Saeimā spriež par Arhīvu likumprojektu

Komisijas sēdē Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls iepazīstināja Saeimas deputātus, Kultūras ministrijas un pašvaldību pārstāvjus ar iecerēto Latvijas Nacionālā arhīva administratīvo modeli. Saskaņā ar topošo likumprojektu Latvijas Nacionālais arhīvs ir Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde ar teritoriālajām un funkcionālajām struktūrvienībām, kas veido, uzkrāj, glabā un nodrošina nacionālā dokumentārā mantojuma izmantošanu, uzrauga dokumentu pārvaldību institūcijās un darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Šobrīd arhīvu sistēmai tiek pārmests, ka tā ir smagnēja un apgrūtina valsts iestāžu un arhīvu darba plānošanu un organizēšanu, jo pašreizējais likums nosaka, ka normatīvos dokumentus gatavo gan arhīvi, gan Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un iesniedz akceptēšanai Ministru kabinetā. Tādējādi valstī nav noteikta vienota dokumentu pārvaldības kārtība, nav noteikti termiņi, cik ilgi juridisku personu arhīvos jāglabā dokumenti ar arhīvisku vērtību, līdz tos nodod valsts arhīvos.

"Valstī nav noteikta vienota dokumentu pārvaldības kārtība, nav noteikti termiņi, cik ilgi juridisku personu arhīvos jāglabā dokumenti ar arhīvisku vērtību, līdz tos nodod valsts arhīvos."

Jaunais likumprojekts paredz divpakāpju modeli: KM izstrādā valsts politiku un stratēģiju dokumentu pārvaldībā un arhīvu nozarē, arhīvs šo stratēģiju realizē un pilda savas arhīva funkcijas.

Pēc V. Štāla domām, pirmais veicamais darbs ir palīgfunkciju, t. i., grāmatvedības, saimniecības, personāla un juridisko funkciju, centralizācija. „Ja mēs realizējam centralizētu finanšu un grāmatvedības vadību, var ieekonomēt gan cilvēkresursus, gan veidot vienotu iepirkumu, jo šobrīd katram arhīvam ir savs saimnieciskais iepirkums,” uzskata V. Štāls.

Jaunā likuma izstrādes gaitā uzmanība jāpievērš arī datu aizsardzības jautājumiem un jāreglamentē informācijas saglabāšana uz datu nesējiem.

Sākas arhīvu sistēmas audits

Neraugoties uz arhīvu sistēmas auditu, deputāti vienojušies turpināt darbu pie jaunā Arhīvu likuma izstrādes, jo uzskata, ka patlaban nebūtu lietderīgi apturēt arhīvu nozares „jumta likuma” virzību, tā kā uzsāktais institucionālais audits attieksies tikai uz strukturālām pārmaiņām arhīvu sistēmā, nevis veicamajām funkcijām.

„Vispirms mēs strādāsim ar iesniegtajiem priekšlikumiem un pēc tam likumprojektā iestrādāsim arī audita rezultātus, lai pēc iespējas ātrāk nomainītu morāli novecojušo 1991. gada Arhīvu likumu ar mūsdienīgu normatīvo aktu,” norāda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Jānis Lagzdiņš.