Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā ar C hepatīta vīrusu ir inficēti 1,7% iedzīvotāju. Tātad uz katriem 100 000 iedzīvotāju ir 1714 inficēto. Infektoloģijas centrā mediķi ir pieredzējuši pacientu atzīšanos: man nav naudas, lai ārstētos.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
13. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” paredz palielināt valsts kompensāciju C hepatīta ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem no 50% uz 75% - tātad tādā pašā apjomā, kāds tas bija līdz 2009. gada martam.
Veselības ministrijas piedāvājumu atbalsta gan Latvijas Infektologu asociācija, gan pacientu organizācijas.
Lai realizētu valsts kompensācijas pieaugumu, papildus nepieciešami apmēram 600-700 tūkstoši latu gadā. Tomēr ministrijas rosinātās izmaiņas valsts budžetu neietekmēs, jo vajadzīgais finansējums tiks nodrošināts, ņemot vērā šogad ieviesto kompensējamo medikamentu apmaksas kārtības regulējumu, kad zāļu ražotāji proporcionāli sedz finanšu deficītu, ja tāds radies.
"Veselības ministrija norāda: pašlaik C hepatītu Latvijā ārstē aptuveni 1250 pacientu, kuru pašreizējais līdzmaksājums ik mēnesi ir aptuveni 300 latu."
Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle saka: „Tas ir izcils valdības solis pacientu labā. Ja valsts ir radusi iespēju atbalstīt C hepatīta pacientus, tad var teikt, ka valdība domā tālredzīgi. Pētījumi rāda, ka C hepatīta pacienti ir darbspējas vecuma cilvēki, tādēļ viņi valstij ir ļoti, ļoti vajadzīgi.
Tālredzīgs šis lēmums ir arī tādēļ, ka domāšana par infekciju slimību nēsātājiem patiesībā ir domāšana par sabiedrību kopumā. Jācer, ka „melns kaķis pāri ceļam nepārskries” un valdība izmaiņas noteikumos pieņems bez liekām diskusijām. Pieļauju, ka varētu būt cilvēki, kas uzskatītu, ka šāds atbalsts vienai pacientu daļai nav vajadzīgs, tomēr jāsaprot, ka infekciju slimību jomā ārstēšana ir labākais un efektīvākais profilakses veids. Domāšana par C hepatīta slimniekiem ir domāšana par sabiedrību kopumā.”
Ir slimi, bet to nezina
2009. gada martā publiskotais pētījums „Vīrusa hepatīta C izplatība Latvijā” atklāj: gandrīz 39 tūkstoši cilvēku mūsu valstī varētu būt inficējušies ar vīrusa hepatītu C. Pētījumā atklājās, ka viena ģimenes ārsta praksē varētu būt vidēji 34 hepatīta C slimnieki, bet par to nezina ne ģimenes ārsti, ne pacienti, jo šai infekcijai nav izteiktu specifisku slimības pazīmju. Pētījums atklāja, ka katrs ģimenes ārsts zina mazāk par pusi jeb 5-15 ar vīrusa hepatītu C inficētos pacientus.
Vīrusa hepatīts C ir hroniska infekcijas slimība. Tās noteikšana sākas ar laboratorisko diagnostiku, kurā asins analīzēs jāatrod ne tikai vīrusa hepatīta C antivielas, bet arī pats C vīruss, tad jānosaka C vīrusa koncentrācija asinīs un tā genotips. Tālākā izmeklēšana jau saistīta ar aknu audu morfoloģisko izmeklēšanu.
"Cilvēki raud. Bez ļaunuma pret valsti un valdību, bet ar atzīšanos, ka viņiem nav tādu līdzekļu, lai nopirktu zāles."
Kā skaidro B. Rozentāle, ne visiem šiem 40 tūkstošiem pacientu obligāti nepieciešama ārstēšana. Izmaiņas aknās varētu būt ap 80 procentiem C hepatīta nēsātāju, savukārt vairāk nekā pusei tomēr būtu nepieciešams ārstēties. Neārstēts C hepatīts var pāriet aknu cirozē.
Tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas speciālisti nosaka, vai cilvēkam ir hronisks aknu iekaisums, ko ierosina C vīruss, un vai nepieciešama ārstēšana ar kombinēto terapiju, kas ietver divus dārgus preparātus - injicējamu interferona preparātu un kapsulētu pretvīrusa preparātu, ko sauc par ribavirīnu.
C hepatīta ārstēšanas medikamenti ir specifiski un to lietošana organismam ir pārbaudījums. Tieši tādēļ vajadzīga tik rūpīga izmeklēšana. „Ārstēšana nedrīkst būt bargāka par slimību,” uzsver B. Rozentāle.
Nav naudas, lai ārstētos
Kombinētā ārstēšana Latvijā kopš 2006. gada ir iekļauta valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Līdz 2009. gada 1. martam kompensācijas apjoms bija 75%, bet atlikušos 25% sedza pacients. Kopš 2009. gada 1. marta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” situācija mainījās - valsts kompensē 50%, otri 50% no terapijas cenas jāapmaksā pašam pacientam.
Veselības ministrija norāda, pašlaik C hepatītu Latvijā ārstē aptuveni 1250 pacientu, kuru pašreizējais līdzmaksājums ik mēnesi ir aptuveni 300 latu. Kā stāsta B. Rozentāle, 20% gadījumu C hepatīts noris vieglākā formā, un tad ārstēšanās ilgst 24 nedēļas jeb pusgadu, savukārt 80% gadījumu ārstēšanās ilgst veselu gadu, un katru mēnesi pacientam jāatrod nauda līdzmaksājumam par zālēm. Infektoloģijas centrā mediķi ir pieredzējuši pacientu atzīšanos: man nav naudas, lai ārstētos. B. Rozentāle saka: “Cilvēki raud. Bez ļaunuma pret valsti un valdību, bet ar atzīšanos, ka viņiem tādu līdzekļu, lai nopirktu zāles, nav.”
"Ja valsts ir radusi iespēju atbalstīt C hepatīta pacientus, tad var teikt, ka valdība domā tālredzīgi."
Veselības ministrijas piedāvātie grozījumi “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” atvieglos finansiālo slogu C hepatīta pacientiem, jo pacienta līdzmaksājums šīs slimības ārstēšanai ir viens no augstākajiem šajā medikamentu grupā. Ministrija ir sapratusi un piekrīt, ka šobrīd ne visi pacienti var nodrošināt šādu līdzmaksājumu, lai arī pārsvarā no šīs slimības cilvēki cieš darbspējas vecumā.
Ministrija gan atgādina, ka pacienti, kuru ienākumi ir mazāki par 120 latiem mēnesī, uzrādot pašvaldības sociālo dienestu izziņu, ir atbrīvoti no līdzmaksājumiem par kompensējamām zālēm vispār un nemaksā pacienta iemaksu.
