Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daudziem, kuri atstāj Latviju, šķiet, ka šeit viņu lielākās problēmas ir kreditori un tiesu izpildītāji. Taču arī nodokļu likumu saistības cilvēkam seko līdzi. Lai tās nepārvērstos problēmās, jāzina, kādas formalitātes jākārto atbilstoši jaunajam statusam.
FOTO: www.sxc.hu
Nodokļu maksātāji Latvijā
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta pirmo daļu Latvijas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:
1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);
2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).
Secinājums. Nodokļus Latvijā maksā visi par Latvijā gūtiem ienākumiem atbilstoši Latvijas nodokļu likumiem.
Rezidents
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrajai daļai nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2) šī persona uzturas LR 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina LR valdība.
Šā likuma 14. panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:
1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;
2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).
Ievērojot 14. panta piekto daļu, nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šiem nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas likumiem par LR, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
Secinājums. Par nerezidentu uzskatāma persona, kura atbilst vienam no šiem kritērijiem:
Tātad, ja Latvijas iedzīvotājam, aizbraucot no Latvijas, stājas spēkā kāds no minētajiem kritērijiem, viņš uzskatāms par nerezidentu Latvijā. Un ir kļuvis par ārvalsts rezidentu.
Turpmāk nodokļu jautājumi par iedzīvotājiem, kas pametuši Latviju, būtu jāapskata kā nerezidentam, jo bijušais Latvijas iedzīvotājs kļuvis par nerezidentu.
To, kādi nodokļi jāmaksā Latvijā nerezidentam un vai vispār ir jāmaksā, nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Nodokļu konvencijas
Nodokļu konvencijās rezidences statusu nosaka 4. pants. Tas nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai pamatojoties uz jebkuru citu līdzīga rakstura kritēriju. Bet šis jēdziens neietvers personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai no šajā valstī izvietotā kapitāla.
Situācijā, kad fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents (Latvijas un ārvalsts), tās rezidenta statuss tiks noteikts šādā veidā:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
"Nodokļu konvencijās ir paredzēti līdzīgi kritēriji kā LR likumā „Par nodokļiem un nodevām”."
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
Secinājums. Tātad arī šajā gadījumā nodokļu konvencijās ir paredzēti līdzīgi kritēriji kā LR likumā „Par nodokļiem un nodevām”.
VID metodika
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izdevis metodiskos materiālus „Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu – fizisko personu ienākuma”, ar kuriem var iepazīties mājaslapā www.vid.gov.lv. VID ir paskaidrojis gadījumus, kā noteikt nerezidenta statusu Latvijā, kā arī, kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidentam Latvijā.
Šajos metodiskajos noteikumos ir sacīts sekojošais:
„4. Fiziskā persona, kurai mainās rezidences statuss, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei sniedz informāciju un nepieciešamības gadījumā nodrošina dokumentāru apliecinājumu rezidences statusa maiņai.
5. VID teritoriālā iestāde, izvērtējot fiziskās personas rezidences statusu, ņem vērā visu tās rīcībā esošo informāciju par konkrēto fizisko personu.
6. Nosakot, vai fiziskās personas pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Latvijas Republikā, ņem vērā Civillikuma Ievada 7. punkta normas, kas paredz, ka pagaidu uzturēšanās nerada dzīvesvietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.
1. piemērs
Fiziskā persona – rezidents – dodas uz ārvalstīm un noslēdz tur darba līgumu uz trīs gadiem ar ārvalsts kapitālsabiedrību. Darbs pārsvarā tiek veikts ārvalstīs, un Latvijas Republikā šī fiziskā persona taksācijas gadā uzturas mazāk par 40 dienām. Personas ģimene paliek Latvijas Republikā.
Ja fiziskā persona, kas pirms izbraukšanas no Latvijas Republikas, tika uzskatīta par rezidentu, Latvijas Republikas nodokļu administrācijai apliecina un pierāda, ka pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tai ir izveidojušās ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latvijas Republiku (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus). Tikai tad šī fiziskā persona, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta trešās daļas 2. punktu, netiks atzīta par Latvijas Republikas rezidentu taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latvijas Republiku, un par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem ienākuma nodokli maksās ārvalstīs.
Ja fiziskā persona minēto nespēj apliecināt un pierādīt, tad tā tiek uzskatīta par Latvijas Republikas rezidentu un par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, VID teritoriālajā iestādē pēc maksātāja dzīvesvietas iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. (..)
11. Kvalificējot fizisko personu par Latvijas Republikas rezidentu, jāņem vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtās uzturēšanās atļaujas veids. Gadījumā, ja fiziskā persona saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad personu jāatzīst par rezidentu pirms likumā "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta otrās daļas 2. punktā minētā 183 dienu perioda.”
"Latvijas iedzīvotājiem, kas pametuši Latviju un uzskatāmi par nerezidentiem Latvijā, nav jādeklarē ienākumi no algota darba un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko viņi saņem no ārvalsts darba devēja."
Secinājums. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” un likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti nodokļu maksātāju pienākumi. Šajos likumos nav un nekad nav bijusi noteikta prasība, izbraucot vai aizbraucot un pārceļoties rezidentam no Latvijas Republikas uz pastāvīgo dzīvesvietu citā valstī, ziņot par to VID. Nodokļu normatīvie akti neparedz rezidences statusa maiņas gadījumā, konkrēti, ja persona no rezidenta kļūst par nerezidentu, informēt par to VID. Tādējādi šāda prasība metodiskajos norādījumos uzskatāma par rekomendējoša rakstura, nevis par tiesisku prasību.
Tomēr VID ierēdņiem ir tiesības saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. panta 1. punkta 2. apakšpunktu saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas. Līdz ar to gadījumos, kad VID pieprasa paskaidrojošus dokumentus, jūs varat uzrādīt ārvalsts darba devēja informāciju par ienākumiem un nodokļu nomaksu, ārvalstīs deklarētos ienākumus, kā arī attiecīgās nodokļu administrācijas apstiprinātu rezidences apliecinājumu.
Dzīvesvietas reģistrācija
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otro daļu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.
Secinājums. Ja VID uzskata, ka Latvijas iedzīvotājam deklarētā dzīvesvieta ir Latvija un tāpēc viņš uzskatāms par rezidentu (lai gan nerezidenta statusu nosaka arī citi kritēriji), jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav paziņojis par savu dzīvesvietas maiņu, ieteicams to tomēr izdarīt jebkurā laikā.
Informācija atrodama www.pmlp.gov.lv.
Uzturēšanās atļauja
Dodoties dzīvot un strādāt uz ārzemēm, vēlams iepazīties ar LR Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju www.nva.lv. Vajadzētu arī noskaidrot uzturēšanās/darba atļaujas nosacījumus attiecīgajā valstī.
VSAOI
Saskaņā ar Eiropas Padomes regulu Nr. 1408/71 vispārējā gadījumā persona ir sociāli apdrošināta un obligātās iemaksas veic personas nodarbinātības valstī atbilstoši šīs valsts sociālās drošības tiesību aktiem (pamatprincips), pat ja persona dzīvo citā valstī vai tās darba devēja uzņēmums atrodas citā valstī. Personām parasti ir piemērojami tikai vienas dalībvalsts sociālās drošības tiesību akti.
Secinājums. Tātad VSAOI veic tur, kur personai izmaksā algu un kur tā ir sociāli apdrošināta. Personas, kuras nosūta uz ārzemēm strādāt darba devējs, lielākoties ir sociāli apdrošinātas Latvijā, bet tie, kas aizbrauc no Latvijas paši, sociālās iemaksas veic saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamie ienākumi ir noteikti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešajā daļā. Šajā pantā nav noteikts, ka ārvalsts darba devējam būtu jāietur nodokļi Latvijā par nerezidentu, kas strādā ārvalstīs.
Izņēmums ir tad, ja nerezidents strādā Latvijas teritorijā.
Arī nodokļu konvenciju 15. pantā ir noteikts, ka darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents (ārvalsts) par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī (Latvijā). Ja algots darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī (Latvijā), par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī (Latvijā).
Ievērojot Ministru kabineta 30.04.2001. noteikumu Nr. 178 „Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 11. punktu, VID ir tiesīgs pieprasīt, lai maksājuma saņēmējs atbilstoši nodokļu līgumam iesniegtu papildu informāciju, ka maksājumu izmaksas brīdī viņš ir bijis tiesīgs izmantot nodokļu konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus.
Ievērojot šo noteikumu 9. punktu, ja izmaksātājs ir piemērojis konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus, bet maksājumu saņēmējs nav bijis tiesīgs tos izmantot (piemēram, maksājumu saņēmējs maksājumu saņemšanas brīdī nav uzskatāms par otras līgumslēdzējas valsts rezidentu saskaņā ar attiecīgo nodokļu konvenciju), nodokli no maksājumiem, kuru nosaka kā starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot LR likumos noteiktās nodokļu likmes, un nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot attiecīgajā nodokļu konvencijā noteiktās likmes, samaksā izmaksātājs. Šajā gadījumā izmaksātājs valsts budžetā iemaksā arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudu, bet apliekamo ienākumu nepalielina likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajā kārtībā.
Secinājums. Latvijas iedzīvotājiem, kas pametuši Latviju un uzskatāmi par nerezidentiem
Latvijā, nav jādeklarē ienākumi no algota darba un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko viņi saņem no ārvalsts darba devēja.
Pēc VID pieprasījuma var iesniegt attiecīgās valsts rezidences apliecinājumu.
Deklarācija
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta 5.2 daļā noteikts, ka ārvalsts nodokļu maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.
Secinājums. Ja Latvijas iedzīvotājs, kas atstājis Latviju, uzskatāms par nerezidentu, tad deklarācija Latvijā par ārvalstīs gūto ienākumu viņam nav jāiesniedz.
Nodokļa atmaksa
Piemērojot Ministru kabineta 30.04.2001. noteikumu Nr. 178 10. punktu, ja nodokļu konvencijā noteiktie atvieglojumi nav tikuši piemēroti šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.1 punktā noteiktajā kārtībā un nodokļi ieturēti saskaņā ar LR likumiem (piemēram, ja nerezidents – bijušais Latvijas iedzīvotājs – deklarējis un papildus samaksājis nodokli Latvijā, ko nevajadzēja darīt), maksājumu saņēmējs pārmaksātās nodokļu summas atgūšanai triju gadu laikā no maksājumu izmaksāšanas dienas iesniedz VID aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību-iesniegumu nodokļu atmaksāšanai (2. pielikums).
VID ir tiesīgs pieprasīt, lai maksājumu saņēmējs atbilstoši nodokļu līgumam iesniegtu papildu informāciju, kas apliecina, ka maksājumu izmaksas brīdī viņš ir bijis tiesīgs izmantot nodokļu līgumā noteiktos nodokļu atvieglojumus.
Pēc tam, kad VID ir pieņēmis lēmumu par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu, papildus iekasēto summu atmaksā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. pantā noteiktajā kārtībā. Atmaksāšanas apliecība ir derīga tikai tajā norādīto pārmaksāto nodokļu atmaksāšanai.
Strīdi
Saskaņā ar nodokļu konvencijas 25. panta pirmo daļu, ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējo likumdošanas aktu noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanas ar nodokļiem neatbilstoši šīs konvencijas noteikumiem.
Der zināt
Aizbraucot no Latvijas dzīvot un strādāt uz Īriju, Angliju vai citu valsti, ieteicams paziņot savu jauno dzīvesvietas adresi tuvākajā Latvijas vēstniecībā. Šī ziņa nonāks Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā, un tā būs pieejama arī VID.
Un vēl - noteikti no darba devēja vajag pieprasīt apstiprinātus ienākumu izmaksu dokumentus, un, ja nepieciešamas, deklarēt ienākumus attiecīgajā valstī. Dokumentus jāglabā piecus gadus.
