Situācija līdzīga kā Latvijā
No trim Baltijas valstīm Lietuva ir lielākā. Ekonomiskā situācija kaimiņzemē gan nav tik traģiska kā Latvijā, taču arī tur panīkums ir vērojams visā tautsaimniecībā. Gada inflācija maijā sarukusi līdz 5,2%, un ļoti iespējams, ka gadā beigās noslīdēs līdz 3,9 procentiem. Strauji krituši iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji, kuri pārkāpuši 12 procentu slieksni. Šim līmenim tuvojas arī bezdarbnieku skaits. Vidējā darba alga, pārrēķinot no litiem, svārstās ap 440 latiem.
Saimniecības dzīvināšanai Lietuvas valdība divu gadu laikā ir plānojusi iztērēt 3,1 miljardu eiro. Daļa šo līdzekļu tiks novirzīta uzņēmējdarbības stimulēšanai, it īpaši mazajiem un vidējiem komersantiem, kuriem tiks atvēlēti aptuveni 300 miljoni litu (100 miljoni eiro). Katrs no šiem uzņēmumiem varētu pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 100 000 litu (20 000 latu).
"Ekonomiskā situācija kaimiņzemē gan nav tik traģiska kā Latvijā, taču arī tur panīkums ir vērojams visā tautsaimniecībā."
Savukārt citas programmas ietvaros 3,8 miljardi litu tiks atvēlēti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Šo programmu vada Vides ministrija, un konkursu noteikumus tā cer sagatavot tuvākajos mēnešos. Lielāko daļu resursu māju siltināšanai piešķirs Eiropas Savienība, un tos apsaimniekos īpaši izveidots fonds. Projektā varēs piedalīties tikai tās mājas, kurās iespējams sasniegt maksimālu energoefektivitātes līmeni. No siltināšanas izdevumiem 5% segs attiecīgās mājas iedzīvotāji, valsts līdzfinansējums (subsīdija) paredzēts līdz 15%, un atlikušos 80% apmaksās Eiropas Savienība.
Pamatos Latvija un Lietuva tirgojas ar vienām un tām pašām preču grupām. Taču kaimiņu jājamzirdziņš ir naftas produkti. Kopējais abu valstu tirdzniecības apgrozījums ir 2,5 miljardi eiro.
Kas varētu interesēt kaimiņus
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvas Republikā Hardijs Baumanis saskata vairākas perspektīvas biznesa nozares, kas būtu interesantas kaimiņiem. Vispirms šeit jāmin pārtikas industrija. Latvijas uzņēmējiem izveidojusies laba sadarbība ar Lietuvas lielo tirdzniecības centru ķēdēm – „Maxima”, „Rimi”, „NORFA”, „IKI”.
Pelnīt mēs varētu ar tūrismu, jo tālie braucieni ir dārgi un daudziem pašlaik nav pieejami. Taču līdz Latvijai ir tikai dažu stundu brauciens, un esi jau citā valstī. Kaimiņus interesē slēpošana, jo Lietuvā speciāli sagatavotu trašu ir maz. Lietuvieši neatsakās arī no zvilnēšanas jūras malā: pašu krasta līnija ir visai īsa. Protams, nav aizmirsti arī citi vasaras prieki, piemēram, laivošana, saka H. Baumanis. Lietuviešiem interesantas šķiet arī Latvijā restaurētās pilis, jo kaimiņzemē līdzīgi arhitektūras pieminekļi gandrīz nav atrodami.
"Problēmas var rasties, ja jauns vadītājs dos norādījumus padzīvojušam padotajam."
Perspektīvs biznesa virziens ir saistīts ar lietuviešu studentu izglītošanu Latvijā. Kaimiņus visvairāk interesē bizness un administrācija, pedagoģija un jurisprudence.
Latviešu uzņēmējiem, neskatoties uz krīzi, interesanta varētu būt arī celtniecības nozare. Lai gan būvniecības apjomi sarukuši arī Lietuvā, darbi tomēr turpinās. Šīs nozares apgrozījums sasniedz 600 miljonus latu, un mūsu būvnieki no šī pīrāga varētu nogriezt arī savu daļu. Vispirms šeit jāmin ēku renovācijas projekti. Sīkākas ziņas par būvniecības projektiem Latvijas uzņēmēji var iegūt Lietuvas celtnieku asociācijas interneta vietnē www.statybininkai.lt.
Vērtīgu informāciju Latvijas uzņēmēji var iegūt arī Lietuvas Attīstības aģentūrā (www.lda.lt).
Konkurence un birokrātiskie šķēršļi būs lieli
Lai veicinātu mūsu uzņēmēju biznesu kaimiņzemē, pirms četriem gadiem Viļņā tika izveidota Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā (LTPL, www.lccl.lt) , kuras valdes priekšsēdētājs ir SIA „Lango” vadītājs Andrejs Fraimanis. Palātas galvenais uzdevums ir veicināt biznesa attiecības starp Latviju un Lietuvu, pārstāvēt (lobēt) tās biedru ekonomiskās intereses kaimiņvalstī un sniegt nepieciešamo atbalstu jaunatnācējiem. Šobrīd palātā darbojas 33 biedri, kas strādā Lietuvā. To starpā tādi uzņēmumi kā a/s „Latvijas Finieris”, „Grindeks”, „Air BalticCorporation”un citi.
Latvijā viss bizness galvenokārt koncentrēts Rīgā, turpretim Lietuvā ir četri galvenie biznesa rajoni, kas centrējas ap Viļņu, Kauņu, Paņevežu un Šauļiem un kopumā aizņem aptuveni 65% no visa Lietuvas tirgus.
Latvijas uzņēmējiem, lūkojoties uz dienvidu kaimiņu pusi, jārēķinās ar ļoti lielu konkurenci. Taču kopējais cenu līmenis tur ir zemāks nekā mūsu valstī. Tas skaidrojams ar plašāku tirgu, kas prasa lielākus preču un pakalpojumu apjomus. Visiem ir zināms – jo vairāk ražojam, jo produkta izmaksas ir zemākas. Arī resursi Lietuvā ir lētāki nekā pie mums. Ar šiem būtiskajiem faktoriem jārēķinās katram uzņēmējam, kas vēlas savu produktu realizēt kaimiņzemē.
Lai ieietu Lietuvas tirgū, jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Vispirms uzņēmējam ir jāražo kvalitatīvs produkts. Uzmanība ir jāpievērš arī iepakojumam, saka A. Fraimanis. Kaimiņi, piemēram, no plašā pārtikas produktu sortimenta izvēlēsies tos, uz kura iesaiņojuma uzraksti būs lietuviski. Uz Lietuvu eksportējamiem produktiem ir jāatbilst Lietuvas standartiem, un tiem jābūt sertificētiem. Zināmā mērā tas gan ir sava tirgus protekcionisms. Šeit kaut vai atceramies notikumus ar biezpienu sieriņu „Kārums”, kuru mēģināja izstumt no Lietuvas tirgus, uzsver A. Fraimanis.
Lietuviešu uzņēmēju īsumā varētu raksturot kā aktīvu, agresīvu, ambiciozu biznesmeni. Par to liecina arī kaimiņu uzņēmumu ienākšana Latvijā. Uzsākot biznesu, ir jārēķinās ne tikai ar sīvu konkurenci, bet arī birokrātiju. Ierēdņi mēģinās bloķēt jaunatnācēju, lai neradītu lieku konkurenci.
"Lietuvā ir četri galvenie biznesa rajoni, kas centrējas ap Viļņu, Kauņu, Paņevežu un Šauļiem."
Kā zināms, galvenais cilvēku, tai skaitā uzņēmēju, komunikācijas līdzeklis ir valoda. Diemžēl lietuvieši ne visai vēlas runāt angliski vai krieviski. Tāpēc uzņēmumam, kas uzsāk darbību Lietuvā, būtu vēlams sameklēt savu interešu pārstāvi, kas būtu lietuvietis.
Diemžēl latviešu diaspora Lietuvā nav liela – nedaudz vairāk par 3000 cilvēku, kuri lielākoties mīt pierobežas rajonos. Grūtāk tautiešus sastapt Viļņā vai Kauņā. Lietuviešu uzņēmējiem būtiskākais ir ieguvumi un peļņa. Ja šie parametri ir konkrēti un tie viņus apmierina, bizness var sākties. Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir visai miglainas, cerības uz sadarbību nav.
Lietuvas tirgū ir visai plašas iespējas ieiet ar jaunu produktu, kāds tur nav sastopams. Taču tam jābūt ar stabilu kvalitāti, servisu un piegādi. Turklāt cenai ir jābūt zemākai nekā līdzīgiem izstrādājumiem.
Latvieši strādā Lietuvā
Gluži tāpat kā pie mums ir pazīstami Lietuvā ražotie produkti, kaimiņos daudzi neatsakās arī no Latvijas pienesuma. To firmu pārstāvji, kas strādā kaimiņvalstī, ir uzkrājuši labu pieredzi. Jau vairākus gadus pārrobežā darbojas SIA „Nexum Insurance Technologies” - vienīgais apdrošināšanas risinājumu izstrādes un ieviešanas specializētais uzņēmums Baltijā ar galveno biroju Rīgā un filiālēm Rēzeknē, Viļņā (Lietuva) un Kijevā (Ukraina).
Šā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Apsītis iesaka - pirms doties ārpus Latvijas, veikt vairākus priekšdarbus: izpētīt iespējamā tirgus potenciālu, konkurentus, likumiskās īpatnības, noskaidrot izmaksas. Diemžēl daudzi šīm biznesa ābeces patiesībām nepievērš pietiekamu uzmanību. Kā liecina prakse, saka U. Apsītis, daudz ko var paveikt tepat Rīgas birojā, piemēram, pārdošanas aktivitātes, līgumu slēgšanu un pirmo klientu apkalpošanu. Taču, palielinoties darba apjomiem, nāksies attiecīgajā valstī izveidot filiāli. „Nexum” plaši izmanto ārpakalpojumus, lai koncentrētos galvenajiem uzdevumiem. Lietuvā visus priekšdarbus veica vietējais dibināšanas uzņēmums, līdz ar to pašiem aiztaupot dokumentu sagatavošanu un reģistrāciju.
„Taču mums nācās saskarties ar kādu īpatnību,” uzsver U. Apsītis. „Lietuvas uzņēmumus galvenokārt vada vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc rūpīgi jāizvēlas meitasfirmas vadība un līdzstrādnieki. Problēmas var rasties, ja jauns vadītājs dos norādījumus padzīvojušam padotajam.”
Zināmu darba pieredzi Lietuvā ir uzkrājusi arī plaša profila inženieru un konsultantu uzņēmums SIA „Firma L4”. Tās attīstības direktors Aldis Kreislers pievērš uzmanību tam, ka mūsu būvniekiem, lai darbotos Lietuvā, kopš šā gada 1. janvāra ir jāiegūst atbilstošs vietējais sertifikāts. Tāds ir nepieciešams projektētājiem, bet nav vajadzīgs būvuzraugiem. Diemžēl „Firma L4” nav varējusi iegūt pasūtījumus ceļu būvniecībā, jo šī sfēra atrodas atsevišķu Lietuvas uzņēmumu pārraudzībā.
Semināra laikā, kuru rīkoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, par Lietuvā uzkrāto pieredzi uzņēmējus informēja arī SIA „Lango”, SIA „Pure Food” un citu uzņēmumu pārstāvji. Taču visiem runātājiem secinājums bija viens – sābru tirgus mums ir pieejams, un tur ir gūstama laba peļņa.
