SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
3
3

Pabalstu likumi apturēti. Argumentos pret un par "griestiem" skaitļi un riski

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kā viens no argumentiem pabalstu arī turpmākai ierobežošanai ir sociālo maksājumu ilgtspēja, jo zināms arī, ka „pensijas aiztikt nedrīkst”. Ja ierobežojumus atceltu, 2013. un 2014. gadā sociālajā budžetā būtu jāmeklē papildu nauda vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā.

FOTO: www.sxc.hu

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar ar publikāciju „Latvijas Vēstnesī” paziņoja, ka aptur Saeimā pieņemto triju sociālo pabalstu likumu grozījumu publicēšanu. Opozīcija iesniedza prasību apturēt likumus, kas pagarina pabalstu ierobežojumus līdz 2014. gada 31.decembrim. Centrālā vēlēšanu komisija nolēmusi, ka parakstu vākšana notiks no 18. maija līdz 16. jūnijam. Labklājības ministrija pabalstu ierobežojumu termiņa pagarinājumu ieteica sociālā budžeta ilgtspējas interesēs.

Valsts prezidents, pamatojoties uz Satversmes 72. pantu un ievērojot 2011. gada 14. aprīlī iesniegto 37 Saeimas deputātu prasību, uz diviem mēnešiem apturējis grozījumus likumos "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam", "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

Satversmes 72. pants nosaka: Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" tautas nobalsošanu rīko, ja prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai.

Centrālajai vēlēšanu komisijai jānosaka 30 dienu termiņš parakstu vākšanai, lai noskaidrotu, vai referendumu par apturēto likumu atcelšanu prasa ne mazāk kā viena desmitā daļa balsstiesīgo pilsoņu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakara nolēma, ka parakstu vākšana par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem notiks no šā gada 18. maija līdz 16. jūnijam, savukārt jau iepriekš paziņotā parakstu vākšana saistībā ar Satversmes grozījumiem par izglītību valsts valodā notiks iepriekš paredzētajā termiņā - no 11. maija līdz 9. jūnijam, vēsta CVK.

Lai sekotu referendums, par to jāparakstās vismaz vienai desmitajai daļai no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (153 232 vēlētājiem) pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.

Ja likumā noteiktais vēlētāju parakstu skaits parakstīšanās laikā netiks savākts, Valsts prezidents izsludinās Saeimas pieņemtos likumus un tie stāsies spēkā. Saeimā pieņemtie pabalstu likumu grozījumi paredz, ka tiem būtu jāstājas spēkā šā gada 1. jūlijā.

Savukārt lai likuma grozījumi tiktu atcelti, referendumā pret tiem būtu jānobalso vismaz pusei no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaita.

Opozīcija fokusējas uz "māmiņu algām"

Pagājušonedēļ Saeima pieņēma grozījumus 2011. gada budžeta likumā un šajā paketē iekļautos deviņus likumprojektus. Trīs no tiem attiecas nevis uz šo budžeta gadu, bet gan uz 2013. un 2014. gadu. Plenārsēdē Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas ierosinātos lēmumprojektus - izslēgt no 2011. gada valsts budžeta grozījumiem likumprojektus, kas paredz tajos pašreiz noteikto pabalstu ierobežojumu termiņu pārcelt vēl par diviem gadiem uz priekšu.

Opozīcijas pārstāvji, paužot aizstāvību pabalstu saņēmējiem, īpaši uzsvēra vecāku pabalstu jeb "māmiņu algu" neaizskaramību. Viens no lēmumprojektu iesniedzējiem deputāts Andris Šķēle, debatēs kritiski norādot, ka līdz šim neviens nav veicis padziļinātu analīzi par šo likumu noteikto ierobežojumu ietekmi uz ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos, uz kopējo budžeta ieņēmumu samazināšanos, kā arī uz sociālās apdrošināšanas sistēmas uzticamības atgūšanu sabiedrībā, iepazīstināja Saeimu ar aprēķiniem par vecāku pabalstu un secinājumu – ja strādājošajiem vecākiem pabalsta izmaksa netiktu pārtraukta un viņi arī turpinātu strādāt, tad viņu nodokļi un tēriņi budžetam ienestu vēl papildu naudu, nevis papildu budžeta tēriņus, kā tagad.

"Valsts sociālās apdrošināšanas viens no pamatprincipiem ir solidaritāte."

Deputāts Valērijs Agešins frakciju viedokļu pārraidē radioklausītājiem, informējot, ka savākti deputātu paraksti, lai apturētu valdības rosināto "griestu" pagarināšanu pabalstiem, paskaidroja: "Par Labu Latviju", "Saskaņas centrs" un "Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vēlas, lai šo jautājumu izlemtu iedzīvotāji referendumā.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs plenārsēdē atgādināja, ka Latvija ir pievienojusies Eiropas konverģences programmai, kas paredz, ka ir nepieciešams arī iesniegt vidējā termiņa budžetu un 2013.-2014. gada rādītāji attiecas uz vidējo termiņu.

LM arī ir pārliecinoši aprēķini, un tie nav nomierinoši

Pašreiz spēkā esošo pabalstu likumu ierobežojumi paredz: ja pabalsts vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu, tad piešķīrums ir 11,51 lats un 50% no summas virs 11,51 lata.

Labklājības ministrija (LM) jau ir paziņojusi, ka, ņemot vērā situāciju sociālajā budžetā, neredz iespējas turpmākajos pāris gados atcelt pabalstu ierobežojumus. Pagarinot pabalstu izmaksas ierobežojumus, speciālajā budžetā iespējams iegūt papildu naudu - 2013. gadā tiks ietaupīti 25,83 miljoni latu un 2014. gadā - 26,42 miljoni latu. Pastāvot būtiskam speciālā budžeta deficītam, arī šāds relatīvi neliels ietaupījums ir nozīmīgs, uzsver LM.

LM norāda, ka ierosinājums pagarināt pabalstu ierobežojumu termiņu līdz 2014. gada beigām valsts budžeta grozījumu paketē iekļauts pēc starptautisko aizdevēju prasības parādīt sociālā budžeta ilgtspējas pasākumus.

2011. gada februārī maternitātes pabalstu saņēma 2559, paternitātes pabalstu - 556, vecāku pabalstu - 10 591, slimības pabalstu - 29 238, bezdarbnieka pabalstu - 38 990 cilvēki. Vidējais maternitātes pabalsts šogad februārī bija 736,28 lati, paternitātes pabalsts - 121,27 lati, vecāku pabalsts - 383,35 lati, slimības pabalsts - 172,30 lati, bezdarbnieku pabalsts - 111,32 lati.

Ja no 2013. gada 1. janvāra tiktu atcelti ierobežojumi, kā bija plānots, pabalstu saņēmēju ienākumi palielinātos: vidējais maternitātes pabalsts - par 21,5%, paternitātes pabalsts - par 32,8%, vecāku pabalsts - par 21,5%, slimības pabalsts - par 14,9%, bezdarbnieka pabalsts - par 4,2%, aprēķināts likumu grozījumu novērtējumā.

Ierobežojums skar vidēju un lielu ienākumu guvējus

Pēdējā laikā publiskotie atsevišķu "māmiņu algu" saņemšanas piemēri sabiedrībā provocē negatīvu reakciju. Pat situācijā, kad šo pabalstu maksājumiem jau bija uzlikti ierobežojumi, tik un tā "nopelnītas" summas, kas desmitiem reižu pārsniedz pat šo pabalstu vidējos rādītājus.

Saskaņā ar LM informāciju, sociāli apdrošināto personu skaits (darba ņēmēji un pašnodarbinātie), kuriem ienākumi 2010. gada 11 mēnešos bija virs noteiktajiem pabalstu griestiem, bija 40 procenti.

Vidējie atspoguļotie ienākumi situāciju tomēr rāda deformēti. Tā kā opozīcija pārmet likumu grozījumu izstrādātājiem aprēķinu trūkumu, LV.LV Labklājības ministrijai jautāja: kāda ir ierobežojumu ietekme uz pabalstu saņēmējiem? No LM piemēriem, kā vecāku pabalsta ierobežojums skar dažāda algu līmeņa darbiniekus, redzams, ka procentuāli ievērojamāks samazinājums ir ļoti lielām "māmiņalgām". Ja alga ir līdz 400 latiem (uz papīra), pabalsta apmēru likuma ierobežojums neiespaido.

Bruto alga mēnesi, lati

Vecāku pabalsta apmērs mēnesī, nepiemērojot griestus, lati

Vecāku pabalsta apmērs mēnesī, piemērojot griestus, lati

Samazinājums, lati

Samazinājums, %

300,00

210,00

210,00

0,00

0,0%

400,00

280,00

280,00

0,00

0,0%

600,00

420,00

385,00

-35,00

-8,3%

1000,00

700,00

525,00

-175,00

-25,0%

1500,00

1050,00

700,00

-350,00

-33,3%

2000,00

1400,00

875,00

-525,00

-37,5%

3000,00

2100,00

1225,00

-875,00

-41,7%

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidro: likums "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" paredz, ka Ministru kabinets divas reizes gadā izvērtē turpmāku šajā likumā noteikto valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību un iesniedz Saeimai ziņojumu par ierobežojumu saglabāšanu un, ja nepieciešams, likumprojektu par ierobežojumu daļēju vai pilnīgu atcelšanu. LM sagatavojusi grozījumus likumā, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu.

J. Muižniece arī uzsver: valsts sociālās apdrošināšanas viens no pamatprincipiem ir solidaritāte.

Par ēnu ekonomikas un "aplokšņu algu" riskiem

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ne reizi vien ir nācies skaidrot (arī Saeimā) situācijas, kad sociālie pabalsti ir pieprasīti un izmaksāti, izmantojot nepilnības likumā vai arī izkrāpti. VSAA sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Olupe norāda: aģentūra šādus riskus ir identificējusi un jau kopš 2004. gada ziņo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijai par algām, kuras rada aizdomas.

LV.LV par to jau ir rakstījis. (VSAA direktores vietniece Maija Groduma intervijā ir stāstījusi arī par situācijām, kad cilvēkam bijusi 180-200 latu alga, bet pēkšņi tā palielinājusies pat desmitkārt un tieši tajā periodā, ko ņem vērā, aprēķinot pieprasīto pabalstu. Uz kopējā pabalstu pieprasītāju daudzuma krāpniecisko gadījumu gan ir salīdzinoši maz - 0,09% no pabalstu pieprasītāju skaita, atzinusi M. Groduma.)

VID Sabiedrisko attiecību daļa informēja, ka VSAA nodokļu administrācijai ziņo par aizdomīgiem gadījumiem. VID Finanšu policijas pārvalde šo informāciju pārbauda un nepieciešamības gadījumā uzsāk kriminālprocesus. Bieži vien personas pēc VID izrādītās intereses pašas veicot korekcijas. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī 11 gadījumos nodokļu maksātāji veikuši korekcijas VID iesniegtajos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ziņojumos kopumā par 53 078,17 latiem, bet septiņos gadījumos anulējuši darba tiesiskās attiecības, nepieprasot no valsts budžeta sociālos pabalstus 13 372 latu apmērā.

Pašreiz diskusijās sociālo maksājumu ierobežošana tiek uztverta kā viens no draudiem legālajai ekonomikai.

"Desmitiem tūkstošu pabalsti ir jāizmaksā personām, kuras gandrīz vispār nav maksājušas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet spēj neierobežoti ietekmēt VID iesniedzamo informāciju par viņu ienākumiem."

Valsts darba inspekcijas direktora p.i. Renārs Lūsis informēja, ka 2010. gadā ir pieaudzis to gadījumu skaits, kad bezdarbnieki ir strādājuši bez rakstveidā noslēgtiem līgumiem. Nodarbinātības valsts aģentūra vērtējot Darba inspekcijas sniegto informāciju par konstatētajiem ēnstrādniekiem un izlemj jautājumus par bezdarbnieka statusa atņemšanu un bezdarbnieka pabalsta piedzīšanu, ja persona tādu ir saņēmusi nelikumīgi.

R. Lūsis informē arī par tendenci, ka 2010. gadā turpināja pieaugt konstatēto nereģistrēti nodarbināto personu skaits, kas vienlaikus bija reģistrējušies arī kā bezdarbnieki. 2008. gadā konstatēti tikai 46 bezdarbnieki, kas strādāja nereģistrēti (2,83% no visiem konstatētajiem ēnstrādniekiem), 2009. gadā šādu personu skaits bija jau 128 (10,6% no visiem ēnstrādniekiem), bet 2010. gadā Darba inspekcija konstatēja 238 nereģistrēti nodarbinātus bezdarbniekus (13,1% no visiem ēnstrādniekiem). No Darba inspekcijas pozīcijām raugoties, tendence nereģistrēti strādāt, vienlaikus esot reģistrētam kā bezdarbniekam, pieaug. Taču pilnīgi objektīvai situācijas analīzei būtu jāvērtē arī kopējais bezdarbnieku skaits, kas tieši pēdējos divos gados ir bijis krietni lielāks nekā 2008. gadā, piebilst Darba inspekcijas vadītājs.

Uz jautāto par lielo sociālo iemaksu maksātāju finansiālo pienesumu budžetā un pēc tam izmaksājamo summu samērojamību, VSAA skaidro: "Jo ilgāku periodu un lielāku algu persona saņem, jo lielāks ir šīs personas ieguldījums sociālās apdrošināšanas sistēmas budžetā un jo lielāku pabalstu šai personai ir tiesības saņemt."

Aģentūrā arī pievērš uzmanību problēmai: "Valsts amatpersonām ir pienākums deklarēt savus ienākumus, bet ļoti žēl, ka sabiedrībai nav pieejami dati par visiem pabalstu saņēmējiem, jo šo informāciju VSAA nav tiesību izpaust. Ļoti lielus pabalstus saņem ne tikai cilvēki ar ļoti lielām algām. Daudz šokējošāk ir tas, ka desmitiem tūkstošu lieli pabalsti ir jāmaksā personām, kuras gandrīz vai vispār nav maksājušas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet kurām toties ir iespēja pašām neierobežoti ietekmēt VID iesniedzamo informāciju par viņu ienākumiem." VSAA jau ir ierosinājusi LM uzsākt diskusiju par radikālām izmaiņām pabalstu aprēķināšanas kārtībā un pabalsta apmēru saistīt ar personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām visā darba periodā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU