Par "vēsturisko mantojumu" – 50 miljoni eiro

Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo resursu departamenta direktors Valdis Bisters skaidro, ka kopējais SEG NDV apjoms, ko Latvija 2008.–2012. gadā var droši pārdot, ir 40 miljoni. „Tas ir aprēķins ar rezervi, pat pieļaujot, ka līdz 2012. gadam Latvijas tautsaimniecība atdzīvosies un rūpniecības intensitāte paaugstinās kopējās SEG emisijas,” apgalvo V. Bisters. „Tas viss ir ievērtēts, un situācija, ka pašu NDV pietrūks un vajadzēs par dārgu naudu tās pirkt emisiju tirgū, neradīsies. Pat tad, ja tiktu uzcelta gāzes vai ogļu elektrostacija.”

Nule pārdotās pirmās 10 miljoni NDV valstij ienesuši 50 miljonus eiro.

Kuras SEG vienības valsts pārdod

Pašlaik pasaulē pastāv divas atšķirīgas SEG izmešu samazināšanas sistēmas. Viena no tām, kas tiešā veidā saistīta ar Kioto protokolu, darbojas visā pasaulē, un tajā piedalās valstis, nevis uzņēmumi. Tieši šai – globālajai sistēmai – arī pieder Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI, angliski – Green Investment Scheme), kas Latvijā ir valsts budžeta programma. SEG NDV var iegādāties valstis, kuras nevar izmaksu efektīvā ceļā samazināt SEG emisijas, savukārt valstis, kuras NDV pārdod (kā Latvija), par NDV pārdošanu iegūtos līdzekļu ieskaita KPFI un tālāk izlieto SEG izmešu samazinošu tehnoloģiju ieviešanai.

Savukārt ES dalībvalstu uzņēmumu starpā pastāv tirdzniecība ar SEG emisiju kvotām, ko nosaka ES Direktīva 2003/87/EK. Šī sistēma darbojas tikai ES iekšienē. NDV nevar aizstāt emisiju kvotas.

Atšķirība starp SEG emisiju tirdzniecības sistēmām

Avots: Vides ministrija

Kioto protokola mērķis ir samazināt izmešu daudzumu pasaulē. Ja rūpnieciski attīstīta valsts, kuras ražošana jau pašlaik balstās uz tīrām tehnoloģijām, neredz iespēju, kā samazināt izmešu vienību skaitu līdz Kioto saistību noteiktajam līmenim, tad tai jāpērk NDV tirgū vai arī sava ražošana jāsamazina.

"Ja mēs iegūstam naudu no valstīm, kuras nevar SEG izmešu daudzumu savās „mājās” samazināt, mūsu iespēja un pienākums ir to izmantot SEG emisiju samazināšanai."

„Latvijas vēsturiskais mantojums, rūpniecībai un enerģētikai pārstrukturējoties uz resursu mazāk ietilpīgu ražošanu, mums ļauj brīvās emisiju tiesības NDV veidā pārdot. Ja mēs iegūstam naudu no valstīm, kuras nevar SEG izmešu daudzumu samazināt, mūsu iespēja un pārdošanas līgumos noteiktais pienākums ir šo naudu izmantot SEG emisiju samazināšanai. Līdz 2012. gadam Latvijai jāizpilda pirmais saistību posms emisiju samazināšanai, bet tad pēc 2012. gada, kad mums jau būs lielākas samazinājuma prasības, baudīsim padarītā darba augļus: būsim ieviesuši jaunas tehnoloģijas un palielinājuši savu konkurētspēju,” cerīgi saka V. Bisters.

Nauda – mērķim, ne deficīta segšanai

Saskaņā ar likumu par Latvijas dalību Kioto elastīgajos mehānismos tika izveidots jauns finanšu instruments - KPFI jeb budžeta programma. Ar Austriju un Nīderlandi noslēgtie līgumi paredz, ka līdzekļi jāiegulda atklātajos projektu konkursos, kuru realizēšana samazinās energopatēriņu un ļaus ieviest SEG emisiju samazinošas tehnoloģijas. Valdība jau apspriedusi, kā nule iegūtie 50 miljoni eiro par NDV pārdošanu tiks sadalīti. Ministru kabinets lēmis, ka naudu izlietos šādos projektos:

1. „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”,
2. „Energoefektivitātes paaugstināšana valsts izglītības iestāžu ēkās”,
3. „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem”,
4. „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana”.

„Pašlaik ir izsludināts projektu iesniegumu konkurss „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” īstenošanai par kopējo finansējumu 25 milj. eiro jeb 17,57 milj. latu. Konkursu rīko Vides ministrija, un pašlaik konkursa nolikums ir starpministriju saskaņošanā,” stāsta V. Bisters.

Projektu iesniegumu konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana valsts izglītības iestāžu ēkās” nolikums jāiesniedz valdībā līdz šā gada 30. septembrim. Trešais konkurss - „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem”. Tajā priekšroka dota tehnoloģijām, kuras pārorientējas no fosilajiem energoresursiem (ogles, nafta, gāze) uz jebkāda veida atjaunojamiem resursiem – biomasu, sauli, vēju u.tml.

Ceturtais projektu iesniegumu konkurss ir „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana”. „Šis ir mazs konkurss, kam tiks atvēlēti ne vairāk par 5 procentiem no visas NDV pārdošanas naudas, jo šis ir domāts kā pilotprojektu atbalsts, lai izveidotu tādu atsevišķu tehnoloģiju izstrādi, pārnesi un demonstrēšanu, kas Latvijā līdz šim nav bijušas,” teic V. Bisters. „Ir bijuši mēģinājumi šai virzienā kaut ko darīt, bet gribam, lai būtu paraugi tehnoloģijām, kuras pēc tam Latvijā varētu realizēt plašākā mērogā.” Par līdzekļu sadalījumu minētajiem konkursiem Ministru kabinets lems atsevišķi, apstiprinot konkursu nolikumus.

Bažas, vai no NDV pārdošanas iegūto naudu neieskaitīs valsts budžetā tā „cauruma” lāpīšanai, departamenta direktors noraida: „Nē, jo tad nauda būs jāskaita atpakaļ Austrijai un Nīderlandei, kuras cieši sekos naudas mērķtiecīgam tēriņam.”

Kas vieno visus projektus

Kopsaucējs un arī vienīgais kritērijs, kas saista visus četrus projektu konkursus, ir ietaupītās CO₂ emisijas uz katru projektā ieguldīto latu. „Šādus nosacījumus vēlas redzēt līgumslēdzējas pretējās puses – Austrija un Nīderlande,” skaidro departamenta direktors.

Samazinājumu izmērīt ir vienkārši – jāzina siltuma patēriņš pirms un pēc projekta ieviešanas gadā. Ēku energoefektivitātes projektiem tiks rēķināts divu trīs gadu vidējais siltuma patēriņš pirms projekta ieviešanas, ko rada noteiktas kurināmais, kam zināms emisijas faktors. Samazinājumu nosaka pret kopējo apjomu.

Emisijas faktors

Avots: Vides ministrija

Kioto protokola ietvaros koksnei tiek piemērots 0 emisiju faktors, jo, sadedzinot koku, tas emitē tik daudz CO₂, cik dzīves laikā fotosintēzes rezultātā absorbējis. Lai sekmētu energoefektivitātes ieviešanu ēkās, kuru apkurei jau tiek izmantota koksne, konkursa noteikumos piemēros modificētu emisiju faktoru siltuma ražošanai kā pārveides sektoram vidēji Latvijā.

Konkursos priekšroka būs tiem projektiem, kuru realizācija samazina vairāk CO₂ izmešu daudzumu. Ceturtajam konkursam – paraugprojektiem – netiks prasīts emisiju samazinājums, bet pēc tiem pašiem kritērijiem tiks salīdzinātas tehnoloģijas. Tātad tehnoloģijām ir jādod potenciāls SEG emisiju samazināšanai. Tā var būt solārā enerģija, zemes siltums, efektīva biomasas izmantošana, arī biogāze. „Šeit uzņēmējiem ir iespējama radoša pieeja tehnoloģiju izvēlē un radīšanā, lai mazinātu SEG emisijas,” aicina V. Bisters.

"Kopsaucējs un arī vienīgais kritērijs, kas saista visus četrus projektu konkursus, ir – ietaupītās CO2 emisijas uz katru projektā ieguldīto latu."

Pirmo konkursu plāno izsludināt tuvākajās nedēļās – līdz Līgo svētkiem, lai pašvaldības līdz 31. jūlijam projektu konkursam var pieteikties. Pašvaldības, kuras seko līdzi, šim konkursam jau gatavojas. Tās arī ir informētas, ka būs jānodrošina 15% līdzfinansējums. Projektu naudas robežas ir no 100 tūkstošiem līdz 2 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka vienā pieteikumā var tikt iekļautas vairākas ēkas.

„Pašvaldībām ir liela interese - dažas jau ir pat sagatavojušas tehniskos projektus, ne tikai veikušas energoauditu,” atzīst V. Bisters.

Pārējiem konkursiem nolikumu projekti varētu būt gatavi augustā.