantas šķirtību, par mantas kopību aktuāls ir 451 līgums, bet atsevišķu mantu nosaka 102 laulības līgumi.

„Lursoft” dati (21.07.2011) uzrāda, ka visvairāk aktuālos laulības līgumos minētā manta ir nekustamais īpašums (6359 līgumos), populāra ir arī mehānisko transporta līdzekļu (2469) un kapitāla daļu (1402) minēšana.

Papildu informācija par laulības līgumiem meklējama Uzņēmumu reģistra mājaslapā: http://www.ur.gov.lv/laulatie.html