Kultūras ministrijas kompetence
Arhīvu likums nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, ko veido Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie un institūcijās pastāvīgi glabājamie, kā arī privātie un no ārvalstīm iegūtie dokumenti ar arhivāru vērtību. Turpmāk tiks izveidota vienota valsts informācijas sistēma – reģistrs, kurā iekļaus datus par dokumentārā mantojuma dokumentiem, institūcijām un privātpersonām.
Arhīvu likumā ir noteikta reorganizācijas rezultātā izveidojamā valsts arhīvu sistēma: Kultūras ministrija kā arhīvu politikas veidotāja, Latvijas Nacionālais arhīvs – politikas īstenotājs, kā arī konsultatīva institūcija – Arhīvu padome.
Reorganizācija attieksies uz ļoti lielu iestāžu skaitu – 17 valsts arhīvu sistēmas iestādēm, kurās kopā nodarbināti aptuveni 700 darbinieku. Saskaņā ar Arhīvu likuma Pārejas noteikumiem Ministru kabinets izdos atsevišķu rīkojumu par reorganizācijas gaitu un termiņiem. Pēc arhīvu sistēmas reorganizācijas 2011. gada 1. janvārī darbu sāks Latvijas Nacionālais arhīvs, kas ir valsts arhīvu sistēmas iestāžu saistību un mantas pārņēmējs. Latvijas Nacionālajā arhīvā tiks apvienotas līdzšinējās arhīvu sistēmas iestādes: Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs.
Latvijas Nacionālais arhīvs būs kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un tā direktoru pēc kultūras ministra ierosinājuma uz pieciem gadiem iecels Ministru kabinets. Kā LV.LV informē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, tuvākajā laikā KM plāno izsludināt konkursu uz Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietu. Šobrīd ministrija izstrādā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un konkrētu reorganizācijas modeli, tai skaitā iekļaujot finanšu aprēķinus. Paredzams, ka projekts tiks iesniegts valdībā līdz maijam, lai līdz šā gada beigām varētu praktiski nodrošināt reorganizāciju.
Kultūras ministrijai būs jāizveido konsultatīva institūcija – Arhīvu padome, kurā darbosies pārstāvji no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Arhivāru biedrības, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas un Kultūras ministrijas, kā arī no Latvijas Universitātes Vēstures institūta un Latvijas Pašvaldību savienības.
Arhīvi līdz ar muzejiem un bibliotēkām tradicionāli pieder pie kultūras jomas – t.s. „atmiņas institūcijām”, skaidro D.Vizule. Tā ir plaši izplatīta prakse Eiropas Savienības valstīs, pēc kuras tiek veidota kultūras nozares pārvaldība un administrācijas sistēma.
"Arhīvu likumā ir noteikta reorganizācijas rezultātā izveidojamā valsts arhīvu sistēma: Kultūras ministrija kā arhīvu politikas veidotāja, Latvijas Nacionālais arhīvs – politikas īstenotājs, kā arī konsultatīva institūcija – Arhīvu padome. "
Tas atspoguļots arī Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos, piemēram, likumā „Par Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorandu” sadaļas „Sakari, informācija, informātika” 3. punkts; Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijas dalībvalstīm R (2000)13 par Eiropas politiku arhīvu pieejamībā (pieņemta 2000. gada 13. jūlijā), EP rekomendācijas 1173 (1992) par bibliotēku un zinātnisko arhīvu saglabāšanu Centrālās un Austrumeiropas valstīs u.c. dokumentos.
Analizējot arhīvu nozares pārvaldības sistēmu Eiropas Savienības valstīs, secināms, ka lielākajā daļā (17 valstīs) valstu arhīvu sistēma nodota Kultūras ministrijas vai kultūras nozari pārraugošās ministrijas pārziņā. Tieslietu ministrijai valsts arhīvu sistēmas pārraudzība pilnībā nodota tikai vienā valstī – Kiprā, daļēji – Lielbritānijā (Eiropas Komisijas „Ziņojums par arhīviem paplašinātajā Eiropā”, 2005. gads, 38. lpp.).
Funkciju deleģējums Ministru kabinetam
Ministru kabinets līdz 2010. gada 30. septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā institūcijas nodod dokumentus un uzziņu sistēmas pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī gadījumus, kad dokumenti tiek nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā pirms tiem noteiktā glabāšanas termiņa beigām. Institūcijai ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva apliecinātas to dokumentu kopijas, kurus attiecīgā institūcija nodevusi pastāvīgā valsts glabāšanā.
Dokumentu nodošana pastāvīgā valsts glabāšanā
Arhīvu likumā ir noteiktas institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi dokumentu un arhīvu pārvaldībā. Tāpat noteikti arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi, ievērojot fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību.
Ņemot vērā plašo un aktīvo informācijas tehnoloģiju izmantošanu, likums nosaka, ka Latvijas Nacionālais arhīvs un iestādes publiskos dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varēs pārvērst elektroniskā formā, lai tos saglabātu elektroniski.
"Latvijas Nacionālā arhīva direktoru pēc kultūras ministra ierosinājuma uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets."
Īpaša vērība Arhīvu likumā pievērsta privātajiem arhīviem, kurus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību uz pieciem gadiem akreditēs Latvijas Nacionālais arhīvs.
Dokumenti ar arhivāru vērtību, kuri atlasīti pastāvīgai glabāšanai, tiek nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā ne vēlāk kā 15 gadus pēc to radīšanas vai saņemšanas, ja šajā vai citā likumā nav noteikts citādi, bet elektroniskie dokumenti un dokumenti, kuros ietverto informāciju veido attēls vai skaņa un kuri uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti) – ne vēlāk kā 5 gadus pēc to radīšanas vai saņemšanas, ja citā likumā nav noteikts citādi.
Dokumentus, kuri nepieciešami institūcijas funkciju un uzdevumu pildīšanai ilgāk, nekā noteikts Arhīvu likuma 6. panta pirmajā vai otrajā daļā, pastāvīgā valsts glabāšanā nodod pēc tam, kad institūcijā to izmantošana vairs nav nepieciešama.
Latvijas Nacionālā arhīva finansēšana
Saskaņā ar Arhīvu likuma 23. pantu Latvijas Nacionālā arhīva funkciju pildīšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, tai skaitā ziedojumi, dāvinājumi un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidā iegūtie finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti Latvijas Nacionālā arhīva pamatbudžeta kontā un izmantojami tikai Latvijas Nacionālā arhīva darbības attīstībai.
Pēc masu medijos pieejamās informācijas, Latvijas arhīvi patlaban balansē uz bankrota robežas, un aprīlī var rasties situācija, kad tie vairs nespēs veikt savas funkcijas samazinātā štata un finansējuma dēļ.
Kultūras ministrija uzskata – esošajā ekonomiskajā situācijā, kad valdībai valsts budžeta izdevumu veikšanai ir jāaizņemas finansējums, arhīvu sistēmas vadītājam ir saimnieciski jārīkojas ar nozarei piešķirto valsts budžeta finansējumu. Darbība jāplāno tā, lai nodrošinātu arhīvu sistēmas uzturēšanu un darbību esošā pieejamā finansējuma ietvaros, nepieciešamības gadījumā atsakoties no atsevišķām funkcijām vai samazinot to apjomu, kā arī elastīgi plānojot pašu ieņēmumus, lai nodrošinātu budžeta likuma izpildi.
