Joprojām populārākie ieguldījumu veidi ir depozīts un krājkonts, tūlīt aiz tiem popularitātes ziņā seko ieguldījumu fondi un apdrošināšana ar uzkrājumu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Joprojām populārākie ieguldījumu veidi ir depozīts un krājkonts, tūlīt aiz tiem popularitātes ziņā seko ieguldījumu fondi un apdrošināšana ar uzkrājumu.
Lielākā daļa ieguldījumu fondu pārvaldītāju piedāvā konservatīvās un sabalansētās stratēģijas, kas dod ienesīgumu 8-12% gadā. Lielāks ienesīgums ir no ieguldījumiem akciju fondos, taču pastāv augstāks risks.
Kam jāpievērš uzmanība
Ieguldījumu fondu iegādē jāpievērš uzmanība pirkšanas un pārvaldīšanas komisijas maksai vai pārdošanas komisijas maksai.
Pastāv divi izmaksu veidi, kas rodas ieguldītājam, iegādājoties ieguldījumu fondu apliecības:
Atlīdzība līdzekļu pārvaldniekam un turētājbankai ir samaksa par ieguldījumu fonda darbību nodrošinošo kompāniju pakalpojumiem. Atlīdzība tiek aprēķināta kā procents no vidējās aktīvu vērtības un tiek iekasēta proporcionālās daļās visa gada garumā. Ieguldījumu apliecības vērtību nosaka, ņemot vērā ieturēto atlīdzību.
"Lai pieņemtu lēmumu par brīvo finanšu ieguldījumiem, ir jāizvērtē laika posms, cik ilgi būs brīvi ieguldāmie līdzekļi."
Ieguldījumu apliecību pirkšanas piemaksa ir komisijas atlīdzība, ko iekasē līdzekļu pārvaldnieks, pārdodot ieguldījumu apliecības ieguldītājam. Šo piemaksu investors maksā pilnā apjomā un tikai vienu reizi - pērkot ieguldījumu apliecības.
Ieguldītājiem var rasties papildu izdevumi, kas ir tieši saistīti ar ieguldījumu fondu apliecību pirkšanas un pārdošanas darījumiem. Parasti šos izdevumus iekasē banka, un tie ir fiksēti.
Ieguldījumu fondu priekšrocības
Ieguldījumu fondiem ir šādas priekšrocības:
Kas jāizvērtē, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem
Lai pieņemtu lēmumu par brīvo finanšu ieguldījumiem, ir jāizvērtē laika posms, cik ilgi būs brīvi ieguldāmie līdzekļi (īstermiņa vai ilgtermiņa), ienesīguma apmērs (garantētais vai prognozētais), riska pakāpe (augsta, zema, bez riska), ieguldījumu veikšanas veids (vienreizēja iemaksa vai ikmēneša maksājumi). Izvērtējot katru no šiem punktiem, jāpieņem lēmums, kurš no uzkrāšanas veidiem ir vairāk piemērots.
Atkarībā no ieguldījumu politikas stratēģijas var izdalīt trīs finanšu līdzekļu ieguldījumu grupas.
Sabalansētās stratēģijas grupa paredzēta ieguldījumiem gan akcijās, gan fiksētā ienesīguma instrumentos. Prognozētais ienesīgums šajā grupā ievērojami pārsniedz depozīta un konservatīvās stratēģijas ienesīgumu, jebkurā brīdī iespējams pārdot fondu daļas pēc tirgus cenas, ir nodokļu atvieglojumi, var iegādāties investīciju fondu daļas jebkurā laikā. Fonda līdzekļi tiek izvietoti lielākoties obligācijās, depozītos un līdz 50% - akcijās vai akciju fondos. Ienesīgums ir prognozēts, nevis garantēts kā depozīta gadījumā.
Konservatīvās stratēģijas grupa paredzēta ieguldītājiem, kuri negrib riskēt un kuri negaida ļoti augstu ienesīgumu. Grupā ietilpst pārsvarā bezriska vērtspapīri ar pastāvīgu ienākumu, piemēram, depozīti, investīciju līmeņa valsts un korporāciju obligācijas (obligācijas ar zemu bankrotēšanas varbūtību). Prognozētais ienesīgums ir salīdzināms, parasti par dažiem procentiem pārsniedz depozīta ienesīgumu. Fonda līdzekļi tiek izvietoti galvenokārt obligācijās, depozītos, naudas tirgus fondos. Drošākā no stratēģijām, bet attiecīgi ar pašu zemāko ienesīgumu. Ienesīgums ilgtermiņā ievērojami pārsniedz depozīta ienesīgumu, jebkurā brīdī var pārdot fondu daļas pēc tirgus cenas, ir nodokļu atvieglojumi, var iegādāties papildu fondu daļas jebkurā laikā. Ienesīgums ir prognozēts, nevis garantēts kā depozīta gadījumā.
"Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem no ieguldījumu fondiem gūtie ienākumi netiek aplikti ar nodokļiem."
Aktīvās stratēģijas grupa ieteicama ieguldītājiem, kuri vēlas sasniegt visaugstāko ienesīguma līmeni, ieguldot brīvos finanšu līdzekļus tradicionālajos finanšu instrumentos - depozītos, akcijās, obligācijās u.c. Aktīvās stratēģijas grupa paredz prognozēto ienesīgumu ievērojami augstāku par sabalansētās stratēģijas ienesīgumu. Visi fonda līdzekļi izvietoti akcijās vai akciju fondos. Ļoti augsta riska pakāpe, ienesīgums dažādos laika posmos var arī nebūt vai īstermiņā iespējama kapitāla samazināšanās. Ilgtermiņa ienesīgums ievērojami pārsniedz sabalansētās stratēģijas ienesīgumu, jebkurā brīdī var pārdot fondu daļas pēc tirgus cenas, ir nodokļu atvieglojumi, var iegādāties papildu fondu daļas jebkurā laikā. Ienesīgums ir prognozēts, nevis garantēts kā depozīta gadījumā.
Ja konservatīvās stratēģijas ieguldījumi saglabā pamatkapitālu un novērš inflācijas negatīvās sekas, tad aktīvās stratēģijas ieguldījumi nodrošina kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.
Ieteicamais ieguldījumu termiņš konservatīvai un sabalansētai stratēģijai ir divi trīs gadi un ilgāk, aktīvai stratēģijai – pieci gadi un ilgāk.
Sadalot ieguldījumus pēc riska pakāpes, mazāk riskanti ieguldījumi ir apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu, vairāk riskanti ieguldījumi ir ieguldījumi fondos.
Komercbankas piedāvā ieguldījumu pilnvaroto pārvaldīšanu, kas nodrošina individuālu pieeju un unikālu investīciju stratēģiju, finanšu tirgu analīzi, līdzekļu pārdalīšanu, ņemot vērā izmaiņas finanšu tirgos, risku kontroles sistēmu, informāciju par veiktajiem darījumiem, konfidencialitāti.
Ko nosaka Latvijas likumi
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem no ieguldījumu fondiem gūtie ienākumi netiek aplikti ar nodokļiem. Ja fonda līdzekļi ir personas rīcībā ne mazāk kā piecus gadus un to vērtība nepārsniedz 20% no bruto gada algas, var saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu 23% apmērā no fondos ieguldīto līdzekļu apjoma.
Balstoties uz LR likumdošanu, fonda pārvaldnieks nevar garantēt ieguldīto līdzekļu ienesīgumu. Parasti investors pieņem lēmumu par ieguldījumu fonda apliecību iegūšanu, balstoties uz vienotu fonda investēšanas politiku un informāciju par fonda vēsturisko ienesīgumu. Līdzekļu pārvaldnieks ir ieinteresēts sasniegt iespējami labākus rezultātus, jo dažādu fondu ienesīguma salīdzināšana ļauj izdarīt secinājumus par speciālistu profesionālisma līmeni.
Tomēr, ieguldot līdzekļus, ieguldītājam ir jāņem vērā, ka ieguldījumu vērtība var gan palielināties, gan samazināties un pagātnes rezultāti nenodrošina nākotnes ienesīgumu, kā arī tas, ka valsts negarantē ieguldījumu fondu ienesīgumu.
Kā tiek garantēta ieguldījumu drošība
Līdzekļi tiek aizsargāti ar likuma vārdu. Investīciju fondu un ieguldījumu pārvaldītāju darbību Latvijā regulē Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums.
Ieguldījumu drošība tiek nodrošināta, sadalot aktīvu pārvaldīšanas, līdzekļu turētāja, kontroles un citas funkcijas starp dažādām kompānijām.
Visi uzņēmumi, kas ir iesaistīti ieguldījumu fonda pārvaldes procesā, izņemot auditoru, veic obligāto licencēšanas procedūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un atrodas tās pastāvīgā kontrolē.
Jebkuram Latvijas banku klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, kas stājās spēkā 1998. gada 1. oktobrī, tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 50 000 eiro katrā bankā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem u.c.
"Ieguldītājam ir jāņem vērā, ka ieguldījumu vērtība var gan palielināties, gan samazināties un pagātnes rezultāti nenodrošina nākotnes ienesīgumu."
Latvijas Noguldījumu garantiju fonds ir izveidots un darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. Tas ir izveidots, lai nodrošinātu noguldītājiem atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami - kad noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks nespēj klientam izmaksāt viņa noguldījumu tādēļ, ka FKTK sistēmas dalībniekam anulējusi licenci un tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par likvidējamu vai pieņēmusi lēmumu par noguldījumu piesaistītāja bankrota procedūras uzsākšanu.
Fonda dalībnieki ir noguldījumu piesaistītāji - Latvijas Republikā reģistrētas bankas un Noguldījumu garantiju likumā paredzētos gadījumus to filiāles ārvalstīs, kā arī ārvalstu banku filiāles un krājaizdevu sabiedrības. Fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu veic FKTK. Atlīdzības izmaksa saskaņā ar likumu notiek ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās fondā bija uzkrāti 92,5 miljoni latu.
Noguldījumu garantiju likums nosaka, ka tad, ja fondā nepietiek līdzekļu, lai veiktu garantētās atlīdzības izmaksas saskaņā ar likumu, tās ar FKTK starpniecību tiek izmaksātas no valsts budžeta.
Šā gada 4. maijā Saeima pieņēma minētā likuma grozījumus, kas cita starpā nosaka: noguldījumu piesaistītājam savos grāmatvedības reģistros jānodrošina skaidra un patiesa informācija par visiem noguldītājiem, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība, un atlīdzības apmērs. Informācija jāatjauno vismaz vienu reizi dienā, lai reģistros atspoguļotu aktuālo garantēto noguldījumu apmēru. Tas nepieciešams, lai paātrinātu garantētās atlīdzības izmaksu noguldītājiem, ja rastos attiecīgi apstākļi.