Arhīvu likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību, īstenojot atbilstošu dokumentu pārvaldību valsts pārvaldes institūcijās, kā arī noteikt Latvijas Nacionālā arhīva funkcijas un tiesības un akreditēto privāto arhīvu darbību.
Ar šo likumprojektu paredzēts izveidot Latvijas Nacionālo arhīvu, kura pārraudzību veic Kultūras ministrija (KM), likvidējot Arhīvu ģenerāldirekciju un tās funkcijas nododot KM Arhīvu nodaļai, kā arī reorganizēt pašreiz esošās 17 valsts arhīvu iestādes, no kurām 15 ir valsts arhīvi.
Likumprojekts ietver pārejas noteikumus valsts arhīvu sistēmas reorganizācijai. Tā kā valsts arhīvu sistēmā kopā 2007. gadā bija nodarbināti aptuveni 700 darbinieku, saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabinets izdos atsevišķu rīkojumu par reorganizācijas gaitu un termiņiem. Plānots, ka valsts arhīvu sistēmas reorganizācija noslēgsies ne ātrāk kā 2011. gadā, darbinieku skaits saruks par 300 un 15 valsts arhīvi veidos astoņas funkcionālās un teritoriālās struktūrvienības.
Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls ir gandarīts par Arhīvu likumprojekta sagatavošanas gaitu: „Kopumā tas ir nopietns solis uz priekšu. Lai arī valdības nākamā gada budžets pilnībā nenodrošinās visas jaunā Arhīvu likumprojektā iekļautās funkcijas, kas būtu jāveic Latvijas Nacionālajam arhīvam – īpaši likvidēto valsts un pašvaldību institūciju dokumentu ar arhīvistisku vērtību un personāla dokumentu pārņemšanu valsts glabāšanā pēc to likvidācijas un arhīva sociāltiesisko izziņu sagatavošanu un izsniegšanu fiziskām personām viena mēneša laikā –, jo trūks naudas un attiecīgi cilvēkresursu, tomēr likumā būs definēts, kas ir dokumenti ar arhīvisku vērtību, cik ilgi tie glabājami valsts pārvaldes institūcijās un kad nododami pastāvīgai valsts glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā. Līdz ar šo likumu valstī būs noteikta vienota dokumentu pārvaldības kārtība. Pēc likuma pieņemšanas lielāka atbildība tiks prasīta no arhīvu speciālistiem. Arhīvu pakalpojumus varēs sniegt persona, kurai būs atbilstošs sertifikāts. Būs arī noteikti ierobežojumi saistībā ar piekļuvi fizisko personu sensitīvajiem datiem.”
"Līdz ar Arhīvu likuma stāšanos spēkā valstī būs noteikta vienota dokumentu pārvaldības kārtība."
Tā kā likumprojekts nosaka nacionālā dokumentārā mantojuma veidotāju loku, kurā ietilpst valsts pārvaldes institūcijas, kā arī tās privātpersonas, kurām deleģēti atsevišķi valsts pārvaldes uzdevumi un funkcijas, šobrīd nav skaidrs, kas notiks ar valsts institūciju un privātajiem īstermiņa un ilgtermiņa dokumentiem, kam nav arhīviskas vērtības pēc šo juridisko personu likvidācijas. Likumā būtu jāiekļauj normas, kas nosaka šo dokumentu īpašnieku atbildību par to saglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā laika posmā, uzskata V. Štāls.
Nopietns nākotnes uzdevums ir arhīvu digitalizācija. Veidojot Latvijas Nacionālo arhīvu, vienlaikus tiek skatīts jautājums par elektroniskajiem dokumentiem, to nodošanas kārtību Nacionālā arhīva glabāšanā un veicamajiem darbiem, lai tos saglabātu ilglaicīgi, nezaudējot autentiskumu, bet tam būs nepieciešami ievērojami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta. Pozitīvi ir tas, ka visa šī informācija glabāsies vienkopus, un tas nozīmē būtisku līdzekļu ekonomiju valsts mērogā. Plānots, ka tad, kad būs uzcelta Latvijas Nacionālā bibliotēka, iespējams, tajā atradīsies vienotā datubāze, kas glabās visu kultūras mantojuma atmiņu institūciju – bibliotēku, arhīvu, muzeju – informāciju par vērtībām, kas tajās glabājas, tā atvieglojot interesentu piekļuvi.
Starptautiskās Arhīvu padomes prezidents Īans Vilsons Latvijas apmeklējuma laikā aicināja domāt par to, kā valsts arhīvā efektīvāk saglabāt šīsdienas dzīves liecības. Valsts likumdošanā būtu jāiekļauj mājaslapu saglabāšanas tiesību normas, jo elektroniskā vide būtiski paplašina pieeju vērtīgajiem arhīvu materiāliem. Starptautiskais eksperts pieļauj, ka starp Latviju un Kanādu varētu izveidoties veiksmīga sadarbība arhīvu speciālistu sagatavošanā. Kanādā vairākas universitātes piedāvā attiecīgas studiju programmas – tās bieži vien ir cieši saistītas ar pārējām zinībām par kultūras mantojuma saglabāšanu, proti, zinībām par bibliotēkām un muzejiem.
Pēc Arhīvu likumprojekta pieņemšanas Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā par tā gaitu atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopos Saeimas balsojuma rezultātus un sagatavos pieņemtā likuma tekstu publicēšanai laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas, ja nav noteikts cits termiņš.
