Pirmo svešvalodu skolās sāks mācīt no 1. klases

Līdz šim pierasts, ka gandrīz ikviena reforma izglītībā tiek uztverta ļoti piesardzīgi, turpretī šīs ir vienas no izmaiņām, kuras gan pedagogi, gan bērnu vecāki uzņēmuši ar prieku un atzīst: „Mūsu bērni jau sen to bija pelnījuši!”

Kāpēc radās nepieciešamība samazināt vecumu, no kura bērni sāk mācīties svešvalodu, vai paši bērni un pedagogi ir gatavi šīm izmaiņām – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra svešvalodu speciālisti Ritu Kursīti.

Lēmums netika pieņemts viena gada laikā

Iecere par agrīnu valodu apguvi ir briedusi jau sen. Daudzos bērnudārzos un skolu mazākajās klasēs daudzu gadu garumā tiek meklētas un atrastas iespējas bērniem svešvalodu sākt mācīt jau agrīnā vecumā. Tā šajā mācību gadā 62 Latvijas skolās tika uzsākta pirmās svešvalodas apguve no pirmās klases, un 1. un 2. klasē to sekmīgi un ar interesi apgūst apmēram 5000 skolēnu. Visbiežāk skolas izvēlas mācīt angļu valodu – to bērni apgūst 57 skolās, divās skolās no 1. klases tiek mācīta franču, bet trijās skolās – vācu valoda. Svešvaloda tiek piedāvāta arī vismaz 60 Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, un jau patlaban to apgūst vairāk nekā 3000 bērnu.

„Ja svešvalodas mācīšana sākas bērnudārzā, bet 1. klasē šādas iespējas vairs nav, daudziem bērniem valodas apguvē rodas pārtraukums divu gadu garumā. Tāpat nevar nerunāt par to, ka svešvalodas mācīšana notiek nekoordinēti, ļoti atšķirīgos līmeņos un pasniedzējiem ne vienmēr ir atbilstīga izglītība un kvalifikācija. Bērnudārzu vadība bieži vien nevar objektīvi novērtēt, vai pasniedzējs valodu māca pietiekamā līmenī. Par to, ka mācību kvalitāte tiešām ir ļoti atšķirīga, pārliecinājos, apmeklējot vairākas izglītības iestādes Rīgā. Bet agrīnajā vecumā ir bīstami bērnam iemācīt nepareizu izrunu, kuru vēlāk labot var būt ļoti grūti,” saka R. Kursīte.

Grozījumi valsts standartā un mācību priekšmeta „Svešvaloda” standartā tika izstrādāti sadarbībā ar angļu, franču un vācu valodas skolotāju asociācijām, Gētes institūtu, Britu padomi, Francijas kultūras centru, augstskolu pārstāvjiem un svešvalodu skolotājiem.

Pedagogiem nodrošinās tālākizglītības kursus

„Skolotāji, kas šobrīd skolās jau māca angļu, vācu vai franču valodu pamatskolas vai vidusskolas klasēs, manuprāt, ļoti veiksmīgi to varēs mācīt arī jaunāka vecuma bērniem, piemērojot atbilstošas mācību metodes un izmantojot grāmatas un metodiskos materiālus, kas jau šobrīd pieejami plašā klāstā un ir ļoti daudzveidīgi,” skaidro R. Kursīte.

Britu padome ir izstrādājusi divas skolotāju tālākizglītības programmas e-vidē, kas Latvijā jau aprobētas deviņās skolotāju tālākizglītības kursu grupās. Viena no programmām – par dažādu tehnisko līdzekļu, interneta izmantošanu stundās – Learning Technologies, otra programma Primary Essentials ir metodika 5 līdz 11 gadus vecu bērnu apmācībai (stundu paraugi, materiāli u.c.).

"Svešvalodas apguves ieviešana mācību procesā agrīnā vecumā veicinās arī dzimtās valodas prasmju uzlabošanu. "

 Jau novembrī Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā projektā „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” pedagogi uzsāks mācības šajās profesionālās pilnveides programmās. Programma Primary Essentials paredzēta sākumskolas un pamatskolas angļu valodas skolotājiem, kas strādā vai plāno strādāt ar 5 līdz 12 gadus veciem bērniem. Kursā tiks izmantoti audio un video materiāli, kas palīdzēs skolotājiem veidot savus stundu plānus saskaņā ar programmu un standartu, izvēlēties savu skolēnu mācīšanās stilam atbilstošākas darba metodes, veiksmīgāk iesaistīt stundās rotaļu, spēļu elementus un dziesmas.

Plašāka informācija par programmu atrodama Britu padomes mājaslapā http://www.teachingenglish.org.uk/transform/our-products-teacher-development/primary-essentials

Grāmatas un mācību materiāli dažādām gaumēm

Grāmatas un mācību materiālus angļu valodas mācīšanai Latvijā piedāvā četras lielas Latvijas un ārzemju izdevniecības, savukārt Britu padomes izstrādātie materiāli internetā pieejami visiem - ne tikai pedagogiem, bet arī vecākiem http://learnenglishkids.britishcouncil.org/ Arī vietnē skolotājiem http://www.teachingenglish.org.uk/ atrodami materiāli dažādām vecuma grupām un pieaugušajiem.

Britu padomē ikvienam interesentam ir iespējas par brīvu saņemt četras informatīvas grāmatiņas: „Kā runāt ar bērnu angļu valodā”, „Kā bērni papildus dzimtajai valodai apgūst angļu valodu”, „Angļu valodas apguve ar skaitāmpantiņu palīdzību” un „Angļu valodas apguve, kopīgi lasot bilžu grāmatas”. Kā uzver Britu padome, vecāku iesaistīšanās mācību procesā ietekmē gan bērna attieksmi pret mācībām, gan valodas apguves tempu. Vecāku palīdzība mājās ļoti pozitīvi iespaido bērna sasniegumus klasē. Pat ja vecākiem ir tikai pamatzināšanas angļu valodā, viņi var veiksmīgi palīdzēt bērnam iemācīties valodu, izmantojot un pielāgojot daudzus vecāku un bērna savstarpējās saziņas valodas apguves paņēmienus.

"Latvijā šobrīd pirmo svešvalodu vairumā skolu bērni apgūst no 3. klases. Otro svešvalodu skolās, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, bērni sāk mācīties no 6. klases. "

„Šobrīd interneta vidē pieejamie mācību materiāli ir lielisks veids, kā vecākiem, kuri vēlas uzsākt valodas apguvi vai uzlabot zināšanas, to darīt kopā ar bērnu,” piebilst R. Kursīte.

Gētes institūta bibliotēkā pieejama gan mācību literatūra, gan daiļliteratūra, kas piemērota dažādiem vācu valodas apguves līmeņiem, tiek piedāvāti interaktīvi mācību materiāli un mācību palīglīdzekļi arī e-vidē. Tāpat pastāv iespēja bērniem un pieaugušajiem apgūt vācu valodu.

Arī Francijas kultūras centrs, popularizējot franču valodas apguvi Latvijā, organizē kultūras pasākumus, valodas apguves grupas bērniem un pieaugušajiem, pasākumus jauniešiem, kā arī piedāvā savas bibliotēkas fondus.

Svarīgākais – interese un pozitīva attieksme

Pamatojoties uz Britu padomes pētījumiem par agrīnu valodu apguvi, kas publicēti vairākos tās izdevumos, norādīts, ka bērni, kuriem dota iespēja agrā bērnībā apgūt otru valodu, arī turpmāk dzīvē, mācoties citas valodas, izmanto tās pašas dzimtās valodas apguves stratēģijas. Līdz ar to trešās un ceturtās valodas apguve ir daudz vienkāršāka. Lai gan svešvalodas apguve agrīnā vecumposmā noris lēnāk, tomēr šai laikā veidojas interese un pozitīva attieksme pret valodu apguvi vispār, kā arī labākas zināšanas un izpratne par citām kultūrām, tolerance pret atšķirīgo.

Speciālisti uzskata, ka agrīna valodu apguve tieši un labvēlīgi ietekmē bērnu un svešvalodas apguves ieviešana mācību procesā agrīnā vecumā veicinās arī dzimtās valodas prasmju uzlabošanu.

Valstu pieredze valodu mācīšanā ir dažāda. Piemēram, Spānijā visos bērnudārzos angļu valodu bērni sāk mācīties jau no trīs gadu vecuma. Savukārt mūsu kaimiņos Lietuvā pirmās svešvalodas apguve sākas no 2. klases. Latvijā šobrīd pirmo svešvalodu vairumā skolu apgūst no 3. klases. Otro svešvalodu skolās, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, bērni sāk mācīties no 6. klases.

Viedokļi

Ņina Opmane, Gētes institūta vācu valodas pasniedzēja, Montesori pedagoģe:

„Interese par svešvalodu mācīšanu agrīnā vecumā aizvien palielinās, vismaz par vācu valodu noteikti. Gētes institūts ir izstrādājis savu metodiku darbam ar bērniem pirmsskolas un sākumskolas vecumā un projektu rezultāti apkopoti grāmatā „Hans Hase”, ko divu semestru garumā izmantojām eksperimentālajā grupā, mācot vācu valodu 4 līdz 7 gadus veciem bērniem. Kad bērni vēl neprot lasīt un rakstīt, svarīgi ir ļaut viņiem vienkārši izbaudīt valodu, radot situācijas, kurās viņi teikto saprot pēc darbībām, ko veic, pēc attēliem, emocijām. Svarīgi ir mainīt uzdevumus, variēt, iesaistīt visas sajūtas un radīt emocijas, vienlaikus pieradinot bērnus pie noteiktas nodarbības struktūras. Prasības ir augstas, tāpēc nepieciešama pedagogu sagatavošana un īpaši jādomā par materiālo bāzi, lai stundas neaprobežotos tikai ar dziesmiņu dziedāšanu un zīmēšanu, kas nereti rada bērnos nepatiku pret priekšmetu kā tādu. Jāmeklē arī iespējas, kur bērni savas zināšanas var pielietot dzīvē.”

Ludmila Sokolova, Jaunogres vidusskolas direktore:

„Mēs esam mazākumtautību skola, un diskusijās ar skolas speciālistiem kā priekšrocības un pozitīvie aspekti angļu valodas apguvei no 1. klases izskanējis tas, ka bērns ir atvērts visam jaunajam, tāpēc valodas apguve notiek nepiespiesti, dominē pozitīva attieksme, jo mācīšanās procesa pamatā ir rotaļa un komunikācija. Jūtam arī vecāku interesi par to, lai bērni pēc iespējas agrāk sāktu apgūt angļu valodu.”

Inga Lazdiņa, 4. klases skolnieces mamma:

„1. un 2. klasē meita mācījās privātskolā, kurā angļu valoda tika mācīta no 1. klases. Ar kādu aizrautību bērns mājās stāstīja par angļu valodas stundām, demonstrēja, ko iemācījies, mudināja vecākus un vecmāmiņu runāt ar viņu angliski! Mēs visi jutāmies iesaistīti šajā procesā un, jāatzīst, daudz ko ieguvām, ne tikai vairāk kontaktējoties ar bērnu, bet arī pilnveidojot savas angļu valodas zināšanas. Šobrīd meitas angļu valodas zināšanas ir ļoti labā līmenī un esmu priecīga, ka valodas pamati viņai ielikti agrīnā vecumā. Noteikti atbalstu svešvalodas mācīšanu no 1. klases, pat no bērnudārza vecuma!”