Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmākos trīs gadus vecāki no Uzturlīdzekļu garantiju fonda saņems krietni mazāk – 30 latus par bērnu līdz 7 gadiem un 35 latus par bērnu no 7 līdz 18 gadiem.
FOTO: jenjames.jpg
Uzturlīdzekļu garantiju fonds ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums, no kura ik mēnesi izmaksā minimālos uzturlīdzekļus tiem bērniem, kuriem otrs no vecākiem nepalīdz. Cilvēku, kas iesniedz visus vajadzīgos dokumentus un no fonda prasa naudu, likuma izpratnē sauc par iesniedzēju. Otru vecāku, kurš paliek parādā fondam (tātad - valstij) sauc par parādnieku. Patlaban kopējais parādnieku skaits ir aptuveni 17 000, no tiem tikai nedaudz vairāk kā 400 ir sievietes. Tātad ļoti lielā pārsvarā valstij parādā ir vīrieši. Tomēr izrādās, ka arī uzturlīdzekļu saņēmējas ne vienmēr valsts naudu saņem godīgi.
Jārūpējas par bērnu un jādzīvo Latvijā
Fonda administrācijai ir mērķtiecīgi un efektīvi jāgarantē valsts budžeta līdzekļu izlietojums, tādēļ likuma grozījumos noteikti vairāki papildu nosacījumi, kādiem turpmāk jāatbilst iesniedzējam un bērnam, lai saņemtu uzturlīdzekļus no valsts.
Viens no tiem: bērnam faktiski jābūt iesniedzēja aprūpē, kā arī iesniedzējam un bērnam pastāvīgi jādzīvo un jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijas Republikas teritorijā. Turpmāk administrācijai būs tiesības pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu no fonda, ja iesniedzējs vai bērns, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas, izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī vai viņiem nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikas teritorijā, kā arī tad, ja iesniedzējs faktiski bērnu neaprūpē.
Līdz šim šāda nosacījuma likumā nebija, tādēļ nereti administrācijā iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu iesniedza personas, kas kopā ar bērnu dzīvo Baltkrievijā, Krievijā, Moldovā u.c. valstīs. Ja tā notika, administrācijai nebija nekādu iespēju pārliecināties, vai iesniedzējam ir/nav atņemtas aprūpes/aizgādības tiesības, vai iesniedzējs ir miris, bērns ir miris, kā arī par to, vai nav kāda cita pamata uzturlīdzekļu izmaksas pārtraukšanai. Izpētot ārvalstu praksi, secināts, ka Austrijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs noteikts: uzturlīdzekļu saņēmējam kopā ar bērnu jādzīvo tajā valstī, no kuras tiek saņemti uzturlīdzekļi. Tagad tā būs arī Latvijā.
Likumprojekta izpratnē uzskatāms, ka persona pastāvīgi dzīvo Latvijā, ja tā te uzturas ne mazāk kā sešus mēnešus kalendārā gada laikā. Personas izbraukšana no Latvijas uz ārvalstīm, kas pārsniedz sešus mēnešus kalendārā gada laikā, uzskatāma par attaisnotu vien tad, ja izbraukšanas iemesls ir saistīts ar medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē, mācībām akreditētā izglītības iestādē vai izbraukšana saistīta ar Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu vai militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos ārvalstīs. Noteikts, ka šaubu gadījumā personas pienākums ir pierādīt, ka tā pastāvīgi dzīvo Latvijā.
Iesaistīs tiesu izpildītājus
Līdz šim likumā bija noteikts, ka fonda administrācijai ir pienākums bezstrīdus kārtībā piedzīt fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām no iesniedzēja, kas sniedzis nepatiesas ziņas uzturlīdzekļu saņemšanai. Taču likumā nebija noteikts, ka iesniedzējam jāziņo administrācijai, ja līdz šim viņš uzturlīdzekļus saņēma likumīgi, bet nu kāda iemesla dēļ tie viņam vairs nepienākas.
Likumprojektā noteikts, ka iesniedzējam ir pienākums paziņot fonda administrācijai par apstākļiem, kas var būt par pamatu uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanai:
Uzturlīdzekļu saņēmējam būs pienākums atmaksāt fondam no tā saņemto naudu un likumiskos procentus, ja iesniedzējs būs sniedzis nepatiesas ziņas vai nebūs paziņojis par apstākļiem, kas ietekmēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Piemēram, ja Anniņas mamma aizbrauks uz Īriju un ilgāk par pusgadu tur lasīs sēnes, un vienlaikus saņems no fonda naudu, bet meiteni pieskatīs krustmāte - fonds, pierādot pārkāpumu, liks Anniņai paredzēto un viņas mammai pārskaitīto naudu atmaksāt.
"Administrācija pārbaudīs, vai iesniedzējiem un bērniem, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas no fonda, ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā."
Vēl līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā administrācijai nodrošināt nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu. Tagad noteikts precīzs naudas atgūšanas ceļš. Tātad - vispirms fonds pieņems lēmumu par izmaksāto uzturlīdzekļu un likumisko procentu par nepamatotajām izmaksām piedziņu un paziņos par to līdzekļu saņēmējam. Tā pienākums būs fondam naudu atmaksāt 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas brīža. Ja saņēmējs par to neliksies zinis, fonda administrācija sagatavos brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi un atkal ziņos par to. Ja pēc brīdinājuma saņemšanas būs vēl pagājušas desmit dienas un saņēmējs joprojām neliksies ne zinis, fonda administrācija sagatavos izpildrīkojumu un nodos to zvērinātam tiesu izpildītājam.
Lai pārbaudītu, vai valsts nauda tiek tērēta ekonomiski, ne vēlāk kā līdz 2010. gada 30. jūnijam administrācija pārbaudīs, vai iesniedzējiem un bērniem, par kuriem veic uzturlīdzekļu izmaksas no fonda, ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā. Aizdomu gadījumā (piemēram, kredītiestādes konts, uz kuru tiek pārskaitīti uzturlīdzekļi no fonda līdzekļiem, ir ārvalsts kredītiestādē u.c.) pārbaudīs, vai naudas saņēmēji dzīvo Latvijā pastāvīgi. Konstatējot, ka iesniedzējs vai bērns, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas no fonda, izbraukuši no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī vai viņiem nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā, administrācija uzturlīdzekļu izmaksu pārtrauks.
Fonds maksās mazāk
Līdz šim Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums noteica, ka fonda administrācija uzturlīdzekļus par katru bērnu izmaksā tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto. Saskaņā ar 2003. gada 1. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu katra vecāka pienākums ir ik mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Rēķinot no pašreizējās minimālās algas – 180 latiem, bērnam mēnesī jāatvēl attiecīgi 45 un 54 lati.
"Neapzinīgie vecāki, kam ar tiesas spriedumu noteikts maksāt uzturlīdzekļus, var nepriecāties: uz viņiem nekādas izmaiņas neattiecas – jāmaksā tikpat, cik līdz šim. "
Līdz šim fonds no saviem līdzekļiem vecāku vietā maksāja tieši šo summu – minimālos uzturlīdzekļus, rēķinot procentus no minimālās algas. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un piešķirto ierobežoto valsts budžeta līdzekļu apmēru uzturlīdzekļu izmaksai, 2010., 2011. un 2012. gadā fonds katram bērnam maksās konstantu summu. Samazinātā summa attieksies gan uz tiem bērniem, kuri jau saņem uzturlīdzekļus, gan uz tiem, kuru uzturam iesniedzēji iesniegs iesniegumus par uzturlīdzekļu izmaksu 2010., 2011. un 2012. gadā. Pēc šiem trim gadiem - pārejas perioda beigām – likums nodrošina iesniedzējiem tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda līdzekļiem bērnu uzturam līdzšinējā apmērā.
Kā skaidro Uzturlīdzekļu garantijas fonda Juridiskā departamenta direktores vietniece Arta Tjarve, no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim no fonda līdzekļiem gan uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās, gan lietās, ko uzsāks pēc 2010. gada 1. janvāra, par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai maksās 30 latus, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto, kā arī nepārsniedzot apmēru, ko noteicis Ministru kabinets atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai. Par katru bērnu no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 35 latus, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto, kā arī nepārsniedzot apmēru, ko noteicis Ministru kabinets atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai. Piebildes par Civillikumu atstātas situācijai, ja valstī gadījumā samazina minimālo algu vai minimālo uzturlīdzekļu apjomu.
Kā uzsver A. Tjarve, neapzinīgie vecāki, kam ar tiesas spriedumu noteikts maksāt uzturlīdzekļus, var nepriecāties: uz viņiem nekādas izmaiņas neattiecas – jāmaksā tikpat, cik līdz šim.
Nākamos trīs gadus fonds maksās mazāk tādēļ, ka līdz ar 2009. gada budžeta grozījumos veiktajiem samazinājumiem saprasts: visiem līdzekļu vienkārši nepietiks. Jāņem vērā arī citas izmaiņas: pieaug bezdarbs, lietu skaits zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā, attiecīgi pieaug administrācijā uzsākto uzturlīdzekļu izmaksu lietu skaits un strauji palielinās bērnu skaits, kuru uzturam izmaksājami fonda līdzekļi. Toties samazinās izbeigto uzturlīdzekļu izmaksu skaits gadījumos, kad vecāks pats spēj nodrošināt līdzekļus savam bērnam.
Sniegs ziņas kredītiestādēm
Turpmāk fondam atļauts gan par tā reģistrā esošajiem iesniedzējiem, gan parādniekiem sniegt ziņas kredītiestādēm, to filiālēm, kapitālsabiedrībām, kas sniedz kreditēšanas un finanšu līzinga pakalpojumus, apdrošināšanas sabiedrībām un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem par parādnieku, ar kuru tie dibina vai groza līgumsaistības. Tādējādi minēto pakalpojumu sniedzēji varēs pārliecināties, vai iespējamais klients ir maksātspējīgs un vai viņam nav nenokārtotas saistības, tā pasargājot sevi no potenciāli maksātnespējīga klienta. Savukārt parādnieks, kura vietā valsts maksā uzturlīdzekļus viņa bērna uzturēšanai, tiks netieši mudināts pildīt savu pamatpienākumu pret bērnu.
Ir arī vēl citi jauninājumi. Fonda darbībā rodas situācijas, kad parādniekam nav deklarētas dzīvesvietas. Šādos gadījumos paziņojumu par uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanu šis cilvēks varēs atrast laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un fonda administrācijas mājaslapā.
