SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
3
3

Galvenie principi valsts budžeta vietu sadalē augstskolām

2010.gadā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās nodrošināts teju 2009.gada līmenī un ir 25 738 vietas jeb tikai par 714 vietām (3%) mazāks nekā pērn, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Saskaņā ar Augstskolu likuma 51.pantu studiju vietu skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma (AIP). Galvenie principi studiju vietu skaita sadalījumam 2010.gadam izstrādāti sadarbībā ar augstskolām, nozaru ministrijām, AIP un saskaņā ar 2009.gada 10.novembrī valdībā apstiprināto Informatīvo ziņojumu par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā.

Kā prioritāras 2010.gadā tiks saglabātas studiju vietas dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, vides zinātnēs, medicīnā. Ziņojumā par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem norādīts, ka augstskolām vairāk jāspecializējas, samazinot programmu dublēšanos reģionos.

Galvenie principi valsts budžeta studiju vietu skaita izmaiņām 2010.gadā ir šādi:

  • saglabāt vietas doktorantūrā, lai rūpētos par akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanu, konsekventi dodot iespēju doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem noteiktajā apjomā saņemt apstiprinātās mērķstipendijas no ESF līdzekļiem,
  • kā prioritāras maksimāli izvirzīt studiju vietas dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, vides zinātnēs, medicīnā,
  • pārbaudot augstskolu darbības rezultātus, samazināt vai pārdalīt neaizpildītās budžeta vietas,
  •  vairāk specializēt augstskolas, samazinot programmu dublēšanos reģiona ietvaros,
  • iespēju robežās samazināt studiju vietas šobrīd mazāk prioritārās studiju jomās, piemēram, sociālajās zinātnēs un izglītība, neradot problēmas tiem studējošajiem, kuri jau pašreiz studē valsts budžeta finansētās vietās.

Protams, var diskutēt par to, vai Latvijā augstskolu ir pārāk daudz, bet jāatceras, ka valsts finansē nevis konkrētu augstskolu, bet studiju vietu, tātad – studentu. Un retorisks jautājums ir – vai Latvijā ir par daudz izglītotu cilvēku, ja reiz mēs virzāmies uz zināšanu sabiedrību/zināšanu ekonomiku.

LV.LV jau rakstīja, ka Ārvalstu investoru padome ieteikusi atteikties no budžeta vietām augstskolās, tā vietā finansējumu novirzot pētniecībai.

"Augstākā izglītība pati par sevi nav klasisks sabiedriskais labums, tādējādi a priori nav iemesla, lai valdība to nodrošinātu. Cilvēki ar augstāko izglītību saņem ievērojami lielāku algu nekā cilvēki ar zemāku izglītību. Tai vajadzētu būt pietiekamai motivācijai, lai cilvēki paši investētu augstākajā izglītībā," norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, viens no padomes ierosinājumu autoriem Vjačeslavs Dombrovskis.

Šādā modelī par galveno finanšu avotu augstākajai izglītībai kļūtu studentu kredīti, uz ko komentārā LSA prezidents Edgars Bērziņš norāda: "Pilnīga atteikšanās no budžeta vietām ilgtermiņā radīs nopietnas sekas – studējošo izbraukšanu uz ārvalstīm jau pirmajā studiju līmenī, eksakto studiju jomu popularitātes kritumu, kas saistīts ar paaugstinātā finansējuma nepieciešamību programmu realizācijā. Kā potenciālas sekas noteikti minams arī uzticības kritums Latvijas augstākās izglītības pieejamībai, tādējādi padarot studijas par luksusa preci, respektīvi, tā ir tendēta tikai uz turīgo sabiedrības daļu."

"Kā prioritāras 2010.gadā tiks saglabātas studiju vietas dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, vides zinātnēs, medicīnā."

Savukārt IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde atgādina, ka Latvijā jau pašreiz ir zemākais finansējums augstākajai izglītībai starp visām ES valstīm. Viņa uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijas darba kārtībā nav jautājuma par pāreju uz maksas augstāko izglītību un netiek plānots atteikties no valsts budžeta vietām augstākajā izglītībā. Turklāt valsts budžeta vietas no 2010.gada 1.septembra jau ir apstiprinātas 2010.gada janvārī, un salīdzinot ar kopējo attiecīgā vecuma jauniešu skaitu un salīdzinot ar 2009.gadu, var teikt, ka valsts budžeta vietu skaits praktiski ir nemainīgs.

IZM norāda, ka 2010.gadā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās nodrošināts teju 2009.gada līmenī un ir 25 738 vietas jeb tikai par 714 vietām (3%) mazāks nekā pērn, tajā skaitā – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajās augstskolās – 19 190 vietas jeb par 533 vietām (2,7%) mazāks nekā 2009.gadā – to nosaka izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes parakstītais rīkojums "Par studiju vietu skaitu augstskolās 2010.gadā".

Kopumā šiem mērķiem no valsts budžeta augstskolām tiks piešķirti 50,3 miljoni latu, tajā skaitā – 30,2 miljoni latu IZM augstskolām, 10,3 miljoni latu Veselības ministrijas (VM) padotībā esošajai Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), 5,3 miljoni latu Zemkopības ministrijas (ZM) padotībā esošajai Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), bet 4,5 miljoni latu Kultūras ministrijas (KM) augstskolām.

Šāds budžeta vietu skaits kopumā saglabā izglītības pieejamību līdzšinējā līmenī un nodrošina iespēju studēt valsts finansētās studiju vietās noteiktam vidusskolas absolventu īpatsvaram, jo īpaši, ņemot vērā arī demogrāfiskās tendences. Piemēram, 2007./2008.mācību gadā vidusskolas 12.klašu skolēnu skaits bija apmēram 18 tūkstoši, bet 2008./2009.mācību gadā jau par tūkstoti mazāks, un prognozes neliecina, ka tuvāko gadu laikā tas palielināsies, skaidro atbildīgā ministrija.

"Studiju procesa nodrošināšanai no valsts budžeta augstskolām 2010.gadā tiks piešķirti 50,3 miljoni latu."

Savukārt saistībā ar izglītības kvalitāti IZM uzsver, ka iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā veiktas vērā ņemamas investīcijas augstākajā izglītībā, uzlabojot infrastruktūru, studiju programmas, bibliotēkas u.c. Turklāt ES struktūrfondu līdzekļi gan studentu stipendijām, gan infrastruktūras uzlabošanai u.c. vēl nozīmīgākā apjomā tiek un tiks nodrošināti laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta Pārskatā par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā apkopotā informācija liecina, ka 2009./2010.ak.g. būtiski pieaudzis konkurss uz valsts budžeta vietām – vidējais konkursa koeficients ir 4,6 (2008./2009.ak.g. – 4,0 pieteikumi uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu). Taču salīdzinājumā pa izglītības tematiskajām grupām konkursa koeficienta vērtības būtiski nav mainījušās – no studiju jomām 2009./2010.ak.g. populārākās ir informācijas un komunikācijas zinātnes (19,7), tiesību zinātnes (8,8) un vadības zinātne un administrēšana (8,6).

Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā pieejams IZM mājaslapā: http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka/parskats-2009.html

Paredz pilnveidot augstākās izglītības finansējuma sistēmu

IZM sadarbībā ar valsts iestādēm un sadarbības partneriem – Augstākās izglītības padomi, Latvijas Rektoru padomi, Latvijas Studentu apvienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju – izstrādājusi Pasākumu plāna projektu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. 2010.gada 15.aprīlī pasākumu plāns izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Īpašs akcents plāna projektā ir likts uz augstākās izglītības finansēšanas pilnveidi, un paredzēts, ka iespējamie finansēšanas modeļi tiks izstrādāti līdz 2010.gada beigām. Par šādu pieeju jūnija vidū tikšanās reizē vienojās arī izglītības un zinātnes ministre un Valsts prezidents.

"Vidējais konkursa koeficients uz valsts budžeta vietām 2009./2010.ak.g. bija 4,6; 2008./2009.ak.g. – 4,0 pieteikumi uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu."

Būtiskākās pārmaiņas saistāmas ar vairākiem uzdevumiem:

  • ar kvalitātes prasību paaugstināšanu gan mācībspēkiem, gan studentiem;
  •  ar finansēšanas modeļa maiņu, tajā skaitā – ievērojot tautsaimniecības vajadzības, principu "nauda seko kvalitātei" u.c.
  • ar eksportspējas un starptautiskās sadarbības stiprināšanu, orientējoties uz konkrētām valstīm, piedāvājot ārvalstu studentiem pievilcīgas studiju programmas ES valodās.

Pasākumu plāns paredz, ka, sākot ar 2013.gadu, valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai tiek pakāpeniski palielināts, 2015.gadā sasniedzot 1,2% no iekšzemes kopprodukta.

Pieteikšanās studijām jau sākusies

Turpinās pieteikšanās studijām nākamajam 2010./2011.ak.g.. Uzņemšanas noteikumus Latvijas augstskolās un koledžās 2010./2011.gadā ir sastādījušas augstskolas un koledžas, un IZM Valsts izglītības satura centrs neatbild par augstskolu un koledžu norādītās informācijas patiesumu.

Pirmās elektronisku pieteikšanos studijām no 12.jūlija līdz 27.jūlijam vienoti piedāvā trīs augstskolas – LU, LLA un RTU.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU