Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Starptautiskās finanšu institūcijas sagaida no Latvijas valdības spēju veikt strukturālās reformas, lai panāktu izdevumu samazinājumu.
FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I.
Finanšu ministrijas sagatavotais valsts budžeta grozījumu projekts paredzēja 7% deficītu. Tas kā pašreiz iespējamais deficīta līmenis tika minēts arī budžeta apspriešanas sēdē 21. aprīlī, kad valdība izskatīja ministriju iesniegtos strukturālo reformu un izdevumu trīs samazināšanas scenārijus – par 20, 30 un 40 procentiem.
Šā gada budžeta grozījumu izdevumu samazinājums paredz tēriņus valsts pārvaldē apcirpt par 40%, izņemot četras nozares, kam piemērots mazāks izdevumu samazinājums.
“40% samazinājums neattieksies uz četrām jomām - izglītības, veselības, tieslietu un iekšlietu,” žurnālistiem pēc valdības sēdes paziņoja premjers Valdis Dombrovskis – vēsta BNS. Viņš uzsvēra, ka šīs jomas noteiktas par prioritārām, tāpēc tām izdevumi nebūs jāsamazina par 40%, kā tas būs jādara pārējām ministrijām. Pie tieslietu jomas pieskaitīta arī Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Savukārt finanšu ministrs Einars Repše norādīja, ka tas nevarot būt signāls, lai šīs ministrijas atliktu plānotās strukturālās reformas. Lai šīm ministrijām nesamazinātu izdevumus par 40%, būs jāpārdala līdzekļi no citām jomām. Priekšlikumi par finansējuma pārdali jāiesniedz līdz 6. maijam.
Premjers teica, ka valdība ceturtdien konceptuāli vienojusies par galvenajiem budžeta skaitļiem un darbs pie budžeta grozījumiem un strukturuālajām reformām, pēc viņa teiktā, esot pusceļā.
"40% samazinājums neattieksies uz četrām jomām - izglītības, veselības, tieslietu un iekšlietu –, taču tas nevarot būt signāls, lai šīs ministrijas atliktu plānotās strukturālās reformas."
Valdība arī vienojusies, ka izdevumu samazinājums mazāk skars sociālo budžetu un iepriekš plānotā ietaupījuma 81 miljona latu apmērā valsts speciālajā budžetā būs jārod ietaupījums tikai 31 miljona latu apmērā.
Finanšu ministrijas sagatavotais budžeta grozījumu projekts ar strukturālo reformu un pārējo izdevumu samazinājumu paredz šā gada valsts konsolidētajā budžetā deficītu 6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 848,335 miljonu latu apmērā, taču, tā kā pašvaldību konsolidētā budžeta deficīts paredzēts 1% apmērā, tad konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts paredzēts 7% no IKP jeb 989,755 miljonu latu apmērā.
Repše pilnvarots ierobežot citas ministrijas
Izskatīšanai valdībā iesniegti grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz palielināt finanšu ministra Einara Repšes pilnvaras. Valsts prezidents pēc ārkārtas valdības sēdes 24. aprīlī informēja, ka jau tuvākajā laikā tiks lemts par finanšu ministra pilnvaru paplašināšanu. Šī iniciatīva ir nākusi no Starptautiskā Valūtas fonda.
Grozījumi likumā (25. pantā) nepieciešami, lai dotu finanšu ministram tiesības noteikt papildu valsts budžeta izpildes nosacījumus gadījumos, kad nepieciešams pieņemt nekavējošus lēmumus, lai novērstu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku un nodrošinātu starptautiskajās saistībās noteikto fiskālo kritēriju izpildi, norāda dokumenta autori.
"Nereformējot valsts pārvaldi, mēs nevaram par miljardu latu samazināt mūsu budžeta izdevumus, lai saglabātu nemainīgu kvalitāti. Bet reformējot, mēs to varam."
Einars Repše
Finanšu ministram būs tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam periodam piemērot konta lietošanas ierobežojumus, ja kopš saimnieciskā gada sākuma valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi attiecībā pret šajā gadā plānotajiem ieņēmumiem samazinās vairāk kā par 0,5 procenta punktiem no prognozētā iekšzemes kopprodukta vai faktiskais uzkrātais valsts budžeta deficīts kopš saimnieciskā gada sākuma pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto par vairāk nekā 0,2 procenta punktiem, vai arī ministram ir iesniegts Valsts kases ziņojums par resursu nepietiekamību saistību izpildes nodrošināšanai. Finanšu ministrs par minēto rīkojumu informē Ministru kabinetu un Saeimas Budžeta un nodokļu komisiju.
Valsts kase noteiks konta lietošanas ierobežojumus noteiktam periodam un informēs par tiem ministrijas.
Kreditori gaidīs gala lēmumu
Pašreiz visi centības (uzņēmējdarbības, garantiju) plāni Latvijā iesaluši, jo bankas vairs neaizdod ne tik “cik melns aiz naga” viena iemesla dēļ: valsts, kura tērē nenopelnīto, nevar būt uzticams galvotājs. Tāpēc tiek gaidīts uz vienu miljardu eiro jūnijā, kas varētu tikt ieskaitīts no starptautiskā 7,5 miljardu aizdevuma, ja Latvija spēs izdarīt gadiem ignorēto, bet nepieciešamo – reformēt izglītības, veselības aprūpes sistēmu un valsts pārvaldi.
E. Repše ceturtdien žurnālistiem uzsvēra, ka starptautiskajiem aizdevējiem jāgūst pārliecība par strukturālo reformu un budžeta grozījumu ilgtspējību. “Tas jautājums ir, vai reformas tiešām ir pietiekami kvalitatīvas un dziļas, lai būtu pārliecība, ka deficīta samazinājums ir ilgtspējīgs, mēs spējam arī nākamgad turpināt deficīta samazinājumu zem 3% un arī turpmākajos gados virzīties uz deficīta samazinājumu,” teica finanšu ministrs, piebilstot, ka to Starptautisko Valūtas fondu (SVF) redzēs tikai pēc iesniegtajiem grozījumiem un reformu priekšlikumiem – informē BNS.
Nule aizvadītās vizītes ASV ietvaros E. Repšem bijušas konstruktīvas sarunas ar SVF un ASV valdību, taču Latvija ar aizdevējiem nav vienojusies par konkrētu pieļaujamo budžeta deficīta līmeni: “Mums ir pilnīgi skaidrs, kas pašlaik jādara, un ir pilnīgi skaidrs, ko no mums sagaida. No mums sagaida nopietnas strukturālās reformas, lai mēs varētu kvalitatīvi ierobežot valsts izdevumus atbilstoši mūsu ienākumiem.”
Viņš atzina, ka valsts budžeta tēriņi ir jāierobežo, taču tas nedrīkst notikt uz valsts pakalpojumu kvalitātes rēķina.
“Budžeta grozījumi, kas piedāvā strukturālas reformas, un kvalitāte ir ļoti būtisks priekšnosacījums starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanai. Mums pašlaik nepietiek, ka mēs kaut kā ķibināsim kaut kādu deficītu. Protams, mēs nevaram arī runāt par jebkādu deficītu, kas pārsniegtu pašreiz Finanšu ministrijas ierosināto deficīta līmeni,” klāstīja E. Repše. Finanšu ministrija patlaban piedāvā deficītu 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Katrs ministrs gatavojot strukturālās reformas ar dažādiem panākumiem, kādam tas izdodas labāk, kādam ne tik ļoti. “Nereformējot valsts pārvaldi, mēs nevaram par miljardu latu samazināt mūsu budžeta izdevumus, lai saglabātu nemainīgu kvalitāti. Bet reformējot, mēs to varam,” uzsvēra E. Repše.
Budžeta grozījumus Saeimā plānots iesniegt maija beigās. Pēc tam iecerēts informēt par priekšlikumiem SVF un citus aizdevējus. “Paralēli viņi ar šiem materiāliem iepazīsies, bet, protams, gaidīs mūsu Saeimas lēmumu,” teica finanšu ministrs. Viņš stāstīja, ka ar aizdevējiem vienoties par budžeta deficītu būs iespējams pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā.
