Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pēc Reformu vadības grupas sēdes bija gandarīta, ka arī konfederācijai būs iespējas šo procesu virzīt, izmantojot privātajā sektorā jau iedzīvojušos kvalitātes vadības principus, lai [strukturālo reformu] pasākumi būtu daudz pārskatāmāki un uz mērķi orientēti.
E. Egle atzīst, ka līdz šim runāts divās dažādās valodās, jo sociālie partneri reformu grupā visbiežāk ir diskutējuši par to, kā atjaunot izaugsmi. Bet valdībai ir bijusi cita sāpe, kas galvenokārt saistīta ar budžeta izdevumu samazināšanu. Taču šī pieeja ir sevi izsmēlusi. Un ir jāsaprot, kas ir primārās lietas, kas būtu jāizdara tagad.
Uz LV.LV vaicāto, ko darba devēji kā pasūtītājs konkrēti iesaka augstākās izglītības reformēšanai, E. Egle skaidroja: „Ir jāpārskata pieprasījums un piedāvājums. Un ja par reformām nav spējīgs vienoties pats sektors, tad tām acīmredzot ir jānāk no apakšas. Ir jāpārskata izglītības programmas, kas šobrīd tiek realizētas. Tas nozīmē, ka mums jāsaprot, kuras izglītības programmas darba tirgū ir nepieciešamas.” Diskusijā esot minēts šāds piemērs: Igaunijā universitātē tiek sagatavoti 35 juristi, Latvijā – vairāki simti.
Reformas ekonomikā, sociālajā sistēmā, valsts pārvaldē
Reformu grupa ir izskatījusi jautājumu par reformu turpmākajiem virzieniem, kā arī par organizatorisko struktūru to īstenošanā un uzraudzīšanā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra strukturālo reformu trīs galvenos virzienus.
Ekonomikā tas ir konkurētspējas veicināšana, uzņēmējdarbības vides pilnveidošana (administratīvo šķēršļu mazināšana, caurskatāmas un stabilas nodokļu sistēmas izveide, ēnu ekonomikas apkarošana), fiskālās atbildības stiprināšana. Liels bloks šajā sadaļā attiecas uz izglītības sistēmas reformu – lai tās kvalitāte nodrošinātu konkurētspēju, un būtu augstākās izglītības un arodizglītības ciešāka sasaiste ar darba tirgus pieprasījumu un ar darba tirgus pasākumiem, kas papildinātu nodarbinātību.
Otrs virziens – valsts pārvaldes attīstība paredz valsts pārvaldības sistēmas modernizēšanu, tai skaitā plašāku e-pārvaldes un e-pakalpojumu pieejamību un „vienas pieturas aģentūras” ieviešanu. Šajā reformu virzienā ietverta arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana. Darāmajā iekļauta iekšējās drošības uzlabošana, pārskatot policijas darbu un sodu sistēmu.
"Ir jāpārskata augstākās izglītības programmas."
Sociālās sistēmas pārmaiņu virsuzdevums ir sabalansētība un sociālā nodrošinājuma ilgtspēja. Sagaidāms, ka tiks pārskatīti sociālās aizsardzības kritēriji, palielinot atbalsta mērķtiecīgumu, lai novērstu darba tirgus deformēšanu un ierobežotu ēnu ekonomiku. Sociālā joma ietver arī emigrācijas mazināšanu, ko varētu izdarīt, paredzot ilgtspējīga sociālā atbalsta līmeni, kā arī palielinot vismazāk aizsargāto sociālo grupu iesaistīšanu sabiedrībā un darba tirgū. Veselības aprūpes jomā tiek uzturēta spēkā reformas nepieciešamība, ieskaitot pacientu līdzmaksājumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu.
Turpmākajā periodā strukturālās reformas monitorēs Reformu grupa. Tā arī vērtēs ministriju sagatavotos priekšlikumus, sociālie partneri piedāvās savus.
Premjers atgādināja: viens no strukturālo reformu principiem ir efektivitātes uzlabošana un fiskālais ietaupījums. Cik daudz naudas valsts varēs ietaupīt, būs izrēķināms pēc tam, kad ministrijas sagatavos priekšlikumus konkrētām strukturālām reformām.
Jāskaidro vairāk
Sabiedrībā ir iepotēts noturīgs priekšstats, ka līdz šim nekādas strukturālās reformas nav notikušas, un to TV publiskajās debatēs nenogurstoši apgalvo valdības sociālie partneri. Taču arī iepriekš, kad par reformām ticis spriests un lemts, valdības partneri vienmēr ir bijuši klāt.
Uz LV.LV jautāto, kāpēc valda tāda neziņa un neizpratne, V. Dombrovskis atzina: jau pieņemto lēmumu un tālāko darbības virzienu izskaidrošana sabiedrībai ir problēma. Tāpēc ir vairāk jāstrādā pie tā, lai sabiedrībai būtu lielāka izpratne par to, kas pēdējo divu gadu laikā ir izdarīts un kādi ir galvenie reformu turpmākie virzieni.
Premjers norāda: pēdējo divu gadu laikā ir izdarītas daudzas lietas, kuras iepriekšējos gados gadiem ilgi vilcinātas un nav īstenotas: „Pašreiz sākas pārorientēšanās no tā reformu režīma, kas pamatā bija saistīts ar fiskālo konsolidāciju, uz reformu virzienu, kas daudz vairāk vērsts uz attīstību un konkurētspējas veicināšanu. Taču fiskālās konsolidācijas uzdevums gan šogad, gan arī 2012. gadā būs vēl jāpatur prātā.”
"Jānovērš darba tirgus kropļošana."
Iepriekšējos gados valdība galvenokārt koncentrējusies uz tām jomām, kas saistītas ar fiskālo konsolidāciju un arī saistībā ar ekonomikas sildīšanu. Konsolidācijas zīmē notikušas reformas izglītības sistēmā („nauda seko skolēnam”), veselības aizsardzībā (Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāna ieviešana un vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide) un valsts pārvaldē (mazināts gan ministriju centrālais aparāts, gan aģentūru skaits, tuvojoties 2009. gadā definētajam mērķim, ka valsts pārvaldē, budžeta iestādēs nodarbināto skaits nepārsniedz 8% no kopējā strādājošo skaita).
Ekonomikas sildīšanai pēdējos divos gados ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti, tostarp eksporta garantiju sistēma, mikrouzņēmumu atbalsta sistēma, ES fondu pārstrukturizēšana par labu ražošanas un eksporta atbalstam, ES naudas piešķīrumu procesa un apguves vienkāršošana un paātrināšana. Iepretī allaž skandētajam, ka Latvijā gausi tiek apgūta ES nauda, premjers jau kuro reizi atgādina summas.
ES finansējuma saņēmējiem 2008. gadā izmaksāti apmēram 90 miljoni latu, 2009. gadā - 390 miljoni latu un 2010. gadā - vairāk nekā 450 miljoni latu.
Nodokļu sistēmas stabilitātei
Daudziem tuvākā tēma ir valdības redzējums par nodokļu sistēmu nākotnē. Premjers atstāstīja, ka sociālo partneru pirmais jautājums bijis par nodokļu sistēmas stabilitāti, īpašu diskusiju nav bijis par uzstādījumu nodokļa sloga pārnešanai no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu. „Taču vismaz 2012. gadā patēriņa nodokļu celšana nebūs iespējama, jo būs jādomā ne tikai par Māstrihtas kritēriju izpildi attiecībā uz budžeta deficītu, bet arī attiecībā uz inflāciju. Turklāt 2012. gada budžets ir pēdējais, kurā ir nepieciešama fiskālā konsolidācija, jo tad Māstrihtas kritēriju līmeni beidzot būsim sasnieguši un jautājumu par fiskālo konsolidāciju varēsim no dienas kārtības noņemt,” nākamā gada īpašo nozīmi iezīmēja valdības vadītājs.
Par rīcības plānu atbild katra ministrija
Ministru kabinets 15. februārī apstiprināja Rīcības plānu, kas ir apjomīgs dokuments un detalizētāk nosaka prioritātes, kuras tiks īstenotas, lai ieviestu dzīvē valdības deklarāciju.
Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ir uzskaitīti vairāk nekā 950 institūcijām veicamie pasākumi, kā arī konkrētu uzdevumu izpildes termiņi deklarētajās jomās – sabiedrības līdzdalībā, vides aizsardzībā, valsts aizsardzībā, ārlietās, tieslietās, izglītībā, iekšējā drošībā, kultūrā, labklājībā un sociālajā aizsardzībā, veselībā, tautsaimniecībā, finansēs, reģionālajā attīstībā un pašvaldībās, satiksmē, transportā un komunikācijās, lauksaimniecībā, pārtikas nozarē, meža nozarē un zivsaimniecībā.
Ministrijām ir jāseko rīcības plānā paredzētajam, jākonsultējas ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, lai īstenotu valdības noteiktos uzdevumus. Ministriju mājaslapās internetā jābūt ievietotai plāna sadaļai par attiecīgo ministriju un aktuālajai informācijai par plānotā izpildi.
