Astoņas Saeimas deputātes – Silva Bendrāte, Inese Šlesere, Aija Barča, Dagnija Staķe, Inta Feldmane, Janīna Kursīte, Solvita Āboltiņa un Karina Pētersone – 17. jūnijā Saeimas Prezidijam iesniegušas likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.
Deputātes mudina mainīt šā likuma 25. panta „Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās” trešo daļu. Pašlaik tā nosaka: „Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.”
Grozījumu likumprojekts paredz šo panta daļu papildināt ar vēl vienu priekšnosacījumu aborta izdarīšanai: „Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, ja pirms tam veikta augļa ultrasonogrāfija vai sieviete ir noklausījusies sava bērna sirdspukstus doplerogrāfā un ir atkārtoti informēta par embrija/augļa attīstību un grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.”
Kāpēc vajadzīgi grozījumi
Likumprojekta „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” anotācijā deputātes uzsver, ka tiesības uz dzīvību ikvienam aizsargā Latvijas Valsts Satversme. Savukārt Hipokrāta zvērests paredz pilnīgu abortu prakses aizliegumu, jo tajā teikts: „[..] nedošu nevienai sievietei līdzekļus augļa nodzīšanai.” Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka grūtniecības plānota pārtraukšana jeb aborts iespaido kopējās demogrāfiskās izmaiņas valstī, turklāt aborta individuālas sekas var būt dažādas dzimumorgānu infekcijas, hroniskas saslimšanas, kas var veicināt gan ārpusdzemdes grūtniecību, gan sarežģījumus grūtniecības un dzemdību laikā vai pat sievietes neauglību, kā arī psiholoģiskas problēmas.
Anotācijā norādīts, ka pēdējos gados mākslīgo abortu skaitam Latvijā ir tendence samazināties, tomēr tas joprojām ir augsts. Pēc Veselības ekonomikas centra informācijas, 2009. gadā Latvijā veikts 8881 mākslīgais aborts – tie ir 410 aborti uz katriem 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem. 2008. gadā veikti 10 425 mākslīgie aborti, kas ir 435 aborti uz katriem 1000 dzīvi dzimušajiem mazuļiem. 2005. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 12 785 un 594. Savukārt 1995. gadā Latvijas sievietes izdarīja 25 933 mākslīgos abortus – 1206 uz katriem 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem.
"Kā mediķi panāks likumā paredzēto normu, ka sievietei jānoklausās bērna sirdspuksti? Ko ārsts darīs, ja viņa aizspiedīs ausis? Ar varu plēsīs nost rokas un kliegs: klausies, klausies!?"
„Abortu nevar aplūkot tikai kā medicīnisku manipulāciju pēc sievietes pašas vēlēšanās, jo tam ir dziļas sociālas, demogrāfiskas un ekonomiskas sekas,” teikts likumprojekta anotācijā, uzsverot, ka jebkurš aborts ir traumatisks, īpaši – garīgās un emocionālās veselības ziņā. Deputātes uzsver, ka par nozīmīgām aborta sekām uzskatāms arī pēcaborta distress, kas parādās jau trīs mēnešus pēc aborta un izpaužas kā fiziskas un psihiskas sāpes un liela zaudējuma izjūta. Tāpat viņas atgādina arī pēcaborta sindromu, kas var sākties pat vairākus gadus pēc aborta, bet izpaužas kā nemiers bez redzama iemesla, neapmierinātība ar dzīvi, dzīves jēgas zudums, bezcerība un depresija. Deputātes atgādina, ka šādi simptomi raksturīgi ne tikai sievietei, kura veikusi abortu, bet mēdz izpausties arī nepiedzimušā bērna tēvam un ārstniecības personālam, ka veic abortus.
Likumprojekta anotācijā atzīmēts: „Viennozīmīgi, personas, kuras ilgā laika posmā producē garīgās un emocionālās veselības pasliktināšanos, atkarību veidošanos, dziļas komunikatīvas un seksuālas problēmas, atstās negatīvu ietekmi uz procesiem, kas veicina tautsaimniecības un sociālo attīstību.” Tādēļ likumprojekta autores uzsver, ka atbalsta politika sievietēm, kuras plāno veikt abortu, pēc iespējas veicinot aborta neizdarīšanu, ir ļoti nozīmīgs faktors demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, kam ir nepieciešama valsts iesaistīšanās: „Ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, ka aborts iznīcina dzīvu organismu – cilvēku. Tādēļ, lai izbēgtu no iespējamām graujošajām fiziskajām, garīgajām un sociālajām sekām nākotnē, nepieciešams apstiprināt jaunās dzīvības esamību ar ultrasonogrāfijas un embrija/augļa sirdspukstu demonstrējumu mātei/vecākiem pirms lēmuma par grūtniecības pārtraukšanu pieņemšanas.”
Jāatstāj tiesības izvēlēties
Veselības ministrija uzskata, ka šis priekšlikums būtu jāvērtē nozares profesionāļiem - ginekologiem, dzemdību speciālistiem, psihoterapeitiem u.c. Tāpat jāņem vērā, ka šādu pārbaužu veikšanai ir nepieciešams finansējums, bet situācijā, kad veselības aprūpē līdzekļu ir ļoti nepietiekami, bet ir daudz vajadzības, finansējuma izlietojumam jābūt pamatotam tieši no medicīniskā aspekta.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska atzīstas: “Es pat brīnos par šādu likumprojektu. Mēs dzīvojam tādā laikā, kādā dzīvojam. Uzlikt kaut kam tik augstus standartus krīzes laikā…” Ārste uzskata, ka šāds grozījumu projekts ir ļoti, ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo tas patiešām ir vērtējams pretrunīgi. “Jā, no valsts puses tas būtu apsveicams solis piedāvāt sievietei iespēju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas paklausīties sava bērna sirdspukstus vai apskatīt viņa attēlu. Bet nedrīkst šādu normu ierakstīt kā obligātu, vienlīdz attiecinot uz visiem gadījumiem. Savā ilgajā ārstes praksē esmu pieredzējusi, cik smags sievietei ir lēmums par abortu. Tas nav viegli! Tas nav tāpat vien vai prieka pēc! Bet situācijas ir tik dažādas! Varbūt ir kādas slimības, varbūt nav iedarbojies kontracepcijas līdzeklis, varbūt ģimenei tiešām nav, ko ēst. Zinu gadījumus, kad sievietes prasa pašvaldībai pabalstu abortam. Viņai tiešām nav naudas. Protams, psiholoģiski sirdspuksti vai attēls var dot daudz – skaidru sapratni, ka tas ir dzīvs bērniņš. Tomēr uzskatu, ka sievietei jāatstāj izvēles iespēja.”
"Ģimenes, kas līdz šim dzīvojušas pārticībā, pēkšņi ir nonākušas nopietnās grūtībās. Vai tādēļ būtu jānogalina šajā ģimenē dzimušie bērni, jo vecākiem ir par grūtu viņus uzturēt?"
Savukārt biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle žurnālam „Ir” atzīstas: viņa cer, ka vismaz dažas deputātes pārdomās savu pārsteidzīgi pieņemto lēmumu un atsauks savus parakstus no vēstules, kuras mērķis ir panākt sievietes tiesību rupju pārkāpumu. I. Ķelle atzīst, ka grūtniecība ir laiks, kurā sieviete ir īpaši viegli ietekmējama, un ārsts ginekoloģijas kabinetā var cerēt, ka sieviete maina savu izvēli par labu grūtniecības saglabāšanai. „Šī ideja ir pārņemta no valstīm, kurās aborti ir aizliegti. Kad Īrijā apmeklējām ģimenes plānošanas asociāciju, redzējām, kā sievietes, kuras dodas pēc aborta norīkojuma pie asociācijas mediķiem, vārda tiešā nozīmē tiek ievilktas kustības ''Par dzīvību'' mikrobusiņā. Tur ārsts ar sonogrāfa palīdzību piespiež sievieti klausīties sirdspukstus un paņemt fotogrāfiju ar mazuļa attēlu cerībā, kas sieviete mainīs lēmumu,” žurnālam „Ir” stāsta I. Ķelle.
Tomēr viņa uzsver, ka ar šādām metodēm netiek uzlabota demogrāfiskā situācija, netiek būtiski samazināts izdarīto abortu skaits, toties šādas metodes ietekmē sievietes un pāra tiesības izvēlēties. „Ja patiesi mums rūp abortu skaita samazinājums, tad nepieciešams investēt veselības veicināšanā. Nepieciešams izglītot jauniešus, mācīt jauniešiem atbildību attiecībās, kā pateikt ''nē'' nevēlamām attiecībām, mācīt par reproduktīvo un seksuālo veselību, mācīt par izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvām saslimšanām. Valstiski būtu jādomā par tām ģimenēm, kuras kā kontracepciju izvēlas nedrošo pārtrauktā dzimumakta metodi, jo nevar atļauties drošāku kontracepciju,” uzsver I. Ķelle.
Līdzīgi domā arī psihoterapeite Gunta Jakovela: „Kā var piespiest ar likumu kaut ko skatīties vai klausīties!? Protams, ir pilnīgi skaidrs šādas idejas mērķis: ietekmēt sievieti, izmantojot efektīgus psiholoģiskus paņēmienus – redzes vai dzirdes efektus -, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Sieviete jau tā jūtas vainīga par savu lēmumu, un ar šādu likuma punktu viņas vaina tiek vēl vairāk pastiprināta. Kam tas ir vajadzīgs un izdevīgs? Vai nebūtu labāk, ja sievietei valsts apmaksātu, piemēram, pamatīgu psihologa konsultāciju, lai viņai ir iespējams izrunāties un saprast sevi, radušos situāciju, dzīvi pirms un pēc lēmuma par abortu?”
Psihoterapeitei ir vēl divas replikas. Pirmā. Kā mediķi panāks likumā paredzēto normu, ka sievietei jānoklausās bērna sirdspuksti? Ko ārsts darīs, ja viņa aizspiedīs ausis? Ar varu plēsīs nost rokas un kliegs: klausies, klausies!? Jo – ja jau nebūs noklausījusies, tad likums nebūs ievērots. Un otrā replika. Reiz kāda sieviete psihoterapeitei uzdevusi retorisku jautājumu: “Ja saplēš olu, tā ir pagalam. Bet sieviete ir radīta ar tādu ķermeņa uzbūvi, ka grūtniecības pārtraukšana ir iespējama, ķermeni nesabojājot. Tad varbūt tas nav tāpat vien? Varbūt sievietes radīšanā par to ir padomāts?”
Piemērs ņemts no ASV
Likumprojekta anotācijā teikts, ka tas sagatavots, konsultējoties ar asociāciju „Ģimene” un citām nevalstiskajām organizācijām. Kā skaidro asociācija „Ģimene”, ideja par ierosinājumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā nav nekas jaunizgudrots. Par pamatu ir ņemta ASV pieredze. Pirmo reizi ultrasonogrāfiju pirms aborta veikšanas ieviesa 2009. gada 1. februārī Ziemeļdakotā. Drīzumā minēto pieredzi ieviesa arī daudzi citi ASV štati. Rezultāti bija un ir pārsteidzoši: 80% sievietes, kurām tika veikta ultrasonogrāfija, atteicās no aborta veikšanas, un bērns nāca pasaulē.
2009. gadā Latvijā veikts 8881 mākslīgais aborts, un tajā pašā laikā nepārtraukti sabiedrībā runā par graujošo demogrāfisko situāciju mūsu valstī. Asociācija “Ģimene” uzskata, ka šīs lietas ir savstarpēji cieši saistītas. Valmieras slimnīcas ginekologs Gints Lapiņš uzskata, ka “tā turpināt vairs nevar. Tautai, kas pieļauj savu bērnu nogalināšanu, nav nākotnes. Dzīvība ir Dieva dāvana un nepieder mums kā cilvēkiem, bet gan caur mums nāk pasaulē”. Šis ārsta viedoklis pilnībā atspoguļo asociācijas viedokli.
"Hipokrāta zvērests paredz pilnīgu abortu prakses aizliegumu, jo tajā teikts: „[..] nedošu nevienai sievietei līdzekļus augļa nodzīšanai.”"
„Šodienas lozungs ir: “Sievietei ir tiesības uz savu ķermeni”. Asociācija uzskata ka tieši tāpēc sievietei ir tiesības uzzināt patiesu un pilnīgu informāciju par to, kas notiek viņas ķermenī, kad tajā dzimst jauna dzīvība. Šodien daudz tiek runāts par pieaugošo vardarbību pret sievieti un bērnu, bet nesaprotamu iemeslu dēļ neviena sieviete netiek informēta par to, ka tieši aborts ir vislielākā vardarbība gan pret vēl nedzimušo bērnu, gan pret pašu sievieti. Un pamatā valsts, kas legāli atbalsta abortu veikšanu, legalizē vardarbību valstī,” uzskata asociācija „Ģimene”, atgādinot, ka izmaiņas likumā paredz iegūt laiku un arī patiesu papildu informāciju, kas sievietei ir tik ļoti nepieciešama, lai nenogalinātu. „Sadzirdēt sava bērniņa sirdi vai ieraudzīt viņu sonogrāfijā - tā ir iespēja pareizam lēmumam,” pauž asociācija „Ģimene”, uzsverot G. Lapiņa pieredzi: „Kā ārsts varu pateikt, ka ļoti daudzas sievietes nespēj sev piedot izvēli nogalināt un pēc tam to pārdzīvo visu mūžu.”
Asociācija priecājas, ka Saeimas deputātes viņu ierosinājumu sadzirdējušas: „Katra cilvēka sirdī ir ielikts labais, tāpēc arī cilvēki atsaucas. Īpaši sievietei, kuras pamataicinājums ir dzīvības sargāšana. Mēs cīnāmies par dzīvību, nevis nāvi. Mūsu mērķis nav ne nauda, ne slava, bet gan dzīvība, līdz ar to visas nācijas glābšana un labklājība.”
Tāpat asociācija uzskata, ka sabiedrībā dzirdētais viedoklis par to, ka bērniem nav jādzimst nabadzībā, ir aprobežots un neadekvāts: „Pēdējo gadu ekonomiskā krīze mūs pārliecināja, ka bieži vien situācija var mainīties pilnīgi negaidot – ģimenes, kas līdz šim dzīvojušas pārticībā, pēkšņi ir nonākušas nopietnās grūtībās. Vai tādēļ būtu jānogalina šajā ģimenē dzimušie bērni, jo vecākiem ir par grūtu viņus uzturēt?”
Asociāciju nepārsteidz sabiedrības pretrunīgā attieksme pret ierosinātajiem grozījumiem: „Mēs dzīvojam brīvā sabiedrībā, kur ikkatram ir tiesības uz savu viedokli. Un tomēr asociācija „Ģimene” uzskata, ka par šo tematu Latvijā nav bijis neviena oficiāla sabiedriskās domas pētījuma, ne arī vērā ņemamas aptaujas.” Līdz ar to, viņuprāt, tos dažus rakstus, kas ir parādījušies medijos, nevar nosaukt par sabiedrības viedokli.
„Ir ļoti daudz pozitīvu atsauksmju, kas dod mums cerības,” pauž asociācija. „Mūsu mērķis nav apgrūtināt sievieti vai sabiedrību kopumā, bet gan dot pilnvērtīgu informāciju, lai katrs cilvēks varētu pieņemt savā dzīvē pareizo lēmumu.”
Kādas ir prognozes, vai deputāšu ierosinājumu Saeima atbalstīs? Asociācija “Ģimene” uzskata, ka cilvēks, kam piemīt kaut nedaudz loģiskā saprāta, nevar to neatbalstīt. „Lēmumu pieņems, ja kādas politiskas cīņas vai cilvēciska lepnība nenostāsies ceļā,” prognozē asociācija „Ģimene”.
