Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
S. Plūmiņa atzīst, ka likumu grozījumi ir esošās ekonomiskās situācijas noteikti, taču vienlaikus arī vērsti uz ātrāku iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanas nodrošināšanu.
Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā un Informācijas atklātības likumā ir cieši saistīti ar grozījumiem valsts budžetā. Samazināta finansējuma apstākļos DVI nācās pārskatīt funkcijas, turklāt abu pirmo likumu grozījumos ir pārņemta Eiropas Savienības (ES) direktīvu prakse.
Vispirms sūdzēties iespējamam pārkāpējam, ne DVI
Fizisko personu datu aizsardzības likumā ir izmaiņas attiecībā uz personu sūdzībām par nelikumīgu datu apstrādi. Jaunais regulējums paredz, ka personai sava sūdzība vispirms jāizsaka tam, pret kuru viņai ir pretenzijas, nevis uzreiz jāiesniedz DVI. Piemēram, cilvēks uzskata, ka viņš nav parādnieks, lai gan ir iekļauts parādnieku datubāzē. Pirms rakstīt sūdzību DVI, viņam nepieciešams vērsties pie datubāzes uzturētāja ar lūgumu izmainīt datus. Tās pārzinim mēneša laikā sūdzība ir jāizskata. Ja uzņēmums nereaģē vai persona nav apmierināta ar atbildi, nākamais solis adresēt iesniegumu DVI. “Jau pirms likuma grozījumiem cilvēkiem bija tiesības uzreiz izteikt pretenzijas uzņēmumiem, taču lielākoties viņi vispirms vērsās DVI. Bet, sazinoties uzreiz ar uzņēmumu, process var risināties daudz ātrāk. Paiet laiks, kamēr DVI sarakstē noskaidro abu iesaistīto pušu viedokli un sniedz atzinumu, ir vai nav noticis Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpums.
Ja cilvēks nezina, kam izteikt sūdzību, piemēram, pa pastu nezināmu iemeslu dēļ ir saņēmis viņam adresētu anonīmu vēstuli, viņš savu sūdzību var iesniegt uzreiz DVI,” jauno sūdzību izteikšanas kārtību skaidro S. Plūmiņa.
Atviegloti nosacījumi
Ir mainīta kārtība uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kas vāc un apstrādā personas datus, jo, pirms tiek uzsākta personas datu vākšana, viņiem vienmēr tā bija reģistrē DVI. “Šo procesu padarīsim efektīvāku – likuma grozījumos ir noteikts papildinājums, kuriem uzņēmumiem un iestādēm nav nepieciešams pieteikt datu apstrādi: ja pats cilvēks ir devis piekrišanu viņa datu apstrādei, kā arī ja tā saistīta ar cilvēka līgumsaistībām, kuru ietvaros ir skaidrs, ka tur tiek norādīti personas dati, piemēram, darbavietā tiek noslēgts darba līgums. Saprotams, ka tur ir personu piekrišana viņu personas datu izmantošanai. Šāds atvieglojums pieļaujams, jo šajos gadījumos cilvēks ir informēts, ka sniedzis savus datus, un no datu aizsardzības viedokļa tas nav tik riskanti.
"Kopš 1. jūlija uzņēmumos un iestādēs pirmā saņemtā mēstule vairs nav likuma pārkāpums."
Taču S. Plūmiņa uzsver, ka pastāv arī izņēmums no izņēmuma – konkrētas jomas, kurās, neskatoties ne uz ko, datu vākšana ir jāreģistrē. Pirmkārt, ja personas dati tiek sūtīti uz valsti, kurā saskaņā ar ES normatīviem nav adekvātas personas datu aizsardzības. Tāpat DVI datu apstrāde jāpiesaka uzņēmumiem, kas sniedz finanšu pakalpojumus, piemēram, bankām, uzņēmumiem, kas veic tirgus sabiedrības pētījumus (inspekcijas pieredze liecina, ka respondentiem garantētā anonimitātes pakāpe un uzdotie jautājumi ir dažādi), kā arī personāla atlases un novērtēšanas uzņēmumiem, jo to datubāzēs tiek uzglabāti ne tikai CV, bet arī cita papildu informācija par darba meklētājiem.
Personas datu apstrāde joprojām jāpiesaka arī veselības aprūpes iestādēm un valsts iestādēm, kuru rīcībā nonāk dati par personu sodāmību un noziedzīgiem nodarījumiem.
Vēl DVI jāreģistrē personas datu vākšana izlozēs un loterijās. Šīs datubāzes vairumā gadījumu ir īstermiņa (uz loterijas laiku), tāpēc ir svarīgi, kā tās tiek dzēstas un kā tiek paziņoti laimētāji, norāda S. Plūmiņa.
Audits valsts un pašvaldību iestādēs
Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasība paredz, ka reizi divos gados valsts un pašvaldību iestādēm ir jāiesniedz inspekcijā personu datu audits – šo iestāžu pašnovērtējums Fizisku personu datu aizsardzības likuma ievērošanā. Līdz 1. jūlijam DVI akreditēja iekšējos un ārējos auditorus. “Ņemot vērā inspekcijas kapacitāti, izlēmām, ka šo darbību neveiksim un atstāsim pašu iestāžu kompetencē izvērtēt darbinieku, kurš strādās par iekšējo auditoru, bet Ministru kabinets noteiks konkrētas prasības, kāda informācija iekļaujama audita gala ziņojumā jeb kas auditoram ir jānovērtē,” skaidro S. Plūmiņa. Viņa piebilst – tā kā audita ziņojumam tiks paredzēta noteikta forma, DVI būs vieglāk analizēt rezultātus.
Vienu mēstuli drīkst
Ir stājušies spēkā vairāki grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Līdz 1. jūlijam likums noteica, ka nevienam nevar sūtīt komerciālus paziņojumus, ja viņš nav tam devis piekrišanu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, tūrisma firmas saviem klientiem drīkstēja izsūtīt informāciju par nākamās sezonas piedāvājumiem.
Kopš 1. jūlija uzņēmumos un iestādēs uz centrālo e-pastu saņemtā mēstule vai īsziņa vairs nav likuma pārkāpums. Protams, tajā joprojām jābūt ietvertai norādei par iespējām atteikties no šādām ziņām un tai jābūt izsūtītai no eksistējošas e-pasta adreses. “ES direktīva (2002/58/EK par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) paredz, ka mēstule vai īsziņa juridiskai personai vairs nav pretrunā ar likumu, jo, atšķirībā no fiziskām personām, uzņēmumiem un iestādēm ir līdzekļi, lai uzstādītu “antispama” programmatūru, savukārt fiziskām personām iespējas reaģēt uz mēstulēm vai īsziņām ir mazākas, piemēram, e-pastkastes apjoms ir limitēts, un saņemtās vēstules individuāli jādzēš,” skaidro DVI direktore. Svarīgi norādīt, ka šī norma attiecas uz Latvijas izcelsmes mēstulēm un īsziņām un, likuma pārkāpums tomēr būs, ja tiks sūtītas mēstules un īsziņas juridiskajām personām, ja viņš būs vienreiz norādījis, ka nevēlas tās saņemt.
"No 1. jūlija DVI izskata sūdzības par pārkāpumiem, ja cilvēks no viena sūtītāja gadā ir saņēmis desmit nevēlamus e-pasta sūtījumus."
Pētījumi rāda, ka ES, kuras ietvaros direktīva regulē šo jautājumu, nav starp tām pasaules valstīm, no kurām tiek izsūtīts visvairāk “spama” vēstuļu. Pārsvarā tās nāk no trešajām pasaules valstīm. Tā kā uz mēstuļu sūtītāju attiecas viņa valsts normatīvie akti, notiek starptautiskas sarunas, lai šo problēmu ierobežotu un risinātu globāli.
S. Plūmiņa neuzskata, ka pēkšņi pēc 1. jūlija pieaugs mēstuļu apjoms uzņēmumu un iestāžu e-pastos, jo ar tām “efektīvāka cīņa notiek nevis ar likuma, bet dažādu tehnisku līdzekļu palīdzību. Turklāt uzņēmumi, kas nodrošina e-pastkastīšu uzturēšanu, aizvien uzlabo savus pakalpojumus”.
Desmit mēstules gadā
Kādas izmaiņas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma grozījumi paredz fiziskām personām? No 1. jūlija DVI pienākums ir izskatīt sūdzības par pārkāpumiem, ja cilvēks no viena sūtītāja gadā ir saņēmis desmit nevēlamus e-pasta sūtījumus. Iepriekš personām bija tiesības rakstīt sūdzību par katru mēstuli, tādējādi DVI saņēma milzum daudz sūdzību, kādēļ nespēja uz tām ātri sniegt atbildi. “Desmit nevēlami e-pasti gadā no viena avota jau nozīmē regulāru, masveida vēstuļu izsūtīšanu un personas apgrūtināšanu,” saka S. Plūmiņa. Ir izveidojusies interesanta situācija – lai varētu pierādīt, ka gada laikā saņemti desmit “spami”, tie ir jāsaglabā – neatkarīgi no tā, vai izsūtīti visi reizē, vai, piemēram, pirmā mēstule janvārī, bet pārējās – jūlijā.
"DVI vairs neskatīs personu iesniegumus par Informācijas atklātības likuma pārkāpumiem."
Taču DVI direktore uzsver, ka iedzīvotāji joprojām var informēt inspekciju par mēstuļu sūtītājiem arī tad, ja nav sakrājies noteiktais mēstuļu limits. Viņa sola: “Vairāk strādāsim preventīvi un reaģēsim uz iedzīvotāju sūdzībām par lielākajiem mēstuļu sūtītājiem, arī pirms būs sasniegts noteiktais mēstuļu skaits.” Taču, pirms sūtīt sūdzību par iknedēļas reklāmām, kas saņemtas no kāda uzņēmuma, S. Plūmiņa iesaka apdomāties, vai pats cilvēks pirms kāda laika nav aizpildījis kādu uzņēmuma kuponu vai pats atzīmējis, ka piekrīt saņemt tā jaunumus savā e-pastā.
Nelikumīga sūtījuma pazīmes
Pirmkārt, skaits – gada laikā tiek saņemti vismaz desmit šāda satura sūtījumi no viena adresāta. Otrkārt, jūs nezināt, kāpēc jums to nosūta. Piemēram, tā ir kāda reklāma veikalam, par kura esamību jūs neko nezināt un neesat ar to kontaktējušies. Treškārt, jāaplūko sūtītāja e-pasta adrese. Tai jābūt reālai, ar iespēju tai atbildēt, nevis uzrakstam “no reply” (angļu val. – atbildes noliegums). Turklāt vēstulē jāietver norāde par iespējām atteikties no šādu sūtījumu turpmākas saņemšanas.
Kā iesniegt sūdzību
Ja jūs secināt, ka pret jums ir pārkāpts Fizisko personu datu aizsardzības likums vai Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, sūdzību DVI var iesniegt izdrukātā veidā (iesnieguma forma atrodas DVI mājaslapā http://www.dvi.gov.lv ) vai elektroniski – parakstītu ar drošu elektronisku parakstu. “Tā kā ir runa par administratīvu pārkāpumu, mums vajag juridiski pierādāmus faktus, tostarp iesniegumu, lai būtu tiesības uzsākt lietu,” skaidro S. Plūmiņa.
Uzreiz jāvēršas tiesā
Vienlaikus pastāv divas konkurējošās tiesības – informācijas atklātība, kuras galvenais princips ir iedzīvotāju tiesības saņemt informāciju. Un otrs – privātpersonu datu aizsardzība. Grozījumi Informācijas atklātības likumā paredz, ka DVI vairs neskatīs personu iesniegumus par šā likuma pārkāpumiem. Ja persona saskārusies ar informācijas nesniegšanu, ar sūdzību uzreiz jāvēršas tiesā. S. Plūmiņa uzskata, ka šīs normas izmaiņa iedzīvotājiem nesagādās būtiskas izmaiņas – jau līdz šim DVI šajā jautājumā saņēma maz iesniegumu.
