Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Šodien mēs ar sociālajiem partneriem turpinājām apspriest jautājumu, ko sākām jau vakar, par pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanai un konkrēti - kādā veidā mēs tuvākos gadus virzāmies uz budžeta deficītu, kas nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, tajā skaitā par papildu izdevumu samazinājumu šogad par 500 miljoniem latu,” otrdien pēc paplašinātās valdības sēdes sacīja premjers Valdis Dombrovskis, piebilstot, ka lēmums par to ir pieņemts, tiesa, atsevišķos jautājumos bijušas lielas diskusijas. Valdības sociālie partneri žurnālistiem savu piekāpību skaidroja ar rūpēm par sociālo mieru.
Premjers nosauca galvenos blokus budžeta izdevumu samazinājuma daļā – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiek samazināts no 90 latiem uz 45 latiem, minimālo algu samazinās no 180 uz 140 latiem. Konceptuāli ir noteikta virzība uz progresīvo ienākuma nodokli, ko pilnā mērā ieviesīs nākamgad. Šogad tas tiks izmēģināts kā “hibrīdmodelis”. Pagaidām netiek nosaukts ienākumu slieksnis, no kura iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs augstāka par pašreizējiem 23 procentiem. Līdz ceturtdienai, kad notiks valdības sēde par budžeta grozījumiem, Finanšu ministrija sagatavos priekšlikumus par papildu nodokļu likmes piemērošanu augstākiem ienākumiem.
Valsts pārvaldes atalgojumā budžeta grozījumos rasts papildus 126 miljonu latu izdevumu samazinājums. Tas attieksies uz visiem sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.
Jau šogad tiks palielināts akcīzes nodoklis alum. Ar to valdība budžetā cer papildu iegūt 3,8 miljonus latu.
Pamatpensijas neaizskars, par piemaksām lems
Valdība iecerējusi par 35 miljoniem latu samazināt sociālā budžeta izdevumus. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Pensionāru federāciju un Tieslietu ministriju līdz ceturtdienai jāsagatavo priekšlikumi sociālā budžeta samazināšanai par 35 miljoniem latu. Premjers noraidīja šajās dienās izskanējušo informāciju, ka pensijas varētu tikt samazinātas par 15 procentiem. Taču samazinājums varētu skart pensiju piemaksas.
Savukārt valdībā iesniegtie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz mainīt neapliekamo minimumu, grozot 12. pantu, kas šobrīd nosaka, ka ”Personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā”.
Grozījumos neapliekamo minimumu 1980 latus paredzēts samazināt līdz 1080 latiem, kā arī papildināt pārejas noteikumus ar 50. punktu šādā redakcijā: „Grozījums šā likuma 12. panta piektajā daļā (attiecībā uz neapliekamā minimuma samazināšanu no 1980 latiem uz 1080 latiem) stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Šajā daļā minētajām personām 2009. gadā gada neapliekamo minimumu nosaka kā summu no 1/12 no gada neapliekamā minimuma apmēra, kas bija spēkā no 2009. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, reizināta ar 6, un no 1/12 no gada neapliekamā minimuma, kas ir spēkā no 2009. gada 1. jūlija, reizināta ar 6. Ja personai pensija piešķirta pēc 2009. gada 1. janvāra, neapliekamo minimumu nosaka proporcionāli laikposmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām, ņemot vērā 2009. gada janvārim-jūnijam noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru un no 2009. gada 1. jūlija noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru.”
Krīzes grupa meklēs nelietderīgās iestādes un liekos tēriņus
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atzina, ka pašlaik Latvija atrodas strupceļā, tāpēc pēc diviem sarunu raundiem esot gandarījums par to, ka valdība un sociālie partneri ir vienojušies. P. Krīgers gan piebilda, ka tie ceļi, “pa kādiem mēs esam izlauzušies, mani neapmierina”, un viņš vēl nezinot, kāda būs nozaru arodbiedrību reakcija un arī iedzīvotāju attieksme, vai viņi reaģēs saprātīgi un pieņems šos lēmumus kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu un to, ka viņi visi kopā piedalās valsts glābšanā, vai arī viņi izvēlēsies citus ceļus, ar ko jāsaprot iespējamie protesti.
Sociālie partneri nolēmuši izveidot krīzes darba grupu valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai. Partneri vēlreiz ministriju budžetos meklēs, kur valsts pārvaldē vēl ietaupīt. Iespējams, tā varēs atrast 40 miljonus latu – šāda summa vēl nepieciešama, lai izdevumu samazināšanā sasniegtu nepieciešamo pusmiljardu latu. Darba grupu vadīs Valdis Dombrovskis, tajā strādās Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Krīzes grupa darbu sākšot nekavējoties.
"Krīzes darba grupa meklēs, kur valsts pārvaldē ietaupīt vēl 40 miljonus latu, kādas funkcijas valstij ir liekas, kuras var likvidēt, kuras apvienot vai samazināt."
LBAS vadītājs sacīja, ka darba grupai būs iespējams ne vien izvērtēt katras ministrijas tēriņus, bet lūkoties arī starpresoru griezumā, lai atrastu ietaupījumu, kas ļautu sabalansēt kopējo valsts budžetu. “Ja valstij nav naudas kādu funkciju veikšanai, šīs funkcijas jāpārskata,” uzskata P. Krīgers. Taču tā nevarot būt sociālā palīdzība un algu samazināšana. Viņš kritiski piebilda, ka līdz šim neesot redzējis politisko gribu veikt strukturālās izmaiņas.
Premjers savukārt uzsvēra, ka funkciju auditi valsts pārvaldē jau notiek un krīzes grupa nesāks darbu tukšā vietā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende žurnālistiem uzsvēra, ka uzņēmējiem ir svarīgas vairākas lietas un pirmā no tām – sociālais miers. “Tas, ko mēs šodien lēmām, lai sociālo mieru saglabātu un mēs varam virzīties savā attīstībā uz priekšu,” teica uzņēmēju pārstāve un piebilda, ka ir būtiska arī uzņēmēju attīstība, tātad, lai budžetā būtu nauda ES struktūrfondu apgūšanai.
Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondu apgūšanai netiks mazināts, skaidroja valdības vadītājs, jo “tas praktiski ir būtiskākais instruments, kas ir mūsu rīcībā ekonomikas stimulēšanai”.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja, ka darba devēji sākumā uzstāja uz to, ka viss ietaupījums ir jāpanāk valsts pārvaldē, taču pašlaik ir izdevies ar valdību vienoties par vērienīgu strukturālo reformu veikšanu valsts pārvaldē.
V. Gavrilovs noraidoši izteicās par nodokļu paaugstināšanu, jo uzņēmējiem jebkura jauna nodokļa ieviešana var tikai apgrūtināt ekonomisko situāciju, viņaprāt, jāsilda ekonomika un jāstimulē patēriņš – tie ir nosacījumi, kas var nodrošināt izaugsmi un nodarbinātību.
Valdības darba informācija par iespējamību likvidēt atsevišķas ministrijas šajā sēdē nav izskatīta, taču, kā teica premjers, par šo jautājumu diskusijas vēl būs.
Nodokļi arī triju gadu scenārijam
Valdība paralēli strādā pie vidēja termiņa stratēģijas, lai panāktu budžeta deficītu ne vairāk kā 3% apmērā no IKP. Nodokļu paaugstināšanas perspektīvas ir ierakstītas sākotnējā vienošanās vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam.
Tāpēc darba kārtībā joprojām ir iespējamā pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no 21% līdz 23% 2011. gadā.
Jau nākamajā gadā plānots palielināt nekustamā īpašuma nodokli. FM vēl sniegs priekšlikumus, vai palielināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi vai arī tā likmi. Valdība šādi cer budžetu papildināt ar vairāk nekā 70 miljoniem latu.
Budžeta pieņemšana saspringtā grafikā
Ceturtdien, 11. jūnijā, jaunos budžeta grozījumu priekšlikumus valdība izskatīs ārkārtas sēdē. Priekšlikumus jau ir iesnieguši gan Saeimas deputāti, gan ministrijas. Grozījumus otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 12. jūnijā un turpinās skatīt 17. jūnijā.
Saeima 4. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par šā gada valsts budžeta grozījumiem un gandrīz 100 to pavadošo citu likumprojektu paketi. Pagaidām grozījumi paredz, ka šā gada konsolidētais budžeta deficīts sasniegs 9,2% no IKP, centrālās valdības budžeta deficīts būs 8,2%, pašvaldību - 1% no IKP. Pieņemot grozījumus pirmajā lasījumā, jau tika paredzēts, ka valdība nāks ar jauniem priekšlikumiem izdevumu samazināšanai.
Atbildot uz pārmetumiem par novēlotu budžeta izdevumu samazināšanu, V. Dombrovskis atgādināja, ka sākotnējie grozījumi gatavoti, kad iekšzemes kopprodukta krituma prognoze bija 12-13 procenti. Tagad lejupslīde ir 18%, turklāt par 583 miljoniem latu ir samazinājušies arī budžeta ieņēmumi. Tas nozīmē, ka vienlaikus jālemj par izdevumu samazināšanas papildu pasākumiem.
Valdības vadītājs šajās dienās dodas uz Briseli tikties ar Eiropas Komisijas vadību, kurai tiks atrādīti jaunie lēmumi, un turpināta saruna par iespējamo aizdevuma saņemšanu. Gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl nav panākta. Ir gan noteikts indikatīvs rādītājs jeb izdevumu samazinājums par 500 miljoniem latu.
